1118

·         1 Notikumi

·         2 Eiropa

·         3 Āzija

·         4 dzimšanas gadījumi

·         5 nāves gadījumi

Notikumi

• 24. janvāris - pāvests Gelasijs II nomaina pāvestu Paskalu II par 161. pāvestu.
• 10. marts - par antipāvestu tiek ievēlēts Gregors VIII.
• 11. jūnijs - Antiohijas princis Rodžers no Salerno ieņem Azazu no seldžuku turkiem.
• 18. decembris - Alfonso karotājs padzen maurus no Saragosas.

Eiropa

• Þorlákur Runólfsson kļūst par Skālholtas bīskapu.
• Enna mac Donnchada mac Murchada kļūst par Dublinas karali.
• Cu Faifne mac Congalaig kļūst par Ui Failghe karali.
• Maelsechlainn Ua Faelain kļūst par Déisi Muman karali.
• Rhos un Rhufoniog kantrefus pievienoja Gvineddas karalis Gruffydd ap Cynan.
• Jorkas arhibīskapam vairs nav nepieciešams, lai viņu kronētu Kenterberijas arhibīskaps.
• Tiek uzsākta 1116. gadā ugunsgrēkā nopostītās Pēterboro katedrāles rekonstrukcija.
• Barselonas grāfs Ramons Berenguers III no mauriem ieņem Tarragonu.
• Normandijā sākas sacelšanās pret Henriku I Anglijā.
• Par Reimsas skolas maģistru kļūst Alberihs no Reimsas.
• Flandrijas grāfs Kārlis I apprecas ar Klermontes Margaretu.
• Amaurijs IV Monforts šķiras no savas sievas Rihildas, Henoitas grāfa Balduīna II meitas.
• Vulgrīns III kļūst par Angoulême grāfu.
• Žervē kļūst par Reteles grāfu.
• Francijas Luijs VI nojauc Monterī pili.
• Tiek pabeigta Ferentīno katedrāle.
• Sākas Santa Maria in Cosmedin restaurācija.
• Ugunsgrēks gandrīz iznīcina Magdeburgu.
• Tiek dibināta Reihenbahas abatija.
• Vispirms tiek minētas Cvīkau, Eizenštate, Kirhganderna un Volfenbitelle.
• Pāvests atstādina Otto no Bambergas, un Norberts no Kvantenas Friclāras sinodē aizstāv sevi pret apsūdzībām ķecerībā.
• Serbijas valdnieku Vojislavļeviču Đorđe gāž Urošs I no Raškas.
• Georgu no Dukļas gāž viņa brālēns Grubeša.
• Radostls kļūst par Krakovas bīskapu.
• Tiek dibināta Zbraslava, kas tagad ir Prāgas daļa.
• Silvestrs kļūst par Perejaslavļas Juznijas bīskapu.
• Tiek nodibināts Templiešu ordenis, un pirmais lielmeistars ir Hjūzs de Peinss.

Āzija

• Jānis II Komnēns nomaina Aleksiju I Bizantijas imperatora amatā.
• Bizantijas ģenerālis Filokaless ieņem Sardis no seldžuku sultonāta Rumas.
• Jeruzalemes valdnieks Balduīns I iebrūk Ēģiptē.
• Balduīns no Le Burgas nomaina savu brālēnu Balduīnu I Jeruzalemes karaļa amatā.
• Romāns no Le Puy kļūst par Oultrejordain kungu.
• Joscelīns I nomaina Balduīnu no Le Burgas par Edesas grāfu.
• Garmonds Pikinjo kļūst par Jeruzalemes latīņu patriarhu.
• Suleimans I ibn al-Ghazi kļūst par Alepo emīru.
• Dāvids IV no Gruzijas ieņem Lorri no seldžuku turkiem.
• Dāvids IV no Gruzijas apmet vairākus kipčakus Gruzijā.
• Ahmeds Sandžars un Mahmuds II pasludina sevi par konkurējošiem seldžuku sultāniem pēc Mehmeda I Lielā seldžuka nāves.
• Al-Mustaršids kļūst par Abasīdu kalifu.
• Bahramšahs kļūst par Gaznavīdu imperatoru.

• Hojsalu impērija uzvar Čalukiju kaujā pie Kennagalas.
• Beidzas Song Ķīnas imperatora Huizunga Zenghe ēra, un sākas Chonghe ēra.
• Noslēdzas Rietumu Sia imperatora Čuncunga (Chongzong) Yongning ēra.
• Japānā sākās Genei ēra.

Dzimšana

• 28. novembris - Manuels I Komnens, Bizantijas imperators (miris 1180. gadā)
• 21. decembris - Kenterberijas arhibīskaps Tomass Bekets (miris 1170. gadā)
• Gualdim Pais, portugāļu Templiešu lielmeistars (miris 1195. gadā)
• Eudess II, Burgundijas hercogs
• Gertrūde, Svētās Romas imperatora Lotaira III meita un Bavārijas hercoga Henrija X sieva.
• Kristīna, Kanutes Lavarda meita, Norvēģijas Magnusa IV sieva
• Andronikas I Komnens, Bizantijas imperators (miris 1185. gadā)
• Nur ad-Dins, Sīrijas valdnieks (miris 1174. gadā)
• Ahmeds ar-Rifa'i, Rifa'i sūfiju ordeņa dibinātājs
• Taira no Kiyomori, japāņu ģenerālis (miris 1181. gadā)
• Saigyo, japāņu dzejnieks

Nāves gadījumi

• 21. janvāris - Pāvests Pashals II
• 2. aprīlis - Jeruzalemes karalis Balduīns I
• 16. aprīlis - Adelaida del Vasto, Sicīlijas regente, Rodžera II Sicīlijas māte, Jeruzalemes valdnieka Balduīna I karaliene.
• 1. maijs - Skotijas karaliene Edīte, Anglijas Henrija I karaliene
• 5. jūnijs - Roberts de Boamons, Leičesteras grāfs, 1. grāfs
• 7. jūlijs - Florence no Vusteras, ilgi uzskatīta par Jāņa Vusteras hronikas autori.
• 15. augusts - Aleksijs I Komnēns, Bizantijas imperators (dz. 1048. gadā)
• Gissur Ísleifsson, Skálholt bīskaps
• Muircheartach Ua Briain, Īrijas augstākais karalis
• Domnall mac Muirchertaig ua Briain, Dublinas karalis
• Rogan mac Domnaill meic Conchobair, Ui Failghe karalis
• Vilhelms, Ēvro grāfs
• Vilhelms III, Angoulême grāfs
• Bloisas lietuviete
• Milo II, Monterī valdnieks
• Hjū I, Reteles grāfs
• Žerberža I, Provansas grāfiene
• Zviedrijas karalis Filips Halstens
• Maur, Krakovas bīskaps
• Bazilijs Ārsts, Bogomilu līderis
• Arnulfs no Šokes, Jeruzalemes latīņu patriarhs
• Mehmeds I Lielais Seldžuks, seldžuku sultāns
• Al-Mustazhir, Abasīdu kalifs
• Arslans Šahs, Gaznavīdu imperators