Vezuvs
Vezuva (itāļu: Monte Vesuvio, latīņu: Mons Vesuvius) ir stratovulkāns Neapoles līcī, Itālijā. Tas atrodas aptuveni 9 km uz austrumiem no Neapoles. Tas ir vienīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, kas izvirdis pēdējo 100 gadu laikā. Pēdējais lielais izvirdums notika 1944. gadā. Divi citi nozīmīgi aktīvi vulkāni Itālijā atrodas uz salām. Tie ir Etna un Stromboli.
Vezuva kalns ir vislabāk pazīstams ar tā izvirdumu 79. gadā pēc Kristus dzimšanas, kas iznīcināja romiešu pilsētas Pompeju un Herkulāneju. Tās nekad vairs netika uzceltas. Pilsētas tik pilnīgi aprakti pelnos, ka vēlāk tur dzīvojošie cilvēki par tām aizmirsa, līdz tās nejauši tika atklātas 18. gadsimta beigās.
Iz izvirdums arī mainīja Sarno upes tecējumu un pacēla jūras pludmali. Tā rezultātā Pompeji vairs neatradās ne upes krastā, ne blakus piekrastei. Arī Vezuva kalns bija ievērojami mainījies. Daudzi tur augošie augi gāja bojā, un kalna virsotne spēcīgā izvirduma dēļ izskatījās citādi.
Pēc tam Vezuva izvirdusi vairākas reizes. Mūsdienās tas ir viens no bīstamākajiem vulkāniem pasaulē, jo tā tuvumā dzīvo 3 000 000 cilvēku. Vezuva tuvumā dzīvo vairāk cilvēku nekā pie jebkura cita vulkāna pasaulē.
Vezuvijam ir senas vēstures un literatūras tradīcijas. Daudzu Pompeju larāriju (sadzīves tempļu) freskās ir izmantota čūska, ko sauc par Vezuvu. Kapua pilsētā uzraksts "IOVI VESVVIO" (Jupiters Vezuvius) liecina, ka Vezuvu pielūdza kā Jupitera spēku.
Vēsturnieks Diodors Sikuls stāstīja, ka bijis nostāsts, ka Herkules, dodoties uz Sicīliju, reiz gājis cauri Kumujai. Tur viņš atradis vietu, ko sauca par "Flegrejas līdzenumu" (phlegraion pedion, "uguns līdzenums"). Tajā bija teikts, ka tas esot "no kalna, kas senatnē (senā pagātnē) izmetis uguni ... tagad to sauc par Vezuvu". Tajā dzīvoja milzu "zemes dēli". Ar dievu palīdzību viņš palīdzēja tur dzīvojošajiem cilvēkiem un devās tālāk. Mārtiala 88. gadā pēc mūsu ēras uzrakstītā oda liecina, ka vietā, ko 79. gadā pēc mūsu ēras iznīcināja izvirdums, tika pielūgta Venēra un Herkuless.
Vezuva izvirdums 79. gadā. Šeit redzamas daudzas tuvumā esošās pilsētas un apdzīvotas vietas. Vezuva pelnu aukstais mākonis ir attēlots melnā krāsā.
Vezuva kalns, kas redzams no Pompeju drupām, kuras tika nopostītas 79. gadā pēc mūsu ēras izvirduma. Aktīvais konuss ir augstā virsotne kreisajā pusē. Mazākais pa labi ir daļa no Sommas kalderas sienas.
Vezuva kalns, kas redzams no Pompeju drupām, kuras tika nopostītas 79. gadā pēc mūsu ēras izvirduma. Aktīvais konuss ir augstā virsotne kreisajā pusē. Mazākais pa labi ir daļa no Sommas kalderas sienas.
Vezuva izvirdums 79. gadā. Šeit redzamas daudzas tuvumā esošās pilsētas un apdzīvotas vietas. Vezuva pelnu aukstais mākonis ir attēlots melnā krāsā.
Nosaukums
Vezuva vulkānu bieži sauca par Vezuvu Romas Republikas beigās un Romas impērijas sākumā. To sauca arī par Vesaevus, Vesevus, Vesbius un Vesvius. Senās grieķu valodas rakstnieki to sauca par "Οὐεσούιον" vai "Οὐεσούιος". Daudzi pētnieki uzskata, ka vārds Vezuva ir saistīts ar grieķu vārdu "οὔ". (nav) un σβέννυμι (es dzēšu), tādējādi tas nozīmētu "nedzēšams". Citi domā, ka tas varētu būt cēlies no ἕω "mest" un βίη "vardarbība", "mest vardarbību".
Nosaukums
Vēlajā Romas Republikā un agrīnajā Romas impērijā vulkānu bieži sauca par Vezuvu. To sauca arī par Vesaevus, Vesevus, Vesbius un Vesvius. Senās grieķu valodas rakstnieki to sauca par "Οὐεσούιον" vai "Οὐεσούιος". Daudzi pētnieki uzskata, ka vārds Vezuva ir saistīts ar grieķu vārdu "οὔ". (nav) un σβέννυμι (es dzēšu), tādējādi tas nozīmētu "nedzēšams". Citi domā, ka tas varētu būt cēlies no ἕω "mest" un βίη "vardarbība", "mest vardarbību".
Izskats
Vezuvam ir liels konuss (Gran Cono), ko daļēji ieskauj kalderas augšdaļa, kas izveidojusies, sabrūkot agrākai un daudz augstākai struktūrai Monte Somma. Gran Cono veidojās 79. gadā pēc Kristus dzimšanas notikušā izvirduma laikā. Šī iemesla dēļ vulkānu dēvē arī par Somma-Vesuvius vai Somma-Vesuvio.
Skats uz Vezuva krātera sienu ar Torre del Greko pilsētu fonā
Izskats
Vezuvam ir liels konuss (Gran Cono), ko daļēji ieskauj kalderas augšdaļa, kas izveidojusies, sabrūkot agrākai un daudz augstākai struktūrai Monte Somma. Gran Cono veidojās 79. gadā pēc Kristus dzimšanas notikušā izvirduma laikā. Šī iemesla dēļ vulkānu dēvē arī par Somma-Vesuvius vai Somma-Vesuvio.
Skats uz Vezuva krātera sienu ar Torre del Greko pilsētu fonā
79. gada izvirdums
Pirms Vezuva izvirduma 84. gadā p.m.ē. tuvumā dzīvojošie cilvēki pat nezināja, ka tas ir vulkāns, jo tas nebija izvirdis 600 gadus. 79. gada 24. augustā ap pulksten 13.00 Vezuva kalns spēcīgi eksplodēja. Tas izkaisīja pelnus un pemzi uz Pompeju pilsētu, kas atradās 5 jūdžu attālumā.
Mūsdienās cilvēki uzskata, ka izvirdums mūsu ēras 79. gadā ilga vairāk nekā 19 stundas. To pamanīja Plīnijs Jaunākais, kurš aprakstīja vulkāna izvirduma sēņu mākoni kā lietussargu priedes, kas šajā reģionā bija plaši sastopams koks, formā. Plīnijs Jaunākais bija vienīgais cilvēks, kas šo stāstu pierakstīja.
Cilvēki mira dažādos veidos. Viens no tiem bija tas, ka dūmi, ko viņi ieelpoja, bija nāvējoši, jo tie izžuva plaušās un veidoja stiklu. Viņus apraka arī vulkāna pelni, kas bija visapkārt. Laika gaitā šie pelni pārvērtās par sava veida klinti, kas pasargāja mirušos un pilsētu no laikapstākļiem un laupītājiem.
Pēc izvirduma 79. gadā Vezuva izvirdās vēl 50 reizes. 1995. gadā Vezuvu nosauca par nacionālo parku.
79. gada izvirdums
Pirms Vezuva izvirduma 84. gadā p.m.ē. tuvumā dzīvojošie cilvēki pat nezināja, ka tas ir vulkāns, jo tas nebija izvirdis 600 gadus. 79. gada 24. augustā ap pulksten 13.00 Vezuva kalns spēcīgi eksplodēja. Tas izkaisīja pelnus un pemzi uz Pompeju pilsētu, kas atradās 5 jūdžu attālumā.
Mūsdienās cilvēki uzskata, ka izvirdums mūsu ēras 79. gadā ilga vairāk nekā 19 stundas. To pamanīja Plīnijs Jaunākais, kurš aprakstīja vulkāna izvirduma sēņu mākoni kā lietussargu priedes, kas šajā reģionā bija plaši sastopams koks, formā. Plīnijs Jaunākais bija vienīgais cilvēks, kas šo stāstu pierakstīja.
Cilvēki mira dažādos veidos. Viens no tiem bija tas, ka dūmi, ko viņi ieelpoja, bija nāvējoši, jo tie izžuva plaušās un veidoja stiklu. Viņus apraka arī vulkāna pelni, kas bija visapkārt. Laika gaitā šie pelni pārvērtās par sava veida klinti, kas pasargāja mirušos un pilsētu no laikapstākļiem un laupītājiem.
Pēc izvirduma 79. gadā Vezuva izvirdās vēl 50 reizes. 1995. gadā Vezuvu nosauca par nacionālo parku.
Saistītās lapas
- Vulkānu saraksts
- Apturēts vulkāns
- Izdzisis vulkāns
Saistītās lapas
- Vulkānu saraksts
- Apturēts vulkāns
- Izdzisis vulkāns
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vezuva kalns?
A: Vezuva kalns ir stratovulkāns Neapoles līcī, Itālijā. Tas atrodas aptuveni 9 km uz austrumiem no Neapoles un ir vienīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, kas ir izvirdis pēdējo 100 gadu laikā.
J: Kad notika tā pēdējais lielais izvirdums?
A: Vezuva pēdējais lielais izvirdums notika 1944. gadā.
J: Kādi vēl aktīvi vulkāni atrodas Itālijā?
A: Itālijā ir vēl divi svarīgi aktīvi vulkāni - Etna un Stromboli, kas atrodas uz salām.
J: Kā mūsu ēras 79. gada izvirdums ietekmēja Pompeju un Herkulanē?
A: Iz izvirdums iznīcināja romiešu pilsētas Pompejus un Herkulāneju, aprakdams tās pelnos tik pilnīgi, ka vēlāk tur dzīvojošie cilvēki par tām aizmirsa, līdz tās nejauši tika atrastas 18. gadsimta beigās. Iz izvirdums arī izmainīja Sarno upes tecējumu un pacēla jūras pludmali, kas nozīmēja, ka Pompeji vairs neatradās ne pie upes, ne pie krasta.
J: Kā šis notikums mainīja pašu Vezuva kalnu?
A: Šī notikuma rezultātā gāja bojā daudzi Vezuva kalna apkārtnē esošie augi, bet spēcīgā izvirduma dēļ izmainījās tā topogrāfija.
J: Kāpēc mūsdienās tas tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem vulkāniem?
A: Mūsdienās Vezuva vulkāns tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem vulkāniem, jo tā tuvumā dzīvo aptuveni 3 miljoni cilvēku - vairāk nekā jebkurš cits vulkāns pasaulē -, tāpēc tas ir sprādzienbīstams tuvumā dzīvojošajiem.
J: Kāda ir Vezuva kalna vēsturiskā nozīme? A: Vezuva kalnam ir senas vēstures un literatūras tradīcijas, kas saistītas ar to; piemēram, čūska (čūska) ar nosaukumu "Vesuvius" ir izmantota Pompeju lararia (saimniecības tempļi) freskās, savukārt tādi vārdi kā "IOVI VESVVIO" (Jupiters Vezuva) liecina, ka Kapujas iedzīvotāji to pielūdza kā ar Jupiteru saistītu spēku. Turklāt saskaņā ar Diodora Sikula rakstīto Herkules reiz gāja cauri Kumajai, kur viņš atrada vietu, ko sauca par "Flegrejas līdzenumu", kas iepriekš bija izmetis uguni un kļuva pazīstams kā "Vezuva".
