Veneras figūriņas — paleolīta sieviešu figūras: vēsture, atradnes un nozīme

Iegremdējies Veneras figūriņu pasaulē — paleolīta sieviešu statuetes, atradnes, datējumi un to kultūras nozīme cilvēces agrīnajā simbolikā.

Veneras figūriņas tiek uzskatītas par vienām no senākajām cilvēka radītajām mākslas izpausmēm. Tās ir mazmēroga (parasti rokas lieluma) figūriņas, kurās attēlotas sievietes ar akcentētiem dzimumorgāniem, krūtīm un gurniem — reizēm izskatās, it kā attēlotās būtu grūtnieces ar izteiktu vēdera pietūkumu. Šādas figūriņas ir atrastas plašā teritorijā — no Rietumeiropas līdz Sibīrijai — un pārsvarā datētas ar Pleistocēna beigām (apmēram 30 000 gadu pirms mūsdienām), lai gan pastāv arī daudz senākas, pretrunīgas atradnes.

Izplatība un datējums

Lielākā daļa klasisko Veneru nāk no Gravetjēnas un citiem paleolīta kultūrslāņiem, aptuveni no 28 000 līdz 20 000 g. p.m.ē., taču figūriņu klāsts ir plašāks un laika diapazons dažāds. Starp īpaši apšaubītām, bet ievērojamām agrākām atradnēm minamas divas: Tan-Tana Venera ir datēta ar laiku no 500 000 līdz 300 000 gadu un tika atrasta Marokā, savukārt Berekhat Rama Venera, atrasta Golānas augstienēs, tiek datēta ar laiku no 300 000 līdz 200 000 gadiem. Ja tās tiešām ir cilvēciskas izcelsmes, tās varētu būt senākais redzamais cilvēka formas attēlojums.

Materiāli un izgatavošanas tehnika

Figūriņu veidošanā izmantoti dažādi materiāli — kauli, ziloņkauls. un dažādu veidu akmeņi. Bija arī figūriņas no māla, kas pēc veidošanas tika dedzinātas, kas ir viena no agrīnākajām zināmajām keramikas izmantošanas formām. Dažreiz izmantota arī griešana, tēlniecības skrāpēšana un pulēšana, atkarībā no materiāla un kultūras tradīcijām.

Izskats un raksturīgās iezīmes

• Lielas krūtis, izteikti gurni un apaļš vēders; sejas detaļas parasti nav akcentētas vai tās vispār trūkst.
• Rokas bieži attēlotas mazas un dažkārt atslēgtas uz krūtīm vai vēdera; kājas — īsas vai nedaudz atdalītas, reizēm nepilnīgi modelētas.
• Dažas figūriņas demonstrē dekoratīvus rakstus vai gleznojumu uz virsmas.

Pazīstamākās un nozīmīgākās atradnes

Vispazīstamākā no Venerām ir, piemēram, Venera no Vilenendorfas (Venus of Willendorf) — neliela akmens figūriņa ar ļoti izteiktām ķermeņa formām. Citi labi zināmi piemēri ir Venera no Dolni Vēstonice (Dolní Věstonice), Venera no Lespugue un Venera no Laussel. Dažas atradnes sniedz svarīgas liecības par tehnoloģiju (piem., dedzināta māla gadījumā) vai pigmentu lietojumu.

Funkcija un interpretācijas

Nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, ko šīs figūriņas nozīmēja to radītājiem. Galvenās interpretācijas ir šādas:

• Aizsardzība un auglība: Iespējams, tie ir cilvēka auglības atveidojumi vai amuleti, kas saistīti ar sieviešu reproduktīvo spēju un dzīvības atjaunošanu — figūriņu lielais uzsvars uz reproduktīvām ķermeņa daļām tiek traktēts kā saistīts ar vēlmi nodrošināt dzīvību un auglību.
• Dievišķās vai simboliskās attēlošanas tēmas: figūras var attēlot mātes vai (auglības) dievietes, sociāli nozīmīgu arhetipu vai kolektīvas identitātes simbolu.
• Sociāla un personiska nozīme: alternatīvi tiek piedāvāts, ka tās var būt personiskās lietas (piem., rotaļlietas, mācību modeļi), identitātes vai statusa simboli, vai pašportreti (sieviešu pašattēlojumi, balstīti uz paaudžu pieredzi) u.c.

Zinātnieki bieži izslēdz tiešu saistību ar lauku lauksaimniecību, jo lielākā daļa figūriņu radītas laikā, kad pastāvēja medību un vākšanas ekonomikas forma, nevis lauksaimniecība.

Agrīnie un strīdīgie atradumi: Tan-Tana un Berekhat Rama

Divas no senākajām pieminētajām figūriņām — Tan-Tana Venera ir un Berekhat Rama Venera — ir īpaši strīdīgas. Ir izteiktas domstarpības, vai tās tiešām ir cilvēku veidotas figūras vai drīzāk akmens formas, ko radījusi daba, kuras vēlāk cilvēks varbūt modificējis.

• Tan-Tana: atradumā konstatētas vielas pazīmes, kas varētu norādīt uz krāsojumu — tā saturēja dzelzs un mangāna pēdas, kas potenciāli liecina par pigmentu izmantošanu.
• Berekhat Rama: uz virsmas redzamas pēdas, kas interpretētas kā instrumenta vai apstrādes rādītāji; 1997. gada pētījumā secināts, ka dabisku procesu vien tie nevarētu būt radīti, tomēr daļa pētnieku joprojām ir skeptiski noskaņoti.

Datēšana, pierādījumi un zinātniskā debate

Datēšana lielākoties balstās uz arheoloģisko slāņu stratigrāfiju, saistīto organisko materiālu radiokarbona analīzi (kad pieejama) un — gadījumos ar dedzinātu mālu — termoluminiscences vai citu speciālu metožu izmantošanu. Agrīnie atradumi, kuri, ja tie tiešām ir antropogēni, būtu ievērojami vecāki par tipiskajām Gravetjēna Venerām, rada strīdus un liek konsultēties plašākā starpdisciplinārā kontekstā: mikroanalīze, pigmentu ķīmija, mikroskopiski darba rādījumi un salīdzinājums ar loka un citu artefaktu izstrādes pēdām.

Secinājumi

Veneras figūriņas ir daudzslāņaina un pievilcīga tēma, jo tās sniedz ieskatu senāku cilvēku estētiskajās, simboliskajās un iespējami rituālajās praksēs. Lai gan nav vienotas interpretācijas, figūriņas rāda, ka agrīnajām kopienām bija attīstīta simboliskā domāšana un spēja koncentrēties uz cilvēka ķermeņa formu kā nozīmīgu tēmu. Turpmāki pētījumi — īpaši ar jauniem analītiskiem rīkiem un starpdisciplināru sadarbību — turpinās sniegt papildu ieskatus par to, kā un kāpēc šīs maģiskās, reizēm skarbi stilizētās figūras tika radītas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Venēras figūriņas?

J: Cik veca ir vecākā zināmā Veneras figūriņa?

J: No kādiem materiāliem tika izgatavotas figūriņas?

J: Kas mūsdienās nav zināms par šīm figūriņām?

J: Kādi ir divi skaidrojumi, kāpēc tās varētu būt izgatavotas?

Meklēt pēc burta