Seldžuku dinastija
Seldžuki (arī Seldžuki, Seldžuki, Seldžuki, dažkārt arī Seldžuku turki) bija musulmaņu dinastija. No 11. līdz 14. gadsimtam viņi pārvaldīja daļu Vidusāzijas un Tuvo Austrumu. Viņu impērija bija pazīstama kā Lielā Seldžuku impērija, kas stiepās no Anatolijas līdz Pakistānai. Seldžuki arī cīnījās pret kristiešiem Pirmajā krusta karā.
Seldžuki bija vieni no rietumu turku, tagadējo Azerbaidžānas, Turcijas un Turkmenistānas iedzīvotāju, kultūras priekštečiem. Sākotnēji Seldžuku nams bija kiņikogužu turku atzars, kas 9. gadsimtā dzīvoja uz ziemeļiem no Kaspijas un Arāla jūras savā Jaghu kaganātā Oghuzu konfederācijas sastāvā.
Seldžuki 1092. gadā, kad tie kontrolēja lielāko teritoriju.
Seldžuku dinastijas valdnieki 1037-1157
- Tugruls I (Tugrul Beg) 1037-1063
- Alp Arslan bin Chaghri 1063-1072
- Džalals ad-Dawlah Malik Šahs I 1072-1092
- Nasirs ad-Dins Mahmuds I 1092-1093
- Rukn ad-Din Barkiyaruq 1093-1104
- Mu'izz ad-Din Malik Šahs II 1105
- Ghijats ad-Dīns Muhameds/Mehmeds I Tapar 1105-1118
- Mahmuds II 1118-1131
- Mu'izz ad-Din Ahmed Sanjar 1131-1157
Kermānas seldžuku valdnieki 1041-1187
Kermāna bija valsts Persijas dienvidos. Tā krita 1187. gadā, to, iespējams, iekaroja Toğrül III Lielais Seldžuks.
- Qawurd 1041-1073
- Kermana Šahs 1073-1074
- Sultāns Šahs 1074-1075
- Huseins Omars 1075-1084
- Turan Šahs I 1084-1096
- Irānas šahs 1096-1101
- Arslans Šahs I 1101-1142
- Mehmeds I (Muhameds) 1142-1156
- Toğrül Shah 1156-1169
- Bahrams Šahs 1169-1174
- Arslans Šahs II 1174-1176
- Turan Šahs II 1176-1183
- Mehmeds II (Muhameds) 1183-1187
Seldžuku valdnieki Sīrijā 1076-1117
- Abu Sa'id Taj ad-Dawla Tutush I 1085-1086
- Jalal ad-Dawlah Malik Shah I Lielais Seldžuku 1086-1087
- Qasim ad-Dawla Abu Said Aq Sunqur al-Hajib 1087-1094
- Abu Sa'id Taj ad-Dawla Tutush I (otro reizi) 1094-1095
- Fakhr al-Mulk Radwan 1095-1113
- Tadj ad-Dawla Alp Arslan al-Akhras 1113-1114
- Sultāns Šahs 1114-1123
Damaskas sultāni/emīri:
- Aziz ibn Abaaq al-Khwarazmi 1076-1079
- Abu Sa'id Taj ad-Dawla Tutush I 1079-1095
- Abu Nasr Shams al-Muluk Duqaq 1095-1104]
- Tutush II 1104
- Muhi ad-Din Baqtash 1104
Alepo atabegi:
- Lulu 1114-1117
- Shams al-Havas Yariqtash 1117
- Imads ad-Dins Zengi 1128-1146
- Nur ad-Dins 1146-1174
Seldžuku sultāni no Rumas (Anatolija) 1077-1307
- Kualmish 1060-1077
- Süleyman Ibn Kutalmish (Suleiman) 1077-1086
- Dawud Kilij Arslan I 1092-1107
- Maliks Šahs 1107-1116
- Rukn ad-Din Mas'ud 1116-1156
- Izz ad-Dins Kilijs Arslans II 1156-1192
- Ghiyath ad-Din Kay Khusrau I 1192-1196
- Süleyman II (Suleiman) 1196-1204
- Kilijs Arslans III 1204-1205
- Ghiyath ad-Din Kay Khusrau I (otro reizi) 1205-1211
- Izz ad-Din Kay Ka'us I 1211-1220
- Ala ad-Din Kay Qubadh I 1220-123]
- Ghiyath ad-Din Kay Khusrau II 1237-1246
- Izz ad-Din Kay Ka'us II 1246-1260
- Rukn ad-Din Kilij Arslan IV 1248-1265
- Ala ad-Din Kay Qubadh II 1249-1257
- Ghiyath ad-Din Kay Khusrau II (otro reizi) 1257-1259 g.
- Ghiyath ad-Din Kay Khusrau III 1265-1282
- Ghijats ad-Dins Mas'uds II 1282-1284
- Ala ad-Din Kay Qubadh III 1284
- Ghiyath ad-Din Mas'ud II (otro reizi) 1284-1293
- Ala ad-Din Kay Qubadh III (otro reizi) 1293-1294 1293-1294
- Ghiyath ad-Din Mas'ud II (trešo reizi) 1294-1301
- Ala ad-Din Kay Qubadh III (trešā reize) 1301-1303 g.
- Ghiyath ad-Din Mas'ud II (ceturtais laiks) 1303-1307
- Ghiyath ad-Din Mas'ud III 1307
Rumas sultonāts 1190. gadā
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Seldžuki?
A: Seldžuki bija turku sunnītu musulmaņu dinastija, kas no 11. līdz 14. gadsimtam pārvaldīja daļu Vidusāzijas un Tuvo Austrumu.
Q: Kā sauca viņu impēriju?
A: Viņu impērija bija pazīstama kā Lielā Seldžuku impērija, kas stiepās no Anatolijas līdz Afganistānai.
J: Kādu reliģiju viņi piekopa?
A: Seldžuki piekopa sunnītu islāmu.
J: Kā viņi izturējās pret tiem, kas nebija sunnīti?
A: Seldžuku valdīšanas laikā nesunnīti, piemēram, šiītu musulmaņi un zoroastrieši, tika smagi apspiesti, jo seldžuki uzskatīja sevi par sunnītu islāma un Abasīdu kalifāta aizstāvjiem.
J: No kurienes radās Seldžuku dzimta?
A: Seldžuku dzimta radās no kinik oguzu turku atzara, kas 9. gadsimtā dzīvoja stepēs uz ziemeļiem no Kaspijas un Arāla jūras mūsdienu Turkmenistānā.
J: Vai mūsdienās ir kādi Rietumu turku pēcteči?
A: Jā, mūsdienu Azerbaidžānas, Turcijas un Turkmenistānas iedzīvotāji ir Rietumu turku pēcteči.
J: Vai viņi cīnījās pret kristiešiem Pirmā krusta kara laikā?
A: Jā, Pirmā krusta kara laikā seldžuki cīnījās pret kristiešiem.
