Bizantijas impērijas imperatori — pilns hronoloģisks saraksts
Šis ir saraksts ar vēlīnās Austrumromas impērijas, ko mūsdienu vēsturnieki dēvē par Bizantijas impēriju, imperatoriem. Saraksts aptver galvenos, neatkarīgos un plašāk atzītos valdniekus no Konstantinopoles un tiem laikposmiem, kad šī valsts pastāvēja kā turpinājums Romas impērijai. Šajā sarakstā nav iekļauti daudzi imperatori, kas valdīja kopā ar kādu citu — īpaši daudziem jaunākajiem līdzvaldniekiem (co-emperors), pavalstniecības laikposmu īslaicīgajiem pretendentiem un reģionālajiem ķēniņiem, kuru varas statuss ir apstrīdams vai ļoti ierobežots.
Tituli un valodas maiņa
Visu imperatoru tituls pirms Iraklija bija Augusts, taču tika lietoti arī citi tituli, piemēram, Dominus. Pēc Iraklija (Heraklija) titulu nomainīja uz grieķu Basileus. Šis tituls agrāk nozīmēja "karalis", "valdnieks", bet tagad to lietoja Augusta vietā. Heraklija laikos (viņš valdīja 610–641) notika svarīga administratīva un valodas maiņa: oficiālā valoda pakāpeniski pārgāja no latīņu uz grieķu, un imperatora titulēšana arvien vairāk atspoguļoja šīs pārmaiņas. Vēlīnajā impērijā tituli un protokols kļuva arvien ceremonializētāki, un reizēm līdztekus oficiālajām titulaturām pastāvēja arī tradīcijas, ko lietoja ārvalstu diplomāti vai hronisti.
Hronoloģisks pārskats un galvenās dinastijas
Šis saraksts sākas ar Konstantīnu I Lielo, pirmo kristīgo imperatoru, kurš valdīja no Konstantinopoles. Konstantīns pārcēla Romas impērijas administratīvo centru uz Bizantiju (330. g.), kas turpmāk kļuva par Austrumromas — tātad Bizantijas — galveno pilsētu. No šī brīža var izsekot nepārtrauktai impērijas valdnieku līnijai ar dažādiem pārrāvumiem, pučiem, usurpācijām un ārzemju iejaukšanos līdz pat Konstantinopoles krišanai 1453. gadā, kad nomira pēdējais Bizantijas imperators Konstantīns XI Paleologs.
Bizantijas vēsturē izceļas vairākas galvenās dinastijas un valdīšanas periodi (norādītas aptuvenas robežas):
- Konstantīniskā dinastija (apt. 306–363) — perioda sākums ar Konstantīnu I un pēctečiem.
- Teodosijaņu dinastija (apt. 379–457) — nostiprināja Austrumromas struktūras pēc 4. gadsimta beigu krīzēm.
- Justiniānu un Justiniānu pēcteču periodi (6. gadsimts) — Konstantīns un VI laikmets, kad bija nozīmīgas tiesību un teritoriālas reformas.
- Herakliju dinastija (610–711) — liela pārkārtošanās, valodas un administrācijas grieķizācija, haotiski 7.–8. gs. sākuma kari ar arābiem.
- Isauriešu/Ikonoklazmas perioda valdnieki (7.–9. gs.) — iekļauj ikonoklazmas laiku un administratīvas reformas.
- Makedoniešu dinastija (867–1056) — ilgstoša atveseļošanās un kultūras uzplaukums, Bizantijas "zelta laikmets".
- Komnenu dinastija (1081–1185) — militarizācija, konflikti ar normāniem un krustnešiem, stipras centralizētas varas mēģinājumi.
- Angelos un Laskaru periodi (12.–13. gs.) — politiska nestabilitāte, kas noveda pie Konstantinopoles ieņemšanas 1204. gadā.
- Laikposms pēc 1204. gada — pēc Trešā krusta iebrukuma un Latīņu impērijas izveides (1204–1261) Bizantijas valdnieki daļēji atrada patvērumu Niķejā, Trapezuntā u.c., līdz Paleologu restaurācijai 1261. gadā.
- Paleologu dinastija (1261–1453) — pēdējā dinastija, kas valdīja līdz Konstantinopoles krišanai osmaņu rokās.
Par iekļaušanas kritērijiem un avotiem
Bizantijas hronoloģija ir sarežģīta: daudzviet bija līdzvalnieki, regentu padomes, militāri pretendentu laikposmi un ārvalstu režīmi (piem., Latīņu impērija 1204–1261). Šajā sarakstā parasti tiek iekļauti tie, kurus vēsture plašāk atzīst par centrālās varas pārstāvjiem vai kuri bija faktiski valdošie impērijā no Konstantinopoles, kā arī būtiski pretendentu periodi, kas radīja ilgstošas pārmaiņas. Avotu ziņā tiek lietoti laikabiedru hronisti, diplomātiskie ieraksti, tiesību akti un arheoloģiskie materiāli — tomēr pie dažiem valdniekiem datu trūkuma vai pretrunīgu ziņu dēļ precīzi datumi var atšķirties no avota uz avotu.
Ja vēlaties, es varu papildināt šo ievadu ar pilnu hronoloģisku sarakstu, iekļaujot valdīšanas datumus, īsus piezīmju aprakstus par katru imperatoru un norādes uz galvenajiem avotiem.
Konstantīna dinastija (306-363)
1. Konstantīns I (Constantinus Pius Felix Invictus Augustus Pontifex Maximus Pater Patriae Proconsul; 272 - 337; valdīja 306 - 337) - Konstantīna Hlora dēls.
2. Konstantīns II (Flavius Iulius Constantius; 317 - 361; valdīja 337 - 361) - Konstantīna I dēls.
3. Juliāns (Flavius Claudius Iulianus; 331 - 363; valdīja 361 - 363) - Konstantīna I znots, Konstancija II brālēns un pirmais brālēns, Konstancija I mazdēls.
Nedinastisks
4. Jovianus (Iovianus; 332 - 364; valdīja 363 - 364) - karavīrs, atjaunoja kristietību.
Valentīniāna-Teodosijas dinastija (364-457)
5. Valentiniāns I (Flavius Valentinianus; 321 - 375; valdīja 364. gadā) - karavīrs
6. Valenss (Flavius Iulius Valenss; 328 - 378; valdīja 364 - 378) - Valentiniāna I brālis.
7. Gratians (Flavius Gratianus; 359 - 383; valdīja 378 - 379) - Valentiniāna I dēls.
8. Teodosijs I (Flavius Gratianus; 346 - 395; valdīja 379 - 395) - karavīrs
9. Arkādijs (Flavius Arcadius; 377 - 408; valdīja 395 - 408) - Teodosija I dēls, Honorija brālis.
10. Teodosijs II (Flavijs Teodosijs; 401 - 450; valdīja 408 - 450) - Arkādija dēls.
11. Pulcherija (Aelia Purcheria; 399 - 453; valdīja 408 - 441, 450) - Teodosija II māsa.
12. Marciāns (Flāvijs Marciāns; 392 - 457; valdīja 450 - 457) - karavīrs; pēc Teodosija nāves apprecējās ar Pulcheriju.
Leonīdu dinastija (457-518)
13. Leons I Traķietis (Valērijs Leons) (401-474, valdīja 457-474) - karavīrs
14. Leons II (467-474, valdīja 474. gadā) - Leona I mazdēls, Zenona dēls.
15. Zenons (425-491, valdīja 474-475) - Leona I znots.
16. Baziliks ( ? - ap 477. g., valdīja 475-476. g.) - uzurpators; Leona I svainis.
· Zenons (valdīja 476-491) - atjaunots
17. Anastasijs I (430-518, valdīja 491-518) - Leona I znots.
Justiniāna dinastija (518-602)
18. Justīns I (Flavijs Iustīnijs; 450 - 527; valdīja 518 - 527)
19. Justiniāns I Lielais (Flavius Petrus Sabbatius Iustinianus; 482-565; valdīja 527-565) - Justīna I brāļadēls un adoptētājs.
20. Justīns II (Flavius Iustinius Iunior; 520 - 578; valdīja 565 - 578) - Justiniāna I brāļadēls.
21. Tiberijs II Konstantīns (Flavius Tiberius Constantinus; 540 - 582, valdīja 574., 578 - 582) - pieņemts Justīna II.
22. Mauricijs (Flavius Mauricius Tiberius; 539 - 602, valdīja 582 - 602) - Tibērija II znots.
Nedinastisks
23. Fokass (Flavijs Fokass; ? - 610; valdīja 602 - 610)
Herakļu dinastija (610-695)
24. Iraklijs (575 - 641, valdīja 610 - 641)
25. Konstantīns III (Hēraklijs Konstantīns) (612 - 641, valdīja 641. gadā) - Hēraklija dēls; līdzvaldnieks kopā ar Hērakliju.
26. Hēraklonas (Konstantīns Hēraklijs)(626 - 641?, valdīja 641. gadā) - Hērakleja dēls.
27. Konstantīns II (Heraklejs, vēlāk Konstantīns, dēvēts par Bārdaino) (630 - 668, valdīja 641 - 668) - Konstantīna III dēls.
28. Mezeziuss (668 - 669)
29. Konstantīns IV (649 - 685, valdīja 668 - 685) - Konstantīna II dēls.
30. Konstantīna IV dēls - Justiniāns II Slīpās deguns (668 - 711, valdīja 685 - 695).
Nedinastiskais periods (695-705)
31. Leontijs (valdīja 695. - 698. gadā)
32. Tiberios III (valdīja 698. - 705. gadā)
Herakļu dinastija (705-711)
· Justiniāns II Šļupjainais (valdīja 705. - 711. gadā)
Nedinastisks (711-717)
33. Filipikos Bardanes (valdīja 711. - 713. gadā) - armēņu karavīrs
34. Anastasijs II ( ? - 721, valdīja 713 - 715)
35. Teodosios III (valdīja 715. - 717. gadā)
Isauru dinastija (717-802)
36. Leons III Isaurietis (675 - 741, valdīja 717 - 741)
37. Konstantīns V Kopronīms (Dungas vārdā) (718 - 775, valdīja 741. gadā) - Leona III dēls.
38. Artabasds Ikonu mīļotājs (valdīja 741. - 743. gadā) - Leona III znots.
· Konstantīns V Kopronīms (Dungu vārdā nosauktais)(valdīja 743. - 775. gadā)
39. Leons IV Hazars (750 - 780, valdīja 775 - 780) - Konstantīna V dēls.
40. Konstantīns VI Neredzīgais (771 - 797 vai 805, valdīja 780 - 797) - Leona IV dēls.
41. Irēna Atēniete (755 - 803, valdīja 797 - 802) - Leona IV sieva, Konstantīna VI māte.
Nikefora dinastija (802-813)
42. Nikefors I ( ? - 811, valdīja 802 - 811)
43. Staurakioss ( ? - 812, valdīja 811. gadā) - Nikefora I dēls.
44. Mihails I Rangabe (valdīja 811. - 813. gadā) - Nikefora I znots.
Nedinastisks
45. Leons V Armēniskais (775 - 820, valdīja 813 - 820)
Frīģu dinastija (820-867)
46. Mihaēls II Stammeris jeb Amoriānis (770 - 829, valdīja 820 - 829) - Konstantīna VI znots.
47. Teofils (813 - 842, valdīja 829 - 842) - Mihaila II dēls.
48. Teodora (valdīja 842-855) - Teofila sieva
49. Mihails III Dzērājs (840 - 867, valdīja 842 - 867) - Teofila dēls.
Maķedonijas dinastija (867-1056)
50. Bazilijs I Maķedonietis (811 - 886, valdīja 867 - 886) - precējies ar Mihaila III atraitni.
51. Leons VI Gudrais (866 - 912, valdīja 886 - 912)
52. Aleksandrs (870 - 913, valdīja 912 - 913) - Bazilija I dēls.
53. Konstantīns VII Purpura dzimušais (905-959, valdīja 913-959) - Leona VI dēls.
54. Romanos I Lekapenos (870 - 948, valdīja 919 - 944) - Konstantīna VII tēvs un vīrs.
55. Romanos II Purpura dzimušais (939-963, valdīja 959-963) - Konstantīna VII dēls.
56. Nikefors II Fokass (912 - 969, valdīja 963 - 969) - precējies ar Romāna II atraitni.
57. Jānis I Cimiskis (925 - 976, valdīja 969 - 976) - Romāna II svainis
58. Bazilijs II Bulgāru slepkava (958 - 1025, valdīja 976 - 1025) - Romāna II dēls.
59. Konstantīns VIII (960-1028, valdīja 1025-1028) - Romanosa II dēls.
60. Zoja (ap 978. - 1050, valdīja 1028. - 1050. gadā) - Konstantīna VIII meita
61. Romanos III Argyros (968 - 1034, valdīja 1028 - 1034) - Zojas pirmais vīrs.
62. Mihails IV Paflagonietis (1010 - 1041, valdīja 1034 - 1041) - Zojas otrais vīrs
63. Mihaēls V Kārkliņš (1015-1042, valdīja 1041-1042) - Mihaēla IV brāļadēls, Zoijas adoptētais dēls.
64. Teodora (980 - 1056, valdīja 1042) - Konstantīna VIII meita, kopmāsa ar Zoju.
65. Konstantīns IX Monomahs (1000 - 1055, valdīja 1042 - 1055) - Zojas trešais vīrs.
· Teodora (valdīja 1055 - 1056)
Nedinastisks
66. Mihails VI Ģenerālis (valdīja 1056 - 1057) - Teodoras izvēlēts
Komnenīdu dinastija
67. Īzaks I Komnenss (ap 1007 - 1060, valdīja 1057 - 1059) - karavīrs
Dukidu dinastija (1059-1081)
68. Konstantīns X Doukas (1006 - 1067, valdīja 1059 - 1067)
69. Mihaēls VII Dukass (1050 - 1090, valdīja 1067 - 1078) - Konstantīna X dēls.
70. Romāns IV Diogēns (1032 - 1072, valdīja 1068 - 1071) - apprecējās ar Konstantīna X atraitni.
71. Nikefors III Botanejāts (1001 - 1081, valdīja 1078 - 1081)
Komnenīdu dinastija (atjaunota, 1081-1185)
72. Aleksijs I Komnenoss (1057 - 1118, valdīja 1081 - 1118) - Īzāka I brāļadēls, precējies ar Konstantīna X mazmeitu.
73. Jānis II Komnenoss Skaistais (1087 - 1143, valdīja 1118 - 1143) - Alekseja I dēls.
74. Manuels I Komnenoss Lielais (1118 - 1180, valdīja 1143 - 1180) - Jāņa II dēls.
75. Aleksijs II Komnenoss (1169-1183, valdīja 1180-1183) - Manuela I dēls.
76. Andronikos I Komnenos (1118-1185, valdīja 1183-1185) - Jāņa II brāļadēls; precējies ar Alekseja II atraitni.
Angelidu dinastija (1185-1204)
77. Īzāks II Angelos (1156-1204, valdīja 1185-1195) - Alekseja I mazmazdēls.
78. Aleksijs III Angelos (1153 - 1211, valdīja 1195 - 1203) - Īzāka II brālis
· Īzāks II Angelos (valdīja 1203. - 1204. gadā)
79. Aleksijs IV Angelos (1182-1204, valdīja 1203-1204) - Īzāka II dēls.
80. Nikolass Kanaboss (valdīja 1204. gadā)
81. Aleksijs V Dūka (1140 - 1204, valdīja 1204. gadā) - Alekseja III znots.
Laskarīdu dinastija (trimdā, Nīkajas impērija, 1204-1261)
82. Konstantīns Laskaris (valdīja 1204. gadā) - oficiāli nav kronēts
83. Teodors I Laskaris (1174 - 1222, valdīja 1204 - 1222) - Alekseja III znots.
84. Jānis III Doukas Vatatzes (1192 - 1254, valdīja 1222 - 1254) - Teodora I znots.
85. Teodors II Doukas Laskaris (1221 - 1258, valdīja 1254 - 1258) - Jāņa III dēls.
86. Jānis IV Doukas Laskaris (1250-1305, valdīja 1258-1261) - Teodora II dēls.
Palaiologu dinastija (atjaunota Konstantinopolē, 1259-1453)
Aptuveni šajā laikā imperatori sāka lietot titulu Βασιλευς Βασιλεων Βασιλευων Βασιλευσιν, tas ir, ķēniņu ķēniņš, kas valda pār ķēniņiem. [1]
87. Mihails VIII Palaiologs (1224 - 1282, valdīja 1259 - 1282) - Alekseja III Angelosa mazmazdēls.
88. Andronikos II Palaiologs Vecākais (1258 - 1332, valdīja 1282 - 1328) - Mihaila VIII dēls.
89. Andronikos III Palaiologs Jaunākais (1297 - 1341, valdīja 1328 - 1341) - Andronikosa II mazdēls.
90. Jānis V Palaiologs (1332 - 1391, valdīja 1341 - 1347) - Andronikosa III dēls.
91. Jānis VI Kantakouzenos (1295-1383, valdīja no 1347. līdz 1354. gadam) - Jāņa V tēvs un vīrs.
· Jānis V Palaiologs (valdīja 1354. - 1376. gadā)
92. Andronikos IV Palaiologos (1348 - 1385, valdīja 1376 - 1379) - Jāņa V dēls.
· Jānis V Palaiologs (valdīja 1379 - 1390)
93. Jānis VII Palaiologs (1370 - 1408, valdīja 1390. gadā) - Andronikosa IV dēls.
· Jānis V Palaiologs (valdīja 1390 - 1391)
94. Manuels II Palaiologs (1350 - 1425, valdīja 1391 - 1425) - Jāņa V dēls.
· Jānis VII Palaiologs (valdīja 1399. - 1402. gadā)
95. Jānis VIII Palaiologs (1392 - 1448, valdīja 1425 - 1448) - Manuela II dēls.
96. Konstantīns XI Palaiologs Dragāss (1405 - 1453, valdīja 1449 - 1453) - Manuela II dēls, nav kronēts Konstantinopolē.
Osmaņi
1453. gadā Mehmeds II sagrāva Bizantijas impēriju un pieprasīja ķeizara titulu; viņa pēcteči turpināja šo prasību. Pilnu Osmaņu sultānu sarakstu skatiet Osmaņu sultānu sarakstā.
Palaiologu dinastija (trimdā)
- Tomass Palaiologos (1409 vai 10 - 1465) - Konstantīna XI brālis
- Andrejs Palaiologs (1453-1502) - Tomasa dēls; 1494. gadā pārdeva īpašumtiesības Kārlim VIII un testamentā piešķīra atlikušās tiesības Aragonas karalim Ferdinandam II un Kastīlijas karalienei Izabellai.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija vēlīnās Austrumromas impērijas imperatori?
A: Mūsdienu vēsturnieki vēlīnās Austrumromas impērijas imperatorus dēvē par Bizantijas imperatoriem.
J: Kādus titulus viņi lietoja pirms Iraklija?
A: Pirms Iraklija tika lietots tituls Augusts, taču tika lietoti arī citi tituli, piemēram, Dominus.
J: Kādu titulu nomainīja pēc Iraklija?
A: Pēc Iraklija titulu nomainīja uz grieķu Basileus. Šis tituls agrāk nozīmēja "karalis", "valdnieks", bet tagad to lietoja Augusta vietā.
J: Kas tiek uzskatīts par pirmo kristīgo imperatoru?
A: Konstantīns I Lielais tiek uzskatīts par pirmo kristīgo imperatoru, kurš valdīja no Konstantinopoles.
Jautājums: Cik daudz imperatoru ir iekļauti šajā sarakstā?
A: Šajā sarakstā nav iekļauti daudzi imperatori, kas valdīja kopā ar kādu citu imperatoru, tāpēc ir grūti pateikt, cik daudz imperatoru ir iekļauti šajā sarakstā.
J: No kurienes šie imperatori valdīja?
A: Šie imperatori valdīja no Konstantinopoles.
J: Ko nozīmē vārds Basileus?
A: Basileus nozīmē "karalis", "valdnieks".
