Beovulfs — senangļu eposs: sižets, varoņi un vēsture
Beovulfs — senangļu eposs: noslēpumaina izcelsme, spraigs sižets, varoņi un vēsturiskie konteksti. Uzzini par Grendelu, māti un pūķi.
Beovulfs ir senangļu varoņepisks eposs. Nav zināms, kas to sarakstījis, un nav vienprātības par to, kad tā tapusi. Tiek lēsts, ka tā tapšanas laiks svārstās no 608. līdz pat 1000. gadam, un nav vienprātības. Dzejolim ir tikai viens rokraksta avots, kas sarakstīts ap 1010. gadu. Beovulfs ir 3182 rindas garš. Tolkīns apraksta un ilustrē daudzas senangļu dzejas iezīmes savā 1940. gada esejā Par Beovulfa tulkošanu.
Poēmas galvenais varonis ir Beovulfs. Šajā poēmā Beovulfs cīnās ar trim briesmoņiem: Grendelu un Grendeļa māti, un vēlāk savā dzīvē - ar vārdā nenosauktu pūķi.
Sižets īsumā
Beovulfs notiek Ziemeļeiropas mitoloģiskajā un varoņu pasaulē, galvenokārt Dānu (Hrothgara valdījumā) un Gētu zemēs. Poēma sākas ar Hrothgara celtā lielā nama Heorot slavu un laimi, ko drīz izjauc asiņainie uzbrukumi no briesmoņa Grendela. Beovulfs, jauns varonis no Gētiem, ierodas, lai palīdzētu dāniem. Viņš izglābj Hrothgaru, nogalina Grendelu plikām rokām un vēlāk — pēc īsas samiera — ienaidnieces Grendeļa māti cīņā pie piemirstas dīķa alas. Atgriezies mājās, Beovulfs kļūst par Gētu karali, valda ilgi un godprātīgi, taču vecumā viņš saskaras ar trešo briesmoni — pūķi, kas sargā dārgumus. Lai gan Beovulfs gūst uzvaru, viņš tiek smagi ievainots un mirst. Poēma noslēdzas ar lielu bēru skatu, atcerēm un brīdinājumu par varoņa mantojumu.
Galvenie varoņi
- Beovulfs — gētu varonis, kas izceļas ar spēku, drosmi un lojālumu; poēmas centrālā figūra.
- Hrothgars — dānu karalis, Heorot namos nesējs, kas lūdz palīdzību pret Grendelu.
- Grendels — briesmonis, kas terorizē Heorot; simbolizē haosu un vardarbību.
- Grendeļa māte — atriebības un sēras tēls, kas arī cīnās ar Beovulfu.
- Hygelaks (Hygelac) — Beovulfa radinieks un valdnieks Gētu zemē; dažos brīžos parāda varoņa vietu sabiedrībā.
- Wiglaf — laikraksts un Beovulfa uzticamais palīgs cīņā ar pūķi; simbolizē jaunās paaudzes lojalitāti.
- Unferths — dānu karavīrs, kurš sākotnēji izaicina Beovulfa godu, bet vēlāk sniedz ieročus un atbalstu.
- Pūķis — trešais briesmonis; tā uzbrukums un dārgumu glabāšana rada traģisku beigu varonam.
Valoda un dzejas stils
Beovulfs ir rakstīts senangļu (Old English) alliteratīvajā metrī, kas balstās uz sākumburtu aliterāciju un stresiem, nevis rimēšanu. Raksturīgas iezīmes ir:
- stingra caesura (pauze) rindas vidū;
- aliterācija kā strukturāls elements;
- izmantošana kenningu — dzejnieciski apzīmējumi (piemēram, "bērnu-barona māte" tipa salikumi);
- episkas klešas, genealogiskas atkāpes un hronoloģiskas digresijas, kas sniedz plašāku kontekstu;
- sintezētas pagānisma motīvu un kristīgās interpretācijas slāņi — tekstā jūtama kristīga redakcija vai komentārs, kas uzliek kristīgu skatpunktu uz seno varoņu darbiem.
Rokraksts un datējums
Ir tikai viens pilnīgais manuskripts — iekšēji dēvēts par Nowell Codex un saglabājies kā Cotton Vitellius A XV — sarakstīts ap 1010. gadu. Manuskripts piedzīvoja arī bojājumus (piem., 1731. gada Ashburnham nama ugunsgrēks, kas postīja daļu no Cotton bibliotēkas), taču dzejolis saglabājies lielākoties lasāmā veidā. Poēmas faktiskais sacerēšanas laiks gan ir strīdus jautājums: lingvistiska, paleogrāfiska un historiska analīze liecina par iespējamu sacerēšanu kā agrāk — 8. gadsimtā — vai arī vēlāk, līdz pat 10. gadsimtam. Diskusijas turpinās līdz šai dienai.
Temas un nozīme
Poēmā galvenās tēmas ir varoņa goda meklējumi, cīņa pret haosu, laika un nāves neizbēgamība, lojalitāte pret valdnieku (komitātiskā saistība) un dāvināšanas kā sociālās identitātes mehānisms. Reizē Beovulfs attēlo pāreju — no pagānu varoņdomas uz kristīgāk interpretētu pasaules skatījumu, ko redzam tekstā caur komentāriem par Dievu, likteni (wyrd) un morāli.
Ietekme un tulkojumi
Tolkīns bija viens no nozīmīgākajiem Beovulfa studētājiem 20. gadsimtā; viņa eseja un tulkojumi popularizēja poemu un izcēla senangļu dzejas iezīmes. Mūsdienu tulkojumos izceļas arī Seamus Heaney tulkojums (1999), kas pievērsa uzmanību dzejas skaņai un pieejamībai plašākai auditorijai. Beovulfs ietekmējis moderno literatūru, kino adaptācijas un pētījumus par eposa funkciju nacionālajās un kultūras narācijās.
Mūsdienu lasījums un pētījumi
Mūsdienu filoloģija pēta Beovulfa valodu, sevis parādīšanās sociālo funkciju, mutvārdu tradīciju ietekmi un manuskripta recepciju. Literatūrzinātnieki analizē arī poēmas narratīvo struktūru, simboliku un to, kā eposs tiek izmantots mūsdienu kultūras diskursos. Dokumentētie pārdomu konflikti par datējumu un autortiesībām padara Beovulfu par pastāvīgi aktuālu pētījumu objektu.
Vērtība lasītājam: Beovulfs sniedz ieskatu agrīnā anglosakšu pasaules uztverē, episkās varoņkultūras principos un mūžīgajās tēmās par godu, likteni un nāvi — tāpēc tas joprojām lasāms, pētāms un interpretējams no dažādiem viedokļiem.
Stāsts
Hrotgars, dāņu karalis, ir uzcēlis lielu medalus zāli, ko sauc par Heorotu. Hrotgars un viņa ļaudis labi dzīvo un svin svētkus Heorotā. Taču tad viņiem uzbrūk Grendelis, kurš katru nakti ierodas Heorotā un nogalina dažus Hrotgara ļaudis.
Beovulfs ir karavīrs no Geatlandes (mūsdienu Zviedrijas dienvidos). Viņš uzzina par Hrotgara nepatikšanām ar Grendelu. Beovulfs un viņa vīri pamet Geatlandi, lai palīdzētu karalim Hrotgaram.
Beovulfs un viņa vīri nakšņo Heorotā. Kad Grendels nāk viņus nogalināt, Beovulfs cīnās ar viņu. Beovulfs atrauj Grendeļa roku no viņa ķermeņa un piestiprina to pie sienas kā trofeju. Grendelis aizbēg uz savām mājām purvos, kur mirst. Visi priecājas, ka Grendelis ir nogalināts, un svin to. Taču nākamajā naktī Heorotā ierodas Grendeļa māte un atriebības nolūkos nogalina daudzus cilvēkus, kā arī sagrābj Grendeļa roku. Beovulfs dodas uz purviem, kur dzīvoja Grendelis un viņa māte. Beovulfs cīnās ar Grendeļa māti un nogalina viņu.
Vēlāk Beovulfs kļūst par karali. Viņš cīnās ar pūķi, kas dzīvoja uzkalniņā. Ar jaunekļa Viglafa palīdzību Beovulfs pūķi nogalina. Beovulfs tiek ievainots pēdējā kaujā, mirst un par savu pēcteci kronē Viglafu.
Pielāgojumi
Stāsts par Beovulfu ir bieži stāstīts grāmatās, lugās un filmās. Dažkārt tiek stāstīts viss stāsts, dažkārt - tikai atsevišķas tā daļas. Dažkārt sižets tiek izmainīts. Dažkārt no stāsta tiek pārņemtas tikai idejas vai tēmas. Daži piemēri:
- Beovulfs (Beowulf, 1999, filma)
- Beovulfs un Grendelis (Beowulf and Grendel, 2005, filma)
- Grendelis (2007, filma)
- Maikla Krihtona (Michael Crichton) grāmata Eaters of the Dead (1976)
- Grendelis, Džona Gardnera grāmata (1971)
- V. H. Kanaveja grāmata The Ring-givers (1958).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Beovulfs?
A: Beovulfs ir senangļu varoņepisks eposs.
J: Kas ir Beovulfa autors?
A: Nav zināms, kurš ir Beovulfa autors.
Q: Kad Beovulfs tika uzrakstīts?
A: Nav vienprātības par to, kad Beovulfs tika uzrakstīts, bet tiek lēsts, ka tas ir tapis no 608. līdz 1000. gadam pēc Kristus dzimšanas.
J: Cik garš ir Beovulfs?
A: Beovulfa garums ir 3182 rindas.
J: Kas ir Beovulfa galvenais varonis?
A: Beovulfa galvenais varonis ir Beovulfs.
J: Kas ir briesmoņi, ar kuriem Beovulfs cīnās šajā poēmā?
A: Bībulfs poēmā cīnās ar trim briesmoņiem: Grendelu, Grendeļa māti un vēlāk savā dzīvē ar vārdā nenosauktu pūķi.
J: Ko Tolkīns darīja saistībā ar Beovulfu?
A: Tolkīns savā 1940. gada esejā "Par Beovulfa tulkošanu" aprakstīja un ilustrēja daudzas senangļu dzejas iezīmes.
Meklēt