1066. gads — Normandiešu iekarošana un Anglijas karaļu maiņa

1066. gads: dramatiskā Normandiešu iekarošana un četru Anglijas karaļu maiņa — stāsts par Vilhelma uzvaru, Haroldu un vēsturiskajām pārmaiņām.

1066. gads bija gads, kas Anglijā atnesa lielas pārmaiņas. Šajā gadā Anglijā valdīja četri karaļi. Gads sākaies anglosakšu valdīšanas laikā un beidzās normāņu valdīšanas laikā. Tas bija vienīgais gadījums kopš romiešu laikiem, kad visa valsts tika veiksmīgi ieņemta un tās augstākā vara pilnībā nomainījās.

Gada laikā bija četri karaļi: Edvards Atzinis (miris 1066. gada 5. janvārī), Harolds Godvinsons (kronēts 1066. gada 6. janvārī; gāja bojā 14. oktobrī kaujā pie Hēstingsas), Edgars ētlings (pēc Harolda nāves īslaicīgi izvirzīts par karaļa kandidātu un atzīts dažu vadoņu lokā, taču nekad netika oficiāli kronēts), un visbeidzot Vilhelms I, Normandijas hercogs, kurš pēc iebrukuma nostiprināja varu un tika kronēts 1066. gada 25. decembrī.

Notikumu gaita 1066. gadā bija strauja un dramatiska. Pēc Edvarda Atziņa nāves par karaļa vietu sacentās vairāki pretendenti. Harolds Godvinsons tika kronēts, taču pret viņu vērstas pretenzijas pārraidīja gan Vilhelms no Normandijas (apgalvojot, ka Edvards viņam solījis troņa mantojumu un ka Harolds solījumu pārkāpis), gan Norvēģijas ķēniņš Haralds Hardrada.

Rudenī notika divas svarīgas iebrukuma kampaņas: 20. septembrī norvēģu spēki kopā ar Harolda brolis Toštigu sakāva anglosakšu spēkus pie Fulfordas, bet 25. septembrī Harolds steidzīgi pārskrēja no Dienvidanglijas un uzvarēja Haraldu Hardradu pie Stamfordbridžas — Hardrada un Toštigs gāja bojā. Tikai dažas dienas vēlāk, 28.–29. septembrī, Normandijas hercogs Vilhelms piekrastes reģionā izkāpa pie Pevensijas. 14. oktobrī notika izšķirošā Hēstingsas kauja — tajā Harolds krita, un lauka rezultātā sāka krist anglosakšu varas pozīcijas.

Pēc Harolda nāves Edgars ētlings tika izvirzīts par karaļa kandidātu un dažām dienām atzīts par vadoni, taču viņam trūka militāras un politiskas atbalsta visā valstī. Savukārt Vilhelms I, Normandijas hercogs, pakāpeniski nostiprināja kontroli pār dienvidiem un centru, ieguva pavisam nopietnu ietekmi arī Londonā un 1066. gada 25. decembrī tika kronēts Anglijas karalis.

Normandiešu iekarošana būtiski mainīja Anglijas politisko, sociālo un kultūras ainavu:

• Varas maiņa: anglosakšu aristokrātija lielā mērā tika nomainīta ar normāņu vasaliem; īpašumu plaši konfiscēja un sadalīja Vilhelma sekotājiem.
• Feodālā sistēma un pilskalni: ieviesa stingrāku feodālo pārvaldību, plaši būvēja koka un akmens pili (mottes un keepus) kā militārus un administratīvus centrus.
• Baznīcas reformas: ieviesa kontinenta ietekmi baznīcas vadībā — bīskapi un muižnieki bieži bija normāņi vai kontinenta cilvēki.
• Valodas un kultūras ietekme: augstākajās aprindās dominēja normāņu franču valoda; tas ilgtermiņā ietekmēja angļu valodas leksiku un sabiedrisko eliti.
• Administratīvā pārveide: Vilhelms vēlāk lika sastādīt Domesdeju grāmatu (Domesday Book, 1086), kas kopsavilkuma veidā reģistrēja īpašumus un nodokļu pamatus visā valstī.

1066. gads tādējādi ir pārejas brīdis — tas iezīmē beigas ilgai anglosakšu dinastijai un sākumu tam, ko parasti sauc par Normandijas vai normāņu periodu Anglijas vēsturē. Sekas bija jūtamas gadsimtiem: politiska integrācija ar kontinenta aristokrātiju, sociālais struktūras pārbūve un būtiskas valodas un kultūras pārmaiņas.

Meklēt pēc burta