Palaestra — Senās Grieķijas cīņu un sporta ēka (definīcija)

Palaestra bija ēka Senajā Grieķijā. Tā ir vieta, kur mācīja un praktizēja cīņu. Tā sastāvēja no liela kvadrātveida vai taisnstūra pagalma. Šis pagalms bija atvērts debesīm. To ieskauj kolonādes. Aiz šīm kolonādēm atradās ģērbtuves, lekciju telpas, pirtis un telpas inventāra glabāšanai. Cīkstoņi trenējās zem kolonādēm jebkuros laika apstākļos.

Palaestras bieži atradās netālu no ģimnāzijām. Dažkārt tās bija daļa no ģimnāziju kompleksiem. Lielākajā daļā grieķu pasaules pilsētu bija palaestras. Lielās pilsētās varēja būt vairākas. Dažas palaestras bija privātīpašums. Lielākā daļa no tām tika uzceltas no nodokļiem. Palaestras bija ļoti nozīmīga grieķu vīriešu un zēnu ikdienas dzīves sastāvdaļa. Daži vīrieši izjuta tikpat lielu pieķeršanos palaestrai, kurā viņi uzauga, kā mūsdienu vīrieši izjūt pie savas alma mater. Daži vīrieši tika apglabāti savā iecienītajā palaestrā.

Arhitektūra

Parasti palaestra centrā bija plašs pagalms (peristils) ar mīkstu zemi vai smilšu kārtu, kas piemērota cīņas vingrinājumiem. Pagalmu ieskāva kolonādes — pārklātas ejas, kas sniedza aizsardzību pret lietu un sauli. Aiz vai blakus kolonādēm atradās funkcijas telpas, piemēram, ģērbtuves, inventāra glabātuves, pirtis un vietas lekcijām un sarunām. Būvniecībā izmantoja vietējos akmeņus, ķieģeļus un koka elementus, un iekārtojums varēja būt gan pieticīgs, gan grezns atkarībā no pilsētas un finansējuma.

Funkcija un treniņi

Palaestra bija galvenokārt vieta, kur nodarbojās ar cīņu (pale) — vingroja, spēcināja roku un ķermeņa muskulatūru, trenēja tehniku un izturību. Tur notika arī boksa, pankrationa (sajaukta cīņa) un dažkārt vingrošanas vingrinājumi. Treniņu laikā sportisti izmantoja eļļas, lai pārklātu ādu, un pēc tam to nokasa ar skrāpi (strigil), tāpat pieejamas bija dušas vai pirtis.

• Treniņi notika gan pagalmā, gan zem kolonādēm, kas ļāva turpināt nodarbības dažādos laika apstākļos.
• Instruktori — treneri (paidotribai un citi) — mācīja tehniku, taktiku un disciplīnu.
• Treniņi bieži bija saistīti ar izglītību: fiziskā audzināšana tika uzskatīta par svarīgu daļu no jauniešu audzināšanas kopā ar intelektuālo izglītību ģimnāzijā.

Sabiedriskā un kultūras nozīme

Palaestra nebija tikai sporta vieta — tā bija arī sociāla telpa, kur pulcējās jaunieši un vīrieši, apsprieda politiku, filozofiju un mākslu. Tā simbolizēja grieķu ideju par līdzsvaru starp ķermeni un prātu. Tomēr vairumā pilsētu palaestras bija rezervētas brīvbornīgajiem vīriešiem un puisēniem; sievietes parasti netika ielaistas, izņemot īpašas pieļaujamās prakses vai atšķirīgās tradīcijās, piemēram, Spartā.

Finansējums un īpašumtiesības

Kā norādīts, daudzas palaestras celtniecībai tika izmantoti publiskie līdzekļi (nodokļi), bet pastāvēja arī privāti sponsorētas vai privātīpašuma palaestras. Bagāti pilsoņi reizēm ziedoja līdzekļus, lai būvētu vai uzturētu palaestru kā publisku labumu un prestiža izteiksmi.

Vēsturiski piemēri un mantojums

Arheoloģiskie izrakumi atklājuši labi saglabātas palaestras dažādās senās grieķu vietās, piemēram, tuvu lielākiem sporta kompleksiem un svētnīcām. Grieķu palaestras ietekmēja arī romiešu ēku tipoloģiju — romieši iekļāva līdzīgas telpas savos pērļošanas un sporta kompleksos. Mūsdienās palaestru drupas dod vērtīgu priekšstatu par senās izglītības, sporta un sabiedriskās dzīves organizāciju.

Kopsavilkums

Palaestra bija daudzfunkcionāla ēka ar centrālo pagalmu un kolonādēm, kas kalpoja kā apmācību, izglītības un sociāla tikšanās vieta Senajā Grieķijā. Tā bija nozīmīga grieķu kultūras un ikdienas dzīves daļa, un tās ietekme saglabājusies arhitektūrā un sporta tradīcijās vēl ilgi pēc antīkās pasaules laikiem.

Kas bija palaestra?

Palaestra bija ēka Senajā Grieķijā, kur mācīja un praktizēja cīņas sportu. Vārda palaestra pamatā ir grieķu vārds pale, kas nozīmē cīkstēšanās. No sestā gadsimta p. m. ē. līdz Romas impērijas laikmeta beigām palaestras tika celtas visā Grieķijā. Pirmās bija privātas, bet piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras sāka būvēt publiskās. Gandrīz katrā Grieķijas pilsētā bija vismaz viena palaestra, un dažās lielās pilsētās bija vairākas.

Palaestras bieži vien atradās ģimnāziju tuvumā vai bija piestiprinātas pie tām. Ģimnāzijas, iespējams, pirmo reizi parādījās sestā gadsimtā pirms mūsu ēras. Abas šīs ēkas bieži dēvēja vienkārši par "ģimnāziju". Grieķu vēsturnieks, biogrāfs un esejists Plutarhs raksta, ka palaestru izmantoja tikai cīņām un pankrationam, sporta veidam līdzīgam, bet daudz skarbākam par cīņām. Boksu mācīja un praktizēja ģimnāzijā. Atvaļinātiem sportistiem piederēja nelielas palaestras un viņi tās pārvaldīja. Palaestras pievienojās visu vecumu grieķu vīrieši. Vecāka gadagājuma (veciem) vīriešiem dažkārt bija savas palaestras.

Kolonāde Olimpijas pils kompleksā

Paleestras konstrukcija

Vitruvijs bija romiešu arhitekts, kurš dzīvoja Augusta laikā. Savā grāmatā "Par arhitektūru" viņš izstrādāja ideāla pils kompleksa plānu. Šis pils komplekss ir līdzīgs pils kompleksam, kas atradās Olimpiādē, Grieķijā, kur notika antīkās Olimpiskās spēles. Vitruvija palaestrā ir liels pagalms, kas atvērts debesīm. Šo pagalmu ieskauj kolonādes ar jumtiem.

Pagalmā būtu bijušas skammata bedres, kurās trenējās cīkstoņi un pankratiķi. Skamma ("izraktā daļa") bija vieta, kur augsne bija apvērsta un pārklāta ar biezu smilšu kārtu, lai nodrošinātu stingru pamatu cīkstēniem. Tā kā cīkstoņiem, iespējams, bija jācīnās arī lietainā laikā, palaestrā bija divas skammas: sausā un slapjā. Cīņnieki mitrajā skammā esošos dubļus sauca par "bišu vasku".

Cīkstoņi paši ar cirvja cirvi pārbēra augsni un smiltis. Tas tika uzskatīts par nozīmīgu vingrinājumu, un grieķu mākslā cirvis kļuva par cīņas simbolu. Iespējams, ka slapjā skamma atradās zem kolonādēm, lai novērstu iztvaikošanu. Grieķu ārsti uzskatīja, ka dubļu un eļļas maisījumam piemīt ārstniecisks spēks, tāpēc bedrēs bieži izmantoja dubļu un eļļas maisījumu.

Vitruvijs apraksta vienkāršas kolonādes trīs pagalma pusēs un dubultu kolonādi ziemeļu pusē. Šī dubultā kolonāde pasargātu telpu aiz tās no saules un lietus. Palaestra bija vieta, kur trenēt ķermeni un prātu. Šī telpa bija efebijons. Šeit jaunie vīrieši (efēbi) saņēma mācības par grieķu kultūru. Sienās bija iebūvēti akmens soli.

Pa labi no efebeiona Vitruvijam būtu bijušas trīs telpas: sitamo maisu istaba, putekļu un pūdera istaba, kā arī vannas istaba. Efebeiona kreisajā pusē būtu telpa eļļas uzglabāšanai un telpu grupa krāsnij un karstajām vannām. Karstās vannas bija romiešu nepieciešamība, un Olimpijā tās tomēr nebija atrodamas. Iespējams, tas bija tāpēc, ka Olimpijā trūka ūdens. Pirtis Olimpijā bija vienkāršas, bet Delfos tās bija lielas un sarežģītas.

Vitruvijs nepiemin izģērbšanās telpu (apodyterionu), bet katrā pilsistabā noteikti bija vismaz viena. Pale un pankrationu praktizēja kaili. Vitruvijs nepiemin arī balles istabu (sphairisterion), kas bija dažās palaestrās. Nav zināms, vai šo telpu izmantoja bumbu spēlēm, glabāšanai vai vingrošanai.

Lietainās dienās zem divām līdz četrām jumta kolonādēm, kas izvietojās pagalmā, tika mācītas un praktizētas cīņas spēles. Turpat pie kolonādēm atradās ģērbtuves, telpas vannām, noliktavas telpas, kā arī telpas lekcijām un tikšanās reizēm ar draugiem. Šajās telpās bieži vien notika homoseksuāli vai pederastiski mēģinājumi.

Hermes Enagonios ("Sacensību Hermess") vadīja palestru. Viņš bija attēlots uz taisnstūra formas marmora gabala ar galvu un erekcionālu dzimumlocekli. Hermess bija cīņu dievs un dažkārt tika uzskatīts par cīņu dievietes Palaestras tēvu. Grieķu mākslā herms bieži norāda, ka aina ir palaestra. Arī Apolona un Herakla statujas stāvēja palaestrā.

Herms vadīja palestru. Tā faloņa berzēšana nesa veiksmi. (Marmors; ap 520. g. p. m. ē.; 66 cm (25 ¾ collas); Nacionālais arheoloģijas muzejs, Atēnas)

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija palaestra?

J: Kā izskatījās palaestras pagalms?

J: Kādas telpas atradās ārpus kolonādēm?

J: Cik bieži cīkstoņi trenējās palaestrā?

J: Vai visās senās Grieķijas pilsētās bija palaestras?

J: Kam piederēja lielākā daļa šo ēku?

J: Cik svarīga šī ēka bija grieķu vīriešiem un zēniem?

Meklēt pēc burta