Trajāns (Markuss Ulpijs Nerva Traiāns, 53. gada 18. septembris – 117. gada 9. augusts) bija Romas imperators no 98. līdz 117. gadam. Dzimis nepatriciešu, bet ietekmīgā ģimenē Hispania Baetica provincē (vietā, kas mūsdienās atbilst apkaimēm ap Italica netālu no Sēviljas), Trajāns izcēlās ar militāru karjeru un administratīvu talantu, kas padarīja viņu par vienu no slavenākajiem Romas valdītājiem.

Agrīnā dzīve un karjera

Trajāns cēlies no ģimenes, kuras locekļi bija ieguvuši senatoriāta un karjeras iespējas, un jau agrā jaunībā viņš sāka spēlēt nozīmīgu lomu armijas un provinciālajā pārvaldē. Dienējis kā romiešu armijas ģenerālis gar Vācijas robežu un guva reputāciju kā efektīvs un disciplinēts komandieris. 89. gadā viņš veiksmīgi apspieda Antonija Saturnīna sacelšanos, kas nostiprināja viņa slavu armijas vidū.

Ceļš uz tronēšanu

96. gada septembrī pēc imperatora Domiciāna nāves par varas mantinieku stājās senators Nerva — vecs un bezbērnu valdnieks, kurš izrādījās nepopulārs armijas rindās. Lai nodrošinātu stabilitāti un appeļētu pie karaļa atbalsta, Nerva pēc militāras spiediena reaģēja, pieņemdams par mantinieku populārāko un pieredzējušo Trajānu. Nerva nomira 98. gada 27. janvārī, un viņu bez būtiskiem traucējumiem nomainīja Trajāns, kurš guva piekrišanu gan no Senāta, gan no armijas.

Galvenās militārās kampaņas

Dāču kari (101–102 un 105–106): Trajāna varas laikā norisinājās divi lieli konflikti pret Dācu karalisti (mūsdienu Rumānijas teritorijā). Pēc smagām cīņām Dācija tika padzīta kā neatkarīga karaliste un 106. gadā iekļauta Romas impērijā kā province. Šī uzvara atnesa ievērojamu laupījumu un resursus, kas ļāva finansēt plašus būvniecības projektus Romas pilsētā.

Anatolijas un austrumu kampaņas (113–117): Trajāns arī vērās pret Parfiju (Partijas valdniecību) un īstenoja ekspedīcijas uz austrumiem, sasniedzot atsevišķas nozīmīgas uzvaras un īslaicīgi paplašinot impērijas ietekmes sfēru. Trajāna austrumu kampaņas sakāmas par militāri veiksmīgām, taču daļa no iegūtajām teritorijām tika zaudētas pēc viņa nāves, jo tās bija grūti aizsargājamas un noturamas.

Iekšējās reformas, sociālā politika un būvniecība

Trajāns izcēlās ne tikai kā karavadonis, bet arī kā aktīvs administrators. Starp viņa nozīmīgākajiem iekšpolitiskajiem pasākumiem bija:

  • Alimenta — sociālās programmas elements, kas paredzēja valsts atbalstu nabadzīgu bērnu uzturēšanai un lauksaimnieku kreditēšanai, lai nodrošinātu demogrāfisko stabilitāti itālijā.
  • Lielas infrastruktūras un sabiedrisko ēku būvniecības projektu veikšana Romas centrā: Trajāna forums, Trajāna tirgus un Trajāna kolonna (slavena ar reljefiskajiem attēliem no Dācu kariem). Šīs būves demonstrēja gan impērijas spēku, gan tikuma un kārtības nozīmi.
  • Uzlabojumi ceļu tīklā, tiltos (piem., pāri Donavai) un citos militāros un civilos objektos, kas stiprināja komunikāciju un armijas darbību robežās.

Attiecības ar Senātu un reputācija

Trajāns centās saglabāt labas attiecības ar Senātu, bieži konsultējoties ar senatoriem un nodrošinot, lai lēmumi būtu juridiski pamatoti. Viņu vēstures avoti bieži attēlo kā taisnīgu un kompetentu valdnieku — īpaši slaveni ir viņa centieni labklājības uzlabošanai un godprātīgas pārvaldes uzturēšanai. Romas iedzīvotāju un vēlāk hronistu vērtējumā viņš kļuva par etalonu prātīgam un veiksmīgam valdniekam; vēlākie vēsturnieki viņu bieži ierindo starp tā sauktajiem "labajiem imperatoriem".

Nāve un mantojums

117. gada vasarā, atgriežoties no austrumu kampaņām, Trajāns nomira Cilīcijas pilsētā Selinā (mūsdienu Turcijas teritorijā). Viņa pēctecis bija Adriāns, kuru Trajāns oficiāli adoptēja kā sekotāju (adoptio notika pirms vai uz viņa nāves robežas — avotos samērā vienoti, ka Hadrians kļuva par imperatoru pēc Trajāna). Pēc nāves Trajānu deificēja (pasludināja par dievu) — viņš saņēma nosaukumu Divus Traianus.

Trajāna valdīšanas laikā Romas impērija sasniedza savu lielāko teritoriālo platību un politisko ietekmi, un viņa valdīšana atstāja ilgstošu ietekmi uz impērijas militāro, administratīvo un arhitektonisko attīstību. Viņa vārds bieži tiek minēts kā piemērs veiksmīgai un populārai imperatora pārvaldībai.