Vitrāža — definīcija, tehnika un krāsainā stikla māksla

Vitrāžas ir dekoratīvs stikls, kas iegūst krāsu, pievienojot metāliskus sāļus tā ražošanas laikā, vai krāsojot un apdedzinot stiklu vēlāk. No šāda krāsainā stikla tiek izgatavotas vitrāžas — kompozīcijas, kurās mazi stikla gabaliņi tiek sakārtoti, veidojot rakstus, sižetus vai abstraktas formas. Stikla lauskas parasti savieno ar svina sloksnēm (sauktām par svina plombām vai līstēm) un stiprina ar stingru rāmi, lai nodrošinātu konstrukcijas stabilitāti un ilgizturību.

Kas ir vitrāža un kā tā darbojas

Termins "vitrāža" reizēm tiek lietots plašāk — arī par logiem, kurās krāsas tiek uzklātas uz stikla un pēc tam krāsnī sakausētas vai apdedzinātas, lai tās kļūtu izturīgas. Dizaina niansēm, kontūru izcelšanai un detaļu pievienošanai bieži izmanto krāsotas detaļas un dzeltens traips. Gaisma, kas caur vitrāžu iekļūst telpā, rada krāsainas ēnas un noskaņu — tieši gaismas mainīgums padara vitrāžas par īpaši vērtīgu mākslas un arhitektūras elementu.

Krāsu iegūšanas principi

Krāsu glasēšanai stiklā izmanto dažādus metālu savienojumus un oksīdus. Atkarībā no metāla veida, koncentrācijas un izkausēšanas apstākļiem tiek panākta plaša krāsu gamma. Piemēram:

• Varš: metāls piešķir tumši sarkanu stiklu
• Zelts: metāls nelielā daudzumā (0,001%) rada rubīnsarkanu stiklu.
• Sudrabs, parasti sudraba nitrāts, dod sarkanu līdz dzeltenu krāsu gammu.
• Kobalts: mirdzoši zils
• Mangāna dioksīds: zaļš
• Dzelzs(II) oksīds: zili zaļš
• Hroms: tumši zaļš

Papildus metālisko piedevu izmantošanas, pastāv arī tādas tehniskas metodes kā flashed stikls (plānas krāsainas kārtas uz caurspīdīga pamatstikla), marmorizēts stikls vai stikla emalja, kas ļauj panākt smalkas tonālas pārejas un detaļas.

Tehnikas un stila variācijas

Vitrāžu izgatavošanā izmanto dažādas tehnikas:

• Tradicionālā svina plombu tehnika — stikla lauskas tiek savienotas ar svina sloksnēm; piemērota gan figuratīvām, gan dekoratīvām kompozīcijām.
• Tiffany/folijas tehnika — katra stikla mala tiek ietīta vara folijā un tad lodēta; tā ļauj veidot smalkākas kontūras un dinamiskus formu pārejas.
• Krāsošana un apdedzināšana — uz stikla tiek uzklātas krāsas vai oksīdi, kas pēc apdedzināšanas kļūst noturīgi; to izmanto sejas vaibstu, ēnu un smalku detaļu attēlošanai.
• Dalle de verre — biezāki krāsu gabali, iestrādāti ar betona vai sveķu starpslāni; piemērota modernākai arhitektūrai un skatāmai reljefai.

Vēsture un izmantojums

Vitrāžas tradicionāli saistītas ar kristīgajā mākslā, kur tās kalpoja gan liturģiskai funkcijai, gan mācību rīkam (Bībeles sižetu attēlojumi). Tomēr jau sen pastāv arī reliģijas un mitoloģijas ārpusē vērsti motīvi: ģerboņi, dabas tēli, abstrakcijas un 20. gadsimta modernisma darbi. Mūsdienās vitrāžas tiek dēvētas arī par mākslas stiklu un izmanto gan sakrālajā arhitektūrā, gan privātmājās, restorānos, birojos un sabiedriskās telpās, kur nepieciešams estētisks akcentējošs elements un kontrole pār gaismas atmosfēru.

Slaveni piemēri un mākslinieki

Vitrāžu tradīcija ir plaša — no gotikas katedrālēm līdz modernisma un laikmetīgām instalācijām. Piemēram, Theo van Doesburga De Stijl pieeja ilustrē, kā abstrakta kompozīcija darbojas stiklā:

Restaurācija un kopšana

Vitrāžas saglabāšana prasa specializētas zināšanas. Laika gaitā stikls var zaudēt krāsu spīdumu, svina plombas oksidēties, rāmis deformēties un stikla lauskas atdalīties. Restaurācijas darbi ietver:

• stikla gabalu konservāciju vai nomaiņu ar līdzīgu krāsojumu un struktūru;
• svina plombu stiprināšanu vai to nomaiņu ar atbilstošiem materiāliem;
• rāmju restaurāciju, lai nodrošinātu kestību un ūdensnecaurlaidību;
• piemērotu apkārtējās vides nodrošināšanu (ventilācija, UV aizsardzība), lai pagarinātu vitrāžas dzīves ilgumu.

Praktiski padomi pasūtīšanai un uzstādīšanai

Ja plānojat pasūtīt vai uzstādīt vitrāžu, ņemiet vērā:

• projekta mērķi — dekoratīvs elements, privātums, gaismas filtrēšana vai vēsturiskā rekonstrukcija;
• atlases kritēriji — materiāli, krāsu palete, konstrukcijas tehnika un budžets;
• apkopes prasības — piekļuve tīrīšanai, kroņa aizsardzība no tiešas saules staru iedarbības un profesionāla periodiska pārbaude;
• sertificētu meistaru izvēle — kvalitatīva izpilde un pareiza restaurācija prasa pieredzi šajā jomā.

Kopsavilkums

Vitrāžas ir gan tehniski sarežģīta, gan estētiski spēcīga mākslas forma, kurā saduras materiālu ķīmija, gaismas īpašības un dizaina izteiksme. No tradīcijām baznīcu logu dekorācijām līdz mūsdienu abstraktiem mākslas darbiem — vitrāžas turpina iedvesmot arhitektus, māksliniekus un skatītājus visā pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir vitrāžas?

J: Kā izmanto vitrāžu stiklu?

J: Kādi elementi tiek pievienoti vitrāžām, lai radītu krāsu?

J: Kādu modernās mākslas piemēru var redzēt vitrāžā?

J: Vai vitrāžās bieži sastopamas dinamiskas figūras?

Meklēt pēc burta