Grafiti: definīcija, veidi, nozīme un likumiskie aspekti

Uzzini grafiti definīciju, veidus, kultūras nozīmi un likumiskos aspektus — māksla vai vandālisms? Pārskats, piemēri un tiesību regulējums sabiedrības kontekstā.

Autors: Leandro Alegsa

Grafiti ir zīmes, skrāpējumi vai zīmējumi, kas uzzīmēti uz virsmas publiskā vietā. Tie bieži tiek veidoti ar krāsu vai aerosola krāsu (krāsu, kas tiek izsmidzināta no flakona). Par grafiti var saukt vienu zīmi, bet parasti lieto vārdu grafiti, kas nozīmē, ka ir vairāk nekā viena zīme. Grafiti var būt ļoti vienkārši — īss uzraksts vai paraksts — vai ļoti sarežģīti un krāsaini darbi, kas aizņem lielas sienas.

Grafiti var būt mākslas darbi, zīmējumi vai vārdi. Ja tas tiek darīts bez īpašuma īpašnieka atļaujas, to uzskata par vandālismu. Dažkārt tas ir tikai personas vārds vai rupjš vārds. Dažkārt tas ir publisks politisks protests, jo grafiti bez atļaujas ir nelikumīgi.

Grafiti veidi un tehnikas

Grafiti stili un tehnikas ir daudzveidīgas. Populārākie veidi ir:

  • Tag — vienkāršs paraksts vai zīmogs, kas parasti ir autortiesības vai pseidonīma atzīme.
  • Throw-up — ātri uzgleznota, vienkāršota forma (bieži burti ar aizpildījumu), kas aizņem vairāk vietas nekā tags.
  • Piece (pilna apjoma grafiti) — lielāks, detalizētāks darbs ar vairākām krāsām un stilu elementiem.
  • Stencil — trafareti (stenciļi), kas ļauj ātri reproducēt attēlu vai uzrakstu; to populāri izmanto arī politisku vēstījumu paušanai.
  • Sticker un paste-up — uzlīmes vai iepriekš sagatavotas papīra druka, kas tiek pielīmēta uz virsmas.
  • Murāļi — legāli pasūtīti vai saskaņoti lieli sienas gleznojumi, kas bieži tiek veidoti ar otu vai rullīti.

Darba materiāli var būt aerosola krāsas, marķieri, otu un krāsas, rullīši, trafareti un līmes (paste-up). Aerosoliem ir dažādas sprauslu (“cap”) opcijas, kas ietekmē līnijas platumu.

Kultūras un sociālā nozīme

Grafiti ir gan mākslas forma, gan komunikācijas veids. To izmanto, lai:

  • izteiktu personīgo vai politisko viedokli;
  • atzīmētu teritoriju vai identitāti (piem., hip‑hop kultūrā);
  • radītu estētisku vērtību pilsētvidē — īpaši, ja runa par legāliem murāļiem;
  • dokumentētu sociālas problēmas vai protestus.

Dažreiz grafiti tiek uzskatīti par nozīmīgu laikmetīgās pilsētas kultūras daļu. Taču attieksme pret tiem ir pretrunīga — vieniem tie dod pilsētai dzīvīgumu, citiem liekas, ka tie bojā īpašumu un rada piesārņojumu.

Likumiskie aspekti un sekas

Grafiti legalitāte ir atkarīga no vietējiem likumiem un no tā, vai darbs tapis ar īpašnieka atļauju. Ja grafiti tiek izveidots bez atļaujas, tas bieži tiek traktēts kā vandālisms. Sekas var ietvert:

  • sodu naudas un administratīvās sankcijas;
  • kriminālatbildību smagākos gadījumos (piem., lielu materiālu zaudējumu gadījumā);
  • prasību atlīdzināt radušos remontdarbu izdevumus;
  • kompensācijas par īpašuma bojājumu vai sabojāšanu.

Svarīgi atzīmēt, ka sankcijas, to smagums un definīcijas par grafiti var atšķirties starp valstīm un pašvaldībām. Daudzas pilsētas piedāvā legālas vietas grafiti radīšanai, festivālus un murāļu projektus, kuros mākslinieki var strādāt droši un ar atļauju.

Kā rīkoties, ja vēlaties zīmēt grafiti likumīgi

  • Saņemiet īpašnieka atļauju vai strādājiet pie pašvaldības apstiprināta projekta.
  • Pievienojieties vietējai kopienai vai grafiti kolektīvam — bieži vien tie organizē legālas sienas.
  • Pārliecinieties par drošību: izmantojiet elpceļu aizsargmasku, cimdus un piemērotu apģērbu, strādājot ar aerosolkrāsām.
  • Apgūstiet tehniskas prasmes un vides normas (piem., laika apstākļi, virsmas sagatavošana).

Saglabāšana un tīrīšana

Īpašnieki bieži izmanto antigrafiti pārklājumus vai regulāru tīrīšanu, lai novērstu neatļautus zīmējumus. Tīrīšana var ietvert mehānisku skrāpēšanu, siltuma metodes vai ķīmisku attīrīšanu, bet nepareiza tīrīšana var sabojāt virsmu. Fotodokumentācija ir svarīga gan mākslas saglabāšanai, gan pierādījumu vākšanai, ja nepieciešama juridiska rīcība.

Strīdi un ētika

Pastāv pamatots strīds starp izteiksmes brīvību un īpašuma tiesībām. Daļa sabiedrības uzskata grafiti par mākslu un sabiedrības balss izpausmi; citi uzskata to par postījumu īpašumam. Publiskajam sektoram un privātajiem īpašniekiem bieži jārod kompromiss, piemēram, atļaut legālus murāļus vai nodrošināt īpašas sienas.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par grafiti kā mākslu vai par likumisko regulējumu jūsu reģionā, ieteicams sazināties ar vietējo pašvaldību, kultūras organizācijām vai sabiedriskajām iniciatīvām, kas nodarbojas ar pilsētvides mākslu.

Grafiti Romā, ItālijāZoom
Grafiti Romā, Itālijā

"Trīs smieklīgo tipu atgriešanās" Autors - holandiešu grafiti mākslinieks Ces53Zoom
"Trīs smieklīgo tipu atgriešanās" Autors - holandiešu grafiti mākslinieks Ces53

Vēsture

Grafiti ir atrasti ļoti vecās pilsētās. Piemēram, Romas impērijā cilvēki uz sienām rakstīja vēstījumus un zīmēja karikatūras.[] Arī grafiti ir sastopami daudzviet. Daži cilvēki veido grafiti sienas gleznojumus, nevis tikai uzraksta vienu zīmi kādā vietā. To izmantoja nevis vandālismam, bet gan labumam. Iespējams, visvienkāršākais grafiti ir tad, kad cilvēks ar nazi uz koka izgriež (vai izgriež) mīļākā vārdu.

Mūsdienās daudzi grafiti ir ļoti sarežģīts rakstības un attēlu sajaukums. Dažkārt tos veido bandas un ar aerosola krāsu uzkrāso ēkas, tiltus, ielu zīmes un citas vietas. Tie bieži tiek parakstīti ar tagu (grafiti slengā - parakstu), kas ir īpašas formas.

Grafiti var uzskatīt par hiphopa vai ielu protesta daļu. Tie bieži, bet ne vienmēr ir nelikumīgi. Dažās pilsētās ir nelielas teritorijas, kurās var veidot grafiti. Dažkārt grafiti ir ļoti skaisti. Daži cilvēki uzskata, ka grafiti ir ne tikai kaut kas slikts, bet arī kaut kas labs, piemēram, māksla. Daži cilvēki maksā grafiti māksliniekiem par grafiti uz viņu ēkām. Astoņdesmitajos gados daži grafiti mākslinieki, piemēram, Kīts Harings, kļuva ļoti slaveni.

Mūsdienu grafiti 70. gadu sākumā Ņujorkā popularitāti ieguva strādnieku šķiras bērni. Viņi to sauca par "rakstīšanu" un dēvēja sevi par "rakstniekiem". Laikraksta New York Times 1971. gada rakstā termins "grafiti" pirmo reizi tika lietots, lai apzīmētu jauno pilsētas mākslas eksploziju, kas kļuva populāra Ņujorkā. Šo periodu 70. gadu sākumā dēvē par "oriģinālo skolu". Vēlāk, 20. gadsimta 80. gados, nākamo grafiti mākslinieku paaudzi dēvē par "veco skolu".

Persona, kas tīra grafiti StokholmāZoom
Persona, kas tīra grafiti Stokholmā

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir grafiti?


A: Grafiti ir zīmes, skrāpējumi vai zīmējumi, kas izveidoti uz virsmas publiskā vietā.

J: Kā parasti tiek radīti grafiti?


A: Grafiti parasti tiek veidoti, izmantojot krāsu vai aerosola krāsu, kas tiek izsmidzināta no flakona.

J: Kas ir grafiti?


A: Grafiti ir viena grafiti zīme uz virsmas.

J: Kādi ir dažādi grafiti veidi?


A: Grafiti var būt mākslas darbi, zīmējumi vai vārdi.

J: Kad grafiti tiek uzskatīti par vandālismu?


A: Grafiti tiek uzskatīti par vandālismu, ja tie ir radīti bez īpašuma īpašnieka piekrišanas.

Vai grafiti vienmēr ir politisks protests?


A: Nē, grafiti var būt kaut kas tik vienkāršs kā personas vārds vai rupjš vārds. Tomēr tas var būt arī publisks politisks protests, jo bez atļaujas tas ir nelikumīgs.

J: Kāda nozīme ir īpašuma īpašnieka atļaujas saņemšanai?


A: Īpašuma īpašnieka atļaujas saņemšana ir svarīga, jo grafiti veidošana bez tās tiek uzskatīta par vandālismu un var izraisīt juridiskas sekas.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3