Bronzi di Riace (angļu: Riace bronzes) ir divas monumentālas senās grieķu bronzas skulptūras, kuras parasti datē ar apmēram 460–430 p.m.ē.. Tās attēlo divus kailus, bārdainus kareivjus un ir izcilas klasiskās grieķu bronzas metālmākslas paraugstādes. Statuyas var attēlot konkrētas personas, taču visticamāk tās pārstāv ideālus — tipus — militāra cēluma vīriešiem. Ņemot vērā abu skulptūru lielo līdzību un savstarpējās proporcijas, pastāv uzskats, ka tās sākotnēji varēja piederēt vienam piemineklim vai kompozīcijai.
Atklāšana
Bronzas skulptūras atklāja nirējs Stefano Mariottini 1972. gada 16. augustā Jonijas jūrā, dodoties niršanas ceļā netālu no Redžo Kalabrijas, Itālijā. Tās atradās pie krasta pie ciemata Riace Marina, netālu no Porto Foricchio — reģionā, kas atrodas uz svarīga seno kuģošanas ceļa starp Romas ostām un Grieķijas piekrasti. Iespējamā skaidrojuma versija ir tāda, ka statujas bija kuģa kravas daļa un nonāca jūrā kuģa avārijas rezultātā; iespējams, tās tika izskalotas no stiprinājuma vai izmestas pār bortu, lai mazinātu slodzi.
Materiāls, tehnika un detaļas
Skulptūras izgatavotas no bronzas, kas klasiskajā laikmetā bieži tika veidota, izmantojot zudusī vaska (cire perdue) liešanas metodi. Acis ir izveidotas no kaula un stikla, zobi ir no sudraba, savukārt lūpas un sprauslas (krūšu sprauslas) ir pastiprinātas ar vara detaļām. Agrāk abiem karotājiem rokās bija šķēpi un vairogi, bet šīs piederumu detaļas laika gaitā pazuda vai tika bojātas. Vienam no kareivjiem galvā bija uzspiesta ķivere (galvā uzspiesta), bet mūsdienās daļa ekipējuma jāatjauno tikai pēc arheoloģiskiem pierādījumiem.
Saglabāšana, restaurācija un izpēte
Pēc atraduma skulptūras tika izceltas, rūpīgi attīrītas un padziļināti izpētītas, tostarp ar metālu ķīmijas analīzēm un attēlošanas tehnikām. Restaurācijas procesā bija jārisina korozijas radīti bojājumi, sastāvdaļu atjaunošana un saglabāšanas problēmas, lai nodrošinātu to stabilitāti un pieejamību pētniekiem un publikai. Bronzas ir īpaši vērtīgas, jo lielākā daļa antīkās bronzas tika pārkausētas viduslaikos un līdz mūsdienām saglabājušies tikai pavisam daži pilna auguma bronzas piemēri.
Nozīme un atrašanās vieta
Bronzi di Riace tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajām klasiskās grieķu tēlniecības atradnēm, jo tās sniedz tiešu ieskatu 5. gadsimta p.m.ē. realizācijas un materiālu lietošanas prasmēs. Skulptūras ir izstādītas Museo Nazionale della Magna Grecia Reggio Calabria un tās piesaista gan zinātniekus, gan tūristus. Tās ir arī nozīmīgs objekts diskusijās par antīkās mākslas identitāti, restaurācijas ētiku un priekšmetu ceļiem starp Grieķiju, Romu un Dienviditāliju.
Vēsturiskie un kultūras aspekti
Pastāv vairākas hipotēzes par statuju izcelsmi un nozīmi: tās varētu būt celtas par godu militāriem varoņiem, dievībām vai izmantotas kā daļa no lielākas kompozīcijas tempļa vai publiskā pieminekļa. Arheologi un mākslas vēsturnieki turpina pētīt stila iezīmes, tehnoloģiju un iespējamās ģeogrāfiskās izcelsmes pazīmes, lai precizētu to autorību un sākotnējo kontekstu.
Riace bronzas joprojām ir viena no redzamākajām liecībām par grieķu bronzas skulptūru meistarību un parāda, cik reti saglabājas šādi vērtīgi antīkās metālmākslas darbi.
