Kas ir siluets? Definīcija, vēsture un piemēri

Siluets ir attēls, kurā objekts redzams tikai pēc kontūrām — parasti viengabalaina tumša forma uz gaiša fona. Bieži siluetu iekšpuse tiek aizpildīta melnā krāsā, taču var izmantot arī citas vienmērīgas krāsas vai faktūras. Atšķirībā no kontūras, kas parāda tikai malas līnijas, siluets ir pilnīga, beziekšpuses forma, kas uztverama kā viens elements.

Definīcija un raksturojums

Siluets attēlo objekta ārējo profilu: tas sniedz informāciju par formu un attiecībām telpā, bet neatklāj iekšējo detaļu, faktūru vai krāsu nianses. Siluets parasti rodas, ja objekts ir pretgaismā (backlighting) vai tiek attēlots bez iekšējām detaļām. Tā vienkāršība ļauj ātri uztvert figūras stāju, pozīciju un atpazīt pazīstamus priekšmetus pat ar minimālu vizuālo informāciju.

Vēsture

Termins "siluets" cēlies no Francijas 18. gadsimta ministra Étienne de Silhouette vārda; nosaukums tika saistīts ar lētumu — tāpat kā viņa fiskālā politika, šie portreti bija ekonomiska alternatīva. 18. gadsimta vidū kļuva populāri profila portreti, ko veidoja izgriežot formu no melnas kartītes un pielīmējot uz gaiša pamatnes. Šāds paņēmiens ļāva kvalificētiem māksliniekiem izgatavot precīzus krūšu vai galvas portretus dažās minūtēs.

Agrīnajos piemēros dažkārt zīmēja tikai kontūru un pēc tam to tonēja vai krāsoja, lai iegūtu silueta efektu. Vēlāk silueti izmantoja arī teātrī (ēnspēles), kinomākslā un grafiskajā dizainā, kur tie kļuva par spēcīgu vizuālās komunikācijas elementu.

Tehnikas un izpildes veidi

Papīra izgriešana: tradicionālais veids — profila izgriešana no tumšas papīra un līmēšana uz gaišas pamatnes.
Zīmēšana un gleznošana: kontūras uzzīmēšana un aizpildīšana ar vienmērīgu toni.
Fotogrāfija: siluetu rada, fotografējot objektu pret spilgtu gaismas avotu (saulei vai studijas apgaismojumam) — rezultātā objekts izskatās tumšs pret spožu fonu.
Digitālais vektorgrafikas izveidojums: siluetu var iegūt, izmantojot vektoru zīmēšanas rīkus, kas ļauj skalot attēlu bez kvalitātes zuduma.
Ēnspēles un teātris: silueti tiek radīti, izmantojot gaismas avotus un ekrānus, lai parādītu kustību un stāstu bez detaļām.

Piemēri un lietojumi

Portreti 18. un 19. gadsimtā — īpaši populāri kā lēta foto alternatīva.
Fotogrāfija — saulrieta vai pretgaismas kadri, kuros cilvēki vai objekti veido skaidru siluetu.
Grafiskais dizains un logo — vienkāršas, atpazīstamas formas, kas labi strādā dažādos mērogos.
Filma un animācija — dramatiska noskaņa, noslēpumainība vai fokuss uz formu un kustību.
Mode — apģērba profilu uzsvēršana uz fona vai skatlogu izkārtojumi.
Bioloģija un zooloģija — sugu atpazīšana pēc raksturīgām siluetformām.
Drošība un forensika — siluetizētas skices var palīdzēt aprakstīt cilvēka figūru vai kustību.
Ēnspēles un rotaļas — tradicionālas izklaides formas, kuras izmanto vienkāršus siluetu attēlus stāstu izstāstīšanai.

Kā izveidot labu siluetu — praktiski padomi

Saglabājiet skaidru kontrastu starp objektu un fonu — spēcīga gaisma fonā vai tumšs priekšmets uz gaiša fona palīdz izcelt profilu.
Vienkāršojiet formu — noņemiet mazsvarīgas detaļas, kas traucē raksturīgajam profilam.
Izvēlieties atpazīstamu profilu — skaidri izteikts galvas, roku vai priekšmeta kontūrs palīdz atpazīšanā.
Strādājiet ar kompozīciju — silueta novietojums attēlā (piem., pret gaismas avotu, tuvāk vai tālāk no centra) ietekmē noskaņu un lasāmību.
Digitālajā darbā izmantojiet vektorus vai maskas, lai viegli labotu un mērogotu siluetu bez kvalitātes zuduma.

Siluets — vienkāršs, bet jaudīgs vizuāls līdzeklis — turpina būt populārs gan mākslā, gan ikdienas komunikācijā. Tas ļauj koncentrēties uz formu, kustību un attiecībām bez uzmanības novēršanas ar detaļām, padarot to par efektīvu rīku stāsta stādīšanā un dizainā.

Vairāk par vizuālajiem attēliem skatiet arī attēls.

Tradicionāls 18. gadsimta beigu silueta portrets

Gēte pret kapa pieminekli, griezts papīrs, 1780. g.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir siluets?

A: Siluets ir tikai kontūras attēls, kas parasti ir melns uz balta fona.

J: Ar ko siluets atšķiras no kontūras?

A: Kontūrs rāda objekta malas līniju veidā, bet siluets ir viengabalaina forma.

J: Kāda ir vārda siluets izcelsme?

A: Vārdu "siluets" pirmo reizi lietoja, lai apzīmētu izgriezta papīra gabaliņus, kurus pēc tam pielīmēja pie kontrastējošas krāsas pamatnes un bieži ierāmēja.

J: Kāda ir portretu izgriešanas no melna papīra vēsture?

A: Portretu izgriešana no melna papīra, parasti no profila, kļuva populāra 18. gadsimta vidū. Kvalificēti speciālisti mākslinieki varēja dažu minūšu laikā izgriezt augstas kvalitātes krūšutēlu portretu.

J: Kāds bija siluetu veidošanas mērķis?

A.: Siluets bija lēta alternatīva portreta miniatūrai.

J: Kā citi mākslinieki veidoja siluetus, izņemot to izgriešanu no melna papīra?

A: Citi mākslinieki, īpaši ap 1790. gadu, zīmēja kontūru uz papīra un pēc tam to uzgleznoja, ko arī varēja izdarīt ātri.

J: Kā ir paplašinājusies silueta termina nozīme?

A: Sākotnējā grafiskā nozīme ir paplašinājusies, lai apzīmētu cilvēka, priekšmeta vai ainas redzējumu vai attēlojumu, kas ir izgaismots aizmugurē un šķiet tumšs uz gaišāka fona. Visu, kas šādi izskatās, var raksturot kā "siluetu".