Slengs: definīcija, piemēri un vēsture

Uzzini slenga definīciju, izcelsmi un spilgtus piemērus — kā slengs maina valodu, sabiedrību un kultūru cauri laikam.

Autors: Leandro Alegsa

Slengs ir neoficiāla leksika — vārdi un izteicieni, kurus lieto noteiktas sociālās grupas, paaudzēs vai profesijās. Parasti katrai paaudzei vai sociālajai grupai ir savs slengs, un tādēļ cilvēkiem no cita sociālā slāņa vai vecuma var būt grūti to saprast. Piemēram, vecākiem cilvēkiem bieži ir grūtāk saprast jauniešu slengu; savukārt jaunieši var uzskatīt vecāku paaudzes izteicienus par vecmodīgiem vai dīvainiem.

Raksturojums

  • Neoficiāls un neformāls stils — slengs parasti nav pareizrakstības vai literārās valodas normas centrā.
  • Ātra mainība — jauni slengvārdi ienāk ļoti ātri, un daļa no tiem tikpat ātri izzūd.
  • Radošums — slengā bieži veido metaforas, saīsinājumus, vārdu spēles un neparastas kombinācijas.
  • Identitātes marķieris — slengs norāda piederību grupai (piemēram, draugu lokam, profesionālai kopienai vai subkultūrai).
  • Aizsargfunkcija — slengs var kalpot par slepenu valodu, ko saprot tikai grupas locekļi.

Funkcijas valodā

Laika gaitā valoda kļūst sarežģītāka: jauni vārdi ienāk ātrāk, nekā vecie aiziet. Daļa slenga ar laiku stabilizējas un nonāk pieklājīgākās vai literārās valodas daļā — tie kļūst par visu lietojumu vārdiem. Slengs var arī radīt humoru, tuvību, izsmieklu vai attālinājumu, atkarībā no lietošanas konteksta.

Vēsturisks konteksts un sociālā varas ietekme

Valodas normas un tas, ko uzskata par “pareizu” vai “slengu”, bieži ir cieši saistītas ar varu un sociālo stāvokli. Ir gadījies, ka daži anglosakšu valodā lietotie vārdi, kas apzīmē ķermeņa funkcijas, tika uzskatīti par rupjībām pēc tam, kad tos aizstāja ar latīņu valodas vārdiem — piemēram, "urinēt", "defekēt" un "kopulēt". Šos latīņu izcelsmes vārdus pieklājīgiem cilvēkiem bija jālieto pēc normāņu iekarošanas Anglijā 1066. gadā. Tas daļēji bija veids, kā sociālās normas un etiķete palīdzēja nodalīt stāvus — nabadzīgākā daļa sabiedrības (kas runāja anglosakšu valodā) tika padarīta “rupjāka”, bet ietekmīgākie (kas runāja normāņu valodā) — “pieklājīgāki”. Šis ir viens no piemēriem no vēstures, kas liecina, ka rasisms un sociālā diskriminācija var ietekmēt to, kura valoda tiek dēvēta par slengu un kura — par pareizu.

Kāpēc pastāv pretrunas par pareizību

Vēl viens iemesls, kāpēc vienas grupas valoda tiek uzskatīta par pareizu, ir vēlme saglabāt pastāvīgus gramatikas noteikumus un kopīgu vārdu krājumu, kas nodrošina saprotamību un stabilu saziņu. Standartvalodas noteikumi bieži tiek uztverti kā neitrāli un “neitrāla” izglītības, administrācijas un mediju valoda, taču tie arī atspoguļo vēsturiskas struktūras un varas attiecības.

Slenga izcelsme un lietošanas veidi

Slengs rodas no dažādiem avotiem: saīsinājumiem, vārdu nozīmes paplašināšanas, tulkojumiem no citām valodām, subkultūru valodas, internetkultūras un profesionālās žargonērijas. Reizēm slengs kļūst par idiomu vai metaforu, kas ieiet plašākā kultūras lietojumā — par to reizēm lieto terminu "Idioma".

Piemēri

Divi angļu žargona piemēri, kurus nereti min kā ilustrāciju, ir "wassup" un "dunnow". "Wassup" parasti nozīmē "Kas notiek?" (piemēram, "Kā tu turies?"), bet "dunnow" parasti nozīmē "Es nezinu". Latvijas valodā slengs var būt gan vienkārši sarunvalodas vārdi (piem., "čau", "forši"), gan specifiskas subkultūras frāzes (piem., interneta memu vai mūzikas aprindu termini).

Slenga dzīves cikls

Parasti slengs parādās, izplatās noteiktā grupā, pēc tam dažas frāzes nonāk plašākā lietojumā — vai nu kļūstot par neatņemamu populārās valodas daļu, vai arī noveco un izzūd. Sociālie mediji un globalizācija paātrina šo ciklu: vārdi no angļu valodas un citām valodām tiek aizgūti ātrāk, bet arī ātrāk zaudē savu “jaunuma” efektu.

Sociālā nozīme un ieteikumi lietotājiem

Slengs ir drošs rīks, ja to lieto piemērotā kontekstā — tas tuvina cilvēkus un izsaka grupas identitāti. Tomēr profesionālās vai oficiālās situācijās vajadzētu izvairīties no pārāk daudz slenga, lai nodrošinātu skaidru un pieklājīgu komunikāciju. Ja neesat pārliecināts par vārda nozīmi vai to, kā tas var tikt uztverts, drošāk ir izvēlēties formālāku izteiksmi.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir slengs?


A: Slengs ir vārdi, kas ir neformāli un kurus lieto dažādas paaudzes vai sociālās grupas.

J: Kā laika gaitā mainās valoda?


A: Laika gaitā valodai ir tendence kļūt sarežģītākai, jo jauni vārdi ienāk ātrāk, nekā vecie aiziet. Dažos gadījumos slengs var kļūt par daļu no valodas un kļūt vispārpieņemts lietošanai.

J: Kāds ir piemērs no vēstures par to, kā rasisms var būt iemesls, lai kādas grupas valodu definētu kā "slengu"?


A: Pēc normāņu iekarošanas Anglijā 1066. gadā daži anglosakšu valodas vārdi, ko lietoja ķermeņa funkciju apzīmēšanai, tika uzskatīti par rupjībām vai rupjībām pēc tam, kad tos aizstāja ar latīņu valodas vārdiem, piemēram, "urinēt", "defekēt" un "kopulēt". Tas daļēji bija veids, kā nabadzīgajiem cilvēkiem (kas runāja anglosakšu valodā) likt izskatīties nepieklājīgiem, bet ietekmīgākiem cilvēkiem (kas runāja normāņu valodā) - viens no veidiem, kā etiķete var attīstīt un nostiprināt varas struktūru.

Jautājums: Vai idioms var būt slengs?


A: Jā, idioms var būt žargons, bet tas var būt arī metafora, kas kļūst par daļu no kultūras.

J: Ko nozīmē "wassup"?


A: "Wassup" parasti nozīmē "Kas notiek?" (kā, piemēram, "Kā tu esi?").

J: Ko nozīmē "dunnow"?


A: "Dunnow" parasti nozīmē "Es nezinu".


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3