1066
1066. gads bija gads, kas Anglijā atnesa lielas pārmaiņas. Šajā gadā Anglijā valdīja četri karaļi. Gads sākās anglosakšu valdīšanas laikā un beidzās normāņu valdīšanas laikā. Tas bija vienīgais gadījums kopš romiešu laikiem, kad visa valsts tika veiksmīgi ieņemta.
Gada laikā bija četri karaļi: Edvards Atzinis (līdz 1066. gada 5. janvārim), Harolds Godvinsons (līdz 1066. gada 14. oktobrim), Edgars ētlings (līdz 1066. gada 10. decembrim) un visbeidzot Vilhelms I, Normandijas hercogs.
Notikumi
- 6. janvāris - Harolds II tiek kronēts par Anglijas karali
- 25. septembris - Harolds II sakauj Tostigu un Haraldu Hardraadu Stamfordas tilta kaujā. Tostigs un Haralds Hardraada tiek nogalināti.
- 14. oktobris - Hastingsas kaujā Viljams (Normandijas hercogs) sakauj Haroldu. Harolds tiek nogalināts. Anglijā tas iezīmē viduslaiku sākumu.
- Vikingu ostu Hēdebi, pilsētu pie Baltijas jūras, izposta slāvi.
Nāves gadījumi
- 4. vai 5. janvāris - mirst Anglijas karalis Edvards Apskauñotājs
- 25. septembrī - nogalināts kaujā pie Stamfordas tilta:
- Norvēģijas karalis Haralds III (dz. 1015)
- Tostigs Godinsons, Northumbrijas grāfs
- 14. oktobrī - nogalināts Hastingsas kaujā:
- Anglijas karalis Harolds II
- Leofvīns Godinsons, karaļa Harolda II brālis
- Gērts Godinsons, karaļa Harolda II brālis
- Jānis Skots (Meklenburgas bīskaps (Johannes Skotus) (dzimis ap 990. gadu)
- 10. novembris - upurēts Radegastam:
