Grafiti
Grafiti ir zīmes, skrāpējumi vai zīmējumi, kas uzzīmēti uz virsmas publiskā vietā. Tie bieži tiek veidoti ar krāsu vai aerosola krāsu (krāsu, kas tiek izsmidzināta no flakona). Par grafiti var saukt vienu zīmi, bet parasti lieto vārdu grafiti, kas nozīmē, ka ir vairāk nekā viena zīme.
Grafiti var būt mākslas darbi, zīmējumi vai vārdi. Ja tas tiek darīts bez īpašuma īpašnieka atļaujas, to uzskata par vandālismu. Dažkārt tas ir tikai personas vārds vai rupjš vārds. Dažkārt tas ir publisks politisks protests, jo grafiti bez atļaujas ir nelikumīgi.
Grafiti Romā, Itālijā
"Trīs smieklīgo tipu atgriešanās" Autors - holandiešu grafiti mākslinieks Ces53
Vēsture
Grafiti ir atrasti ļoti vecās pilsētās. Piemēram, Romas impērijā cilvēki uz sienām rakstīja vēstījumus un zīmēja karikatūras.[] Arī grafiti ir sastopami daudzviet. Daži cilvēki veido grafiti sienas gleznojumus, nevis tikai uzraksta vienu zīmi kādā vietā. To izmantoja nevis vandālismam, bet gan labumam. Iespējams, visvienkāršākais grafiti ir tad, kad cilvēks ar nazi uz koka izgriež (vai izgriež) mīļākā vārdu.
Mūsdienās daudzi grafiti ir ļoti sarežģīts rakstības un attēlu sajaukums. Dažkārt tos veido bandas un ar aerosola krāsu uzkrāso ēkas, tiltus, ielu zīmes un citas vietas. Tie bieži tiek parakstīti ar tagu (grafiti slengā - parakstu), kas ir īpašas formas.
Grafiti var uzskatīt par hiphopa vai ielu protesta daļu. Tie bieži, bet ne vienmēr ir nelikumīgi. Dažās pilsētās ir nelielas teritorijas, kurās var veidot grafiti. Dažkārt grafiti ir ļoti skaisti. Daži cilvēki uzskata, ka grafiti ir ne tikai kaut kas slikts, bet arī kaut kas labs, piemēram, māksla. Daži cilvēki maksā grafiti māksliniekiem par grafiti uz viņu ēkām. Astoņdesmitajos gados daži grafiti mākslinieki, piemēram, Kīts Harings, kļuva ļoti slaveni.
Mūsdienu grafiti 70. gadu sākumā Ņujorkā popularitāti ieguva strādnieku šķiras bērni. Viņi to sauca par "rakstīšanu" un dēvēja sevi par "rakstniekiem". Laikraksta New York Times 1971. gada rakstā termins "grafiti" pirmo reizi tika lietots, lai apzīmētu jauno pilsētas mākslas eksploziju, kas kļuva populāra Ņujorkā. Šo periodu 70. gadu sākumā dēvē par "oriģinālo skolu". Vēlāk, 20. gadsimta 80. gados, nākamo grafiti mākslinieku paaudzi dēvē par "veco skolu".
Persona, kas tīra grafiti Stokholmā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir grafiti?
A: Grafiti ir zīmes, skrāpējumi vai zīmējumi, kas izveidoti uz virsmas publiskā vietā.
J: Kā parasti tiek radīti grafiti?
A: Grafiti parasti tiek veidoti, izmantojot krāsu vai aerosola krāsu, kas tiek izsmidzināta no flakona.
J: Kas ir grafiti?
A: Grafiti ir viena grafiti zīme uz virsmas.
J: Kādi ir dažādi grafiti veidi?
A: Grafiti var būt mākslas darbi, zīmējumi vai vārdi.
J: Kad grafiti tiek uzskatīti par vandālismu?
A: Grafiti tiek uzskatīti par vandālismu, ja tie ir radīti bez īpašuma īpašnieka piekrišanas.
Vai grafiti vienmēr ir politisks protests?
A: Nē, grafiti var būt kaut kas tik vienkāršs kā personas vārds vai rupjš vārds. Tomēr tas var būt arī publisks politisks protests, jo bez atļaujas tas ir nelikumīgs.
J: Kāda nozīme ir īpašuma īpašnieka atļaujas saņemšanai?
A: Īpašuma īpašnieka atļaujas saņemšana ir svarīga, jo grafiti veidošana bez tās tiek uzskatīta par vandālismu un var izraisīt juridiskas sekas.
