Serifs tipogrāfijā — definīcija, izcelsme un piemēri
Serifi ir tipogrāfijas elements — tās ir sīkas dekoratīvas līnijas vai "kājītes", kas atrodas burtu galos (strokās). Serifi parasti parādās kā mazs paplašinājums vai uzgaļi pie stara beigām un rodas tur, kur galvenās līnijas pāriet no horizontālas uz vertikālas vai no stara uz asti. Šādas detaļas var būt ļoti izteiktas vai gandrīz nemanāmas, taču tās būtiski ietekmē burtveidola kopējo noskaņu un lasāmību.
Kas ir serif un bezserifu burtveidols
Burtu dizainā burtveidoliem ir serifi vai nav. Tās, kurām nav bezserifu burtu, sauc par bezserifu burtiem. Serifi parasti saista rakstzīmes vizuāli un bieži tiek lietoti garos drukātos tekstos, jo tie var vadīt lasītāja aci pa tekstu.
Vēsture un izcelsme
Mūsdienu burtveidolu dizains aizsākās 15. gadsimtā, kad pirmie iespiedēji sāka lietot veidnes un no tām izgatavot svina burtus (kustīgās tipogrāfijas ieviešana — Johana Gutenberga laikmets). Burtu veidiem pamatu deva rokrakstu un akmenrakstu paraugi, jo iespiedēji un burtu griezēji bieži vien centās reproducēt ierasto, roku rakstīto formu īpašības.
Viena no ietekmīgākajām serifu izcelsmes teorijām ir saistīta ar monumentālajiem romiešu uzrakstiem — piemēram, Trajāna kolonnas uzraksti (107.–113. gads pēc Kristus dzimšanas), kur burtiem ir nelieli uzgaļi, kas vizuāli līdzīgi mūsdienu serifiem. Tāpēc vecākā literatūrā serifu tipiem bieži lieto nosaukumu "romiešu". Tomēr termins "serifs" kā nosaukums parādījās salīdzinoši vēlu — 19. gadsimta sākumā.
Rokrakstu ietekme ir redzama arī — daudzos serifu stilos saglabājas kontrasts starp biezām un plānām līnijām, kas cēlies no daktiņu un iespiedzīmes tehnikām un no rakstīšanas ar spalvu. Laika gaitā attīstījās daudzi serifu varianti, pielāgojoties drukāšanas un dizaina vajadzībām.
Serifu galvenie tipu un stila piemēri
- Old-style (humanistiskie serifi) — bruņurupuča, mīkstas pārejas starp stariem, mazāks kontrasts starp biezajiem un plānajiem laukumiem. Piemēri: Garamond, Bembo.
- Transitional — pārejas stils starp old-style un modern, ar lielāku kontrastu un skaidrāku, balansētu formu. Piemērs: Baskerville.
- Modern / Didone — ļoti liels kontrasts starp biezajām un plānajām līnijām, raksturīgas taisnas, platas serifu plaknes. Piemēri: Bodoni, Didot.
- Slab serif (spēcīgie serifi) — biezas, kvadrātveida vai blīvas serifu formas; bieži lietoti plakātu un virsrakstu dizainā. Piemērs: Clarendon.
Praktiskā nozīme un lietojums
Serifi ne tikai piešķir tekstam raksturu — tie ietekmē lasāmību. Tradicionāli uzskatīts, ka serifveidoli padara garu drukātu tekstu lasāmāku, jo serifi vizuāli vada aci pa rindām. Tādēļ grāmatās, žurnālos un laikrakstos bieži izmanto serifu burtus kroplās ķermeņa tekstam.
Digitālajā vidē agrāk saudzīgāks ekrāna izšķirtspējas līmenis lika priekšroku bezserifu (sans-serif) burtveidoliem, jo mazas serifu detaļas varēja kļūt miglainas zem zemas izšķirtspējas. Tomēr mūsdienu augstas izšķirtspējas displeji (Retina un līdzīgi) ļauj serifiem parādīties skaidri, un daudzos tīmekļa projektos tiek lietoti arī serifveidoli — īpaši brendings, izdevniecība un tiešsaistes lasīšana.
Kā izvēlēties starp serif un bezserifu
- Garos drukātos tekstos parasti priekšroka tiek dota serifiem.
- Skati un interfeisi (UI) bieži izmanto bezserifus — tie šķiet skaidrāki mazā izmērā un dinamiskā kontekstā.
- Brendings — serifi var piešķirt tradīciju, autoritāti un eleganci; bezserifi — modernumu un vienkāršību.
- Ja strādājat ar tīmekli, pārbaudiet burtu paraugu dažādos izmēros un displejos; neaizmirstiet arī par pareizu starpteksta (line-height) iestatīšanu.
Piemēri un populāri serif burtveidoli
- Times New Roman — plaši lietots laikrakstos un akadēmiskos tekstos.
- Georgia — veidota speciāli tīmeklim, lai labi attēlotos ekrānos.
- Garamond, Bembo — klasiskie grāmatu fonti.
- Baskerville, Bodoni — plaši izmantoti virsrakstos un dizainā.
Padomi tipogrāfiem un dizaineriem
- Pārujot serif ar bezserifu, izmantojiet kontrastu pēc svara, stila vai proporcijām, bet saglabājiet vizuālu harmoniju.
- Izvērtējiet burtu lasāmību pie mērķauditorijas un ierīces — drukā vai ekrānā tiks lasīts saturs?
- Eksperimentējiet ar ievadrindām, burtu izmēriem un starpgalu atstarpēm (tracking/kerning), lai panāktu labāko lasāmību.
Serifi ir viena no fundamentālām tipogrāfijas iezīmēm ar daudzām variācijām un izmantošanas iespējām. Lai gan serifi nav vienīgais burtveidolu klasiskais šķirojums — tieši serifu un bezserifu pretstats ir tikai viens no daudziem jautājumiem, ar kuriem burtu dizaineriem jāstrādā.
Avoti un saistītie jēdzieni minēti iepriekš: tipogrāfijas, rokrakstu, svina, Trajāna un citi.
No kreisās uz labo: serifa burtveidols ar sarkanā krāsā iekrāsotiem serifiem, serifa burtveidols un bezserifa burtveidols.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir serifs?
A: Serifs tipogrāfijā ir sīka dekoratīva līnija burtu "ekstremitāšu" galos.
J: Kāda ir atšķirība starp serifu un bezserifu burtiem?
A: Alfabētiskajiem burtu burtiem ir vai nu serifs, vai nav. Tās, kurām nav bezserifu burtu, sauc par bezserifu burtiem.
J: Kad sākās burtu zīmju dizains?
A: Mūsu burtu veidņu dizains aizsākās 15. gadsimtā, kad pirmie iespiedēji izmantoja veidnes, no kurām izgatavoja svina burtus.
J: Kādi bija serifa sākotnējie avoti?
A: Serifa sākotnējais avots varētu būt monumentālie uzraksti, piemēram, burti Trajāna kolonnas pamatnē, kas uzcelta 107.-113. gadā.
J: Kāds ir termins, ko lieto, lai aprakstītu burtu veidus ar serifiem senākā literatūrā?
A: Termins, ko izmanto, lai aprakstītu burtu veidus ar serifiem senākā literatūrā, ir "romiešu".
J: Ar kādiem citiem jautājumiem nodarbojas burtu dizaineri bez serifu/sansserifu iezīmēm?
A: Burtu dizaineriem ir jārisina daudzi citi jautājumi papildus serifa/sansserifa iezīmei, tostarp burtu izmērs, atstarpes un forma.
J: Kad pirmo reizi tika lietots vārds "serif"?
A: Šķiet, ka vārds "serif" ir 19. gadsimta sākuma jaunievedums.
