Edgars Ētlings — Anglijas trona pretendents 1066. gadā (biogrāfija)
Edgars Ētlings: dramatiskā biogrāfija par 1066. gada Anglijas trona pretendentu — izsūtījums, atgriešanās un noslēpumainas nāves pavēstes.
Edgars ētlings (vairāk pazīstams kā Edgars Ētlings, ap 1051. — ap 1126. g.) bija viens no pēdējiem anglosakšu karaļpēctečiem un īslaicīgs pretendents uz Anglijas troni 1066. gadā pēc Edvarda Konfesora nāves. Viņa tiesības uz troņa atbalstīja daļa angļu elite, jo Edgars bija angļu izcelsmes valdnieka pēctecis un Edmunda Īronsaida mazdēls — tas skaidro arī viņa titulu „ētlings” (angļu ætheling), kas nozīmē karaļpēcteci.
Bērnība un atgriešanās Anglijā
Edgars piedzima Ungārijā, kur viņa ģimene uzturējās trimdā kopš Edmunda Īronsaida pēcteča izraidīšanas. Viņa tēvs bija Edvards trimdinieks, kurš pēc vairāku gadu prombūtnes ar ģimeni atgriezās Anglijā, kad Edgaram bija aptuveni pieci gadi. Atgriešanās notika laikā, kad Anglijā bija relatīvs miers zem Edvarda Konfesora valdīšanas, tomēr Edvarda trimdinieka nāve drīz pēc atgriešanās, iespējams, notika mīklainos apstākļos un atstāja jaunā Edgara likteni nedrošu.
Priekšlikums uz troņa 1066. gadā
Pēc Edvarda Konfesora nāves 1066. gadā radās varas vakuums un vairāki stājas pretī par Anglijas tronietību — svarīgākie pretendenti bija Harolds Godvinsons, Normandijas hercogs Viljams un Norvēģijas karalis Haraldr Hardrada. Daļa angļu lielmožu un garīdzniecības vēlme pēc nozīmīgas anglosakšu figūras noveda pie tā, ka jaunais Edgars, kā legitīms Anglijas karaļpēctecis, tika atzīts par karaļa kandidātu. Tomēr viņam bija neliels reāls militārs atbalsts un viņš bija salīdzinoši jauns (apmēram 15–16 gadu vecs), tāpēc viņa kronēšana nenotika.
Pēc Hastingas kaujas un pretestība normāņiem
Pēc Viljama uzvaras Hastingas kaujā 1066. gadā Edgara atbalstītāji zaudēja svarīgākās kaujas, un Normandijas spēki nostiprināja kontroli pār valsti. Edgars nereti figurē kā pretestības līderis vai figūra ap kuru sapulcējās sacelšanās pret normāņu varu — 1068.–1071. gadā notika vairākas sacelšanās, kas saistījās ar ziemeļu un austrumu grāfistēm, Dāņu iejaukšanos un arī Edgara saiknēm ar Skotiju (viņa māsai, svētajai Margarētai, bija nozīmīga ietekme Skotijas karaliskajā galmā).
Galvenokārt Edgars nespēja izcīnīt pietiekamu militāru atbalstu, lai tiktu kronēts vai pat pilnībā atjaunotu savu varu. Viņš vairākkārt pārgāja starp sacelšanos un pakļaušanos, reizēm meklējot patvērumu pie Skotijas karaļa. Galu galā Edgars atzina Normandijas valdnieku pārākumu un dzīvoja vairāk kā piekāpīgs noblesis nekā aktīvs pretinieks, lai gan vēl ilgi simbolizēja anglosakšu pretstatu normāņu iekarojumam.
Vēlāki gadi un mantojums
Piemēram, 1086. gada Domesdejas (Domesday) dokumentos Edgara vārds parādās retāk, bet pastāv vēstures avoti, kas liecina, ka viņš palika Anglijā, piedalījās dažos tiesiskos un politiskos darījumos un dažkārt kalpoja kā sakara punkts starp anglosakšu aristokrātiju un jauno varu. Vēlāko gadu avotos viņš parādās līdz 12. gadsimtam — pēdējās liecības par Edgaru datētas ap 1120.–1126. gadu, tādēļ tiek pieņemts, ka viņš nomira ap 1126. gadu.
Edgars Ētlings tiek uzskatīts par nozīmīgu vēsturisku simbolu: viņš pārstāv pēdējo paaudžu tiešo saikni ar anglosakšu karalisko līniju un zīmē pārejas laiku, kad Anglija kļuva par normāņu varas centru. Lai gan viņš nekad nekļuva par valdnieku ar pilnu varu, viņa īslaicīgā pretendēšana uz troni un iesaistīšanās sacelšanās vēstures ziņā iezīmē 11. gadsimta sadrumstalotību un pāreju uz jaunu politisko kārtību.
Piezīmes
- Edgara dzīve un darbības dokumentētas ar dažādu vēstures avotu palīdzību, taču daudzas detaļas — it īpaši par personīgo dzīvi un precīzām aktivitātēm — paliek neskaidras vai pretrunīgas.
- Viņa tituls „ētlings” nozīmē „karaliskās asinss” vai „cerējamais tronvedējs” un norāda uz viņa leģitīmām tiesībām uz tronī.
Anglijas karaļnams
Edvards Zevārs, kuram nebija bērnu, bija apsolījis troni savam brāļadēlam Edvardam Izsūtītajam, savam tuvākajam dzīvajam radiniekam. 1057. gadā karaļa sūtņi atrada Edvardu trimdinieku, viņa sievu Agati, viņu divas meitas un dēlu Edgaru, kas dzīvoja Ungārijā. Edvards piekrita atgriezties Anglijā un atveda savu ģimeni. Taču dažas dienas pēc viņu ierašanās Edvards tika nogalināts. Edgaram tobrīd bija tikai pieci gadi. Kad Edvards Zevārs mira, Edgars bija vēl jauns (15 gadus vecs), un viņam nebija ne pieredzes, ne naudas, ne karavīru. Anglijas vadoņi gaidīja uzbrukumus no Norvēģijas un Normandijas. Šādos apstākļos Edgars nebija laba izvēle karaļa amatam. Karaļa pēctecību anglosakšu Anglijā noteica Witenagemot (Witan) - gudro cilvēku padome.
Lai gan Edgars bija Ēteliņš (karaliskās ģimenes princis), viņš nebija mantinieks. Anglosakšu Anglijā šāds apzīmējums nebija pazīstams. Karalis varēja ieteikt savu pēcteci, bet faktisko karaļa izvēli veica vitāns. Pirmais, ko darīja Witan, bija Edvarda svaka Harolda Godvinsona izvēle par nākamo karali. Tajā pašā dienā, kad tika apglabāts Edvards Atzinis, Harolds Godinsons Vestminsteras abatijā tika steigšus kronēts par karali.
Deviņus mēnešus vēlāk, 1066. gada 14. oktobrī Hastingsas kaujā Harolds tika nogalināts. Hercogs Viljams piecas dienas atpūtināja savu armiju, pirms devās uz Londonu. Šajā laikā Londonā par karali tika ievēlēts Edgars. Tika uzskatīts, ka otru armiju cīņai pret normāņiem varētu savākt, ja viņiem būtu karalis, kura vārds varētu apvienot Angliju. Taču Vilhelms ar savu armiju pārņēma kontroli pār Angliju, pirms Edgars varēja tikt kronēts. Viljams Berkhemstedā tikās ar Anglijas vadoņiem, tostarp Edgaru. Tur Vilhelms saņēma uzticības zvērestu un saņēma ķīlniekus no Edgara.
Pēc normāņu iebrukuma
Sešus mēnešus pēc Berkhamstedas karalis Vilhelms atgriezās Normandijā. Lai atvieglotu darbu saviem pārstāvjiem, kas palika pārvaldīt Angliju, viņš paņēma līdzi Edgaru un citus. 1067. gada beigās Viljams, atgriežoties Anglijā, atveda Edgaru atpakaļ uz Angliju. 1068. gada vasarā Edgars paņēma savu māti un māsas un aizbēga uz Skotiju. Viņa māsa Margareta apprecējās ar Skotijas karali Malkolmu III. Kopā ar Malkolmu Edgars piedalījās vairākās militārās kampaņās pret Viljamu, tagad Anglijas karali. Vēlāk viņš piedalījās krusta karā. Edgars palika neprecējies un nekad nebija radījis bērnus. Viņš nodzīvoja aptuveni līdz 1126. gadam (75 gadu vecumā). Edgars bija pēdējais dzīvais anglosakšu karaļnama vīrietis.
Ancestry
Edgars bija tiešais pēcnācējs Veseksas karaļu līnijā, kas saskaņā ar anglosakšu hroniku aizsākās no dinastijas dibinātāja Cerdika 6. gadsimtā, tostarp arī no Alfrēda Lielā. Viņa vectēvs, vecvectēvs un vecvecvectēvs bija Anglijas karaļi, pirms Knuts Lielais ieņēma kroni.
| Edgara Atelinga priekšteči | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Edgars ētiņš?
A: Edgars Etlings bija pretendents uz Anglijas troni 1066. gadā pēc Edvarda Konfesora nāves.
J: Kāpēc Edgars bija populāra izvēle angļu vidū?
A: Edgars bija populāra izvēle angļu vidū, jo viņš bija anglis un Edmunda Īronsaida mazdēls.
J: Kur Edgars piedzima?
A: Edgars piedzima Ungārijā, jo viņa tēvs tur bija izsūtījumā.
J: Kāpēc Edgara tēvs bija izsūtīts no Anglijas?
A: Edgara tēvs bija izsūtīts no Anglijas vikingu valdīšanas laikā.
J: Kad Edgara tēvs atgriezās Anglijā no Ungārijas?
A: Edgara tēvs atgriezās Anglijā no Ungārijas, kad Edgaram bija pieci gadi.
J: Kas notika ar Edgara tēvu drīz pēc viņa atgriešanās Anglijā?
A: Drīz pēc atgriešanās Edgara tēvs mīklainos apstākļos nomira.
Jautājums: Kad nomira Edgars Ētlings?
A: Edgara Etlinga precīzs nāves datums nav zināms, bet tiek uzskatīts, ka viņš miris ap 1126. gadu.
Meklēt