Vezuvs — Neapoles stratovulkāns: vēsture, izvirdumi un Pompeji
Vezuvs: Neapoles stratovulkāna vēsture, slavenie izvirdumi un Pompeju traģēdija — zinātniski fakti, arheoloģija un mantojums, kas mainīja reģiona likteni.
Vezuvs (itāļu: Monte Vesuvio, latīņu: Mons Vesuvius) ir stratovulkāns Neapoles līcī, Itālijā. Tas atrodas aptuveni 9 km uz austrumiem no Neapoles. Vezuvs ir viens no vispazīstamākajiem un vienlaikus bīstamākajiem vulkāniem Eiropā: tas bija aktīvs 20. gadsimtā, pēdējo lielāko izvirdumu piedzīvojot 1944. gadā. Divi citi nozīmīgi aktīvi vulkāni Itālijā atrodas uz salām — tie ir Etna un Stromboli.
Ģeoloģija un uzbūve
Vezuvs ir klasisks stratovulkāns, kas veidojies no vairāku izvirdumu slāņiem — lavas, pimpstiem (pumice) un tefrām. Tas ir daļa no Campania vulkāniskā reģiona un atrodas tuvu Flegrejas līdzenumam. Vulkāna krāteris, kas šobrīd redzams, ir mainījies vairākas reizes pēc katastrofāliem izvirdumiem; 79. gada izvirdums būtiski deformēja kalna augšdaļu.
79. gada pēc Kristus izvirdums un Pompejas iznīcināšana
Vezuvs ir vislabāk pazīstams ar tā izvirdumu 79. gadā pēc Kristus dzimšanas, kas iznīcināja romiešu pilsētas Pompeju un Herkulāneju. Izvirdums bija kombinācija — sākotnēji intensīvs pelnu un lapilli kritums, vēlāk sekoja karstu pelnu plūsmu (pyroclastic flows), kas ātri pārņēma pilsētas un nogalināja daudz iedzīvotāju. Pompei un Herculaneum apmēram līdz mūsdienām tika pilnībā aprakti zem biezām tefras un vulkāniskajām nogulām, kas izraisīja ārkārtēju saglabāšanos: ēku sienas, mozaīkas, koksnes paliekas un pat organiskie priekšmeti tika konservēti.
Šis izvirdums arī mainīja Sarno upes tecējumu un pacēla jūras pludmali, tādēļ Pompeji vairs neatradās pie upes vai tieši piekraste. Vulkāns pats pēc izvirduma ievērojami mainījās — virsotne un apkārtējā reljefa forma atšķīrās, daudz vietējo augu un mežu tika iznīcināti. Arheoloģiskie izrakumi vēlāk atklāja pilsētu plānus, dzīves līmeni un ikdienas priekšmetus, kas sniedz dziļu ieskatu romiešu dzīvē.
Pētniecība un Pompeju atklāšana
Pilsētas, kas tika pilnīgi apraktas, tika aizmirstas un tikai nejauši sāka atklāt 18. gadsimtā. Arheoloģiskie darbi, kas turpinās līdz mūsdienām, atklāja gan plašas ielas un namus, gan freskas, mozaīkas un sadzīves priekšmetus. Vēl viens būtisks atklājums bija tā dēvētie "gipsa atveidi" — izveidoti, iepildot dobumus pelnu slānī, kuros saglabājušies cilvēku un dzīvnieku ķermeņi.
Mūsdienu aktivitāte, risks un aizsardzība
Pēc 79. gada Vezuvs izvirdis vairākas reizes. Mūsdienās tas tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem vulkāniem pasaulē, jo tā tuvumā dzīvo apmēram 3 000 000 cilvēku — lielāka iedzīvotāju blīvuma zona nekā pie jebkura cita vulkāna pasaulē. Itālijas institūcijas, tostarp Osservatorio Vesuviano, pastāvīgi monitorē seismisko aktivitāti, zemes deformācijas, siltuma plūsmas un gāzu izmešus. Ir izstrādātas evakuācijas un civilās aizsardzības plāni, kas paredz prioritāro evakuāciju no īpaši bīstamās "sarkanās zonas" apkārt krāterim.
Vezuvs ir iekļauts arī aizsargājamu teritoriju režīmā — Parco Nazionale del Vesuvio (Vezuva nacionālais parks), kas dibināts, lai saglabātu gan ģeoloģisko, gan bioloģisko mantojumu un regulētu tūrisma apmeklējumu. Tūrisks pieplūdums kalna tuvumā prasa rūpīgu sadarbību starp glābšanas dienestiem, vietējo administrāciju un zinātniekiem.
Kultūra, mitoloģija un literatūra
Vezuvijam ir sena vēstures un literatūras tradīcija. Daudzu Pompeju larāriju (sadzīves tempļu) freskās ir izmantota čūska, ko sauc par Vezuvu. Kapua pilsētā uzraksts "IOVI VESVVIO" (Jupiters Vezuvius) liecina, ka Vezuvu pielūdza kā Jupitera spēku. Senie autori, piemēram, vēsturnieks Diodors Sikuls, min nostāstus par vietām un varoņiem, kas saistīti ar reģiona dabas spēkiem un senajiem brīnumiem.
Vēsturiski un mākslas darbos Vezuvs un Pompeji ir bijuši iedvesmas avots glezniecībā, literatūrā un populārajā kultūrā, līdz ar to vulkāna izvirdums un arheoloģiskie atklājumi guvuši plašu uzmanību visā pasaulē.
Izglītība un tūrisms
Šodien Vezuvs piesaista tūristus, studentus un pētniekus — daudzi apmeklētāji uzkāpj līdz krāterim, apmeklē Pompeju un Herculaneum izrakumus vai apmeklē muzejus reģionā. Apmeklētājiem tiek sniegta informācija par drošību, seismisko monitoringu un parka noteikumiem, lai apvienotu dabas mantojuma saglabāšanu ar izglītojošu tūrisma piedāvājumu.
Vezuvs paliek gan dabas spēku, gan cilvēku vēstures simbols — atgādinājums par to, cik straujas var būt dabas pārmaiņas un cik nozīmīga ir zinātnes un civilās aizsardzības sadarbība, lai samazinātu risku un saglabātu kultūras mantojumu.
Literatūrā un arheoloģijā Vezuvs joprojām ir izpētes objekts: katrs jauns atradums Pompejās un Herculaneumā papildina mūsu izpratni par romiešu pasauli un par to, kā izvirdumi ietekmē cilvēku dzīvi, vidi un nākotnes plānus.
Vezuva izvirdums 79. gadā. Šeit redzamas daudzas tuvumā esošās pilsētas un apdzīvotas vietas. Vezuva pelnu aukstais mākonis ir attēlots melnā krāsā.
Vezuva kalns, kas redzams no Pompeju drupām, kuras tika nopostītas 79. gadā pēc mūsu ēras izvirduma. Aktīvais konuss ir augstā virsotne kreisajā pusē. Mazākais pa labi ir daļa no Sommas kalderas sienas.
Vezuva kalns, kas redzams no Pompeju drupām, kuras tika nopostītas 79. gadā pēc mūsu ēras izvirduma. Aktīvais konuss ir augstā virsotne kreisajā pusē. Mazākais pa labi ir daļa no Sommas kalderas sienas.
Vezuva izvirdums 79. gadā. Šeit redzamas daudzas tuvumā esošās pilsētas un apdzīvotas vietas. Vezuva pelnu aukstais mākonis ir attēlots melnā krāsā.
Nosaukums
Vezuva vulkānu bieži sauca par Vezuvu Romas Republikas beigās un Romas impērijas sākumā. To sauca arī par Vesaevus, Vesevus, Vesbius un Vesvius. Senās grieķu valodas rakstnieki to sauca par "Οὐεσούιον" vai "Οὐεσούιος". Daudzi pētnieki uzskata, ka vārds Vezuva ir saistīts ar grieķu vārdu "οὔ". (nav) un σβέννυμι (es dzēšu), tādējādi tas nozīmētu "nedzēšams". Citi domā, ka tas varētu būt cēlies no ἕω "mest" un βίη "vardarbība", "mest vardarbību".
Nosaukums
Vēlajā Romas Republikā un agrīnajā Romas impērijā vulkānu bieži sauca par Vezuvu. To sauca arī par Vesaevus, Vesevus, Vesbius un Vesvius. Senās grieķu valodas rakstnieki to sauca par "Οὐεσούιον" vai "Οὐεσούιος". Daudzi pētnieki uzskata, ka vārds Vezuva ir saistīts ar grieķu vārdu "οὔ". (nav) un σβέννυμι (es dzēšu), tādējādi tas nozīmētu "nedzēšams". Citi domā, ka tas varētu būt cēlies no ἕω "mest" un βίη "vardarbība", "mest vardarbību".
Izskats
Vezuvam ir liels konuss (Gran Cono), ko daļēji ieskauj kalderas augšdaļa, kas izveidojusies, sabrūkot agrākai un daudz augstākai struktūrai Monte Somma. Gran Cono veidojās 79. gadā pēc Kristus dzimšanas notikušā izvirduma laikā. Šī iemesla dēļ vulkānu dēvē arī par Somma-Vesuvius vai Somma-Vesuvio.
Skats uz Vezuva krātera sienu ar Torre del Greko pilsētu fonā
Izskats
Vezuvam ir liels konuss (Gran Cono), ko daļēji ieskauj kalderas augšdaļa, kas izveidojusies, sabrūkot agrākai un daudz augstākai struktūrai Monte Somma. Gran Cono veidojās 79. gadā pēc Kristus dzimšanas notikušā izvirduma laikā. Šī iemesla dēļ vulkānu dēvē arī par Somma-Vesuvius vai Somma-Vesuvio.
Skats uz Vezuva krātera sienu ar Torre del Greko pilsētu fonā
79. gada izvirdums
Pirms Vezuva izvirduma 84. gadā p.m.ē. tuvumā dzīvojošie cilvēki pat nezināja, ka tas ir vulkāns, jo tas nebija izvirdis 600 gadus. 79. gada 24. augustā ap pulksten 13.00 Vezuva kalns spēcīgi eksplodēja. Tas izkaisīja pelnus un pemzi uz Pompeju pilsētu, kas atradās 5 jūdžu attālumā.
Mūsdienās cilvēki uzskata, ka izvirdums mūsu ēras 79. gadā ilga vairāk nekā 19 stundas. To pamanīja Plīnijs Jaunākais, kurš aprakstīja vulkāna izvirduma sēņu mākoni kā lietussargu priedes, kas šajā reģionā bija plaši sastopams koks, formā. Plīnijs Jaunākais bija vienīgais cilvēks, kas šo stāstu pierakstīja.
Cilvēki mira dažādos veidos. Viens no tiem bija tas, ka dūmi, ko viņi ieelpoja, bija nāvējoši, jo tie izžuva plaušās un veidoja stiklu. Viņus apraka arī vulkāna pelni, kas bija visapkārt. Laika gaitā šie pelni pārvērtās par sava veida klinti, kas pasargāja mirušos un pilsētu no laikapstākļiem un laupītājiem.
Pēc izvirduma 79. gadā Vezuva izvirdās vēl 50 reizes. 1995. gadā Vezuvu nosauca par nacionālo parku.
79. gada izvirdums
Pirms Vezuva izvirduma 84. gadā p.m.ē. tuvumā dzīvojošie cilvēki pat nezināja, ka tas ir vulkāns, jo tas nebija izvirdis 600 gadus. 79. gada 24. augustā ap pulksten 13.00 Vezuva kalns spēcīgi eksplodēja. Tas izkaisīja pelnus un pemzi uz Pompeju pilsētu, kas atradās 5 jūdžu attālumā.
Mūsdienās cilvēki uzskata, ka izvirdums mūsu ēras 79. gadā ilga vairāk nekā 19 stundas. To pamanīja Plīnijs Jaunākais, kurš aprakstīja vulkāna izvirduma sēņu mākoni kā lietussargu priedes, kas šajā reģionā bija plaši sastopams koks, formā. Plīnijs Jaunākais bija vienīgais cilvēks, kas šo stāstu pierakstīja.
Cilvēki mira dažādos veidos. Viens no tiem bija tas, ka dūmi, ko viņi ieelpoja, bija nāvējoši, jo tie izžuva plaušās un veidoja stiklu. Viņus apraka arī vulkāna pelni, kas bija visapkārt. Laika gaitā šie pelni pārvērtās par sava veida klinti, kas pasargāja mirušos un pilsētu no laikapstākļiem un laupītājiem.
Pēc izvirduma 79. gadā Vezuva izvirdās vēl 50 reizes. 1995. gadā Vezuvu nosauca par nacionālo parku.
Saistītās lapas
- Vulkānu saraksts
- Apturēts vulkāns
- Izdzisis vulkāns
Saistītās lapas
- Vulkānu saraksts
- Apturēts vulkāns
- Izdzisis vulkāns
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vezuva kalns?
A: Vezuva kalns ir stratovulkāns Neapoles līcī, Itālijā. Tas atrodas aptuveni 9 km uz austrumiem no Neapoles un ir vienīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, kas ir izvirdis pēdējo 100 gadu laikā.
J: Kad notika tā pēdējais lielais izvirdums?
A: Vezuva pēdējais lielais izvirdums notika 1944. gadā.
J: Kādi vēl aktīvi vulkāni atrodas Itālijā?
A: Itālijā ir vēl divi svarīgi aktīvi vulkāni - Etna un Stromboli, kas atrodas uz salām.
J: Kā mūsu ēras 79. gada izvirdums ietekmēja Pompeju un Herkulanē?
A: Iz izvirdums iznīcināja romiešu pilsētas Pompejus un Herkulāneju, aprakdams tās pelnos tik pilnīgi, ka vēlāk tur dzīvojošie cilvēki par tām aizmirsa, līdz tās nejauši tika atrastas 18. gadsimta beigās. Iz izvirdums arī izmainīja Sarno upes tecējumu un pacēla jūras pludmali, kas nozīmēja, ka Pompeji vairs neatradās ne pie upes, ne pie krasta.
J: Kā šis notikums mainīja pašu Vezuva kalnu?
A: Šī notikuma rezultātā gāja bojā daudzi Vezuva kalna apkārtnē esošie augi, bet spēcīgā izvirduma dēļ izmainījās tā topogrāfija.
J: Kāpēc mūsdienās tas tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem vulkāniem?
A: Mūsdienās Vezuva vulkāns tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem vulkāniem, jo tā tuvumā dzīvo aptuveni 3 miljoni cilvēku - vairāk nekā jebkurš cits vulkāns pasaulē -, tāpēc tas ir sprādzienbīstams tuvumā dzīvojošajiem.
J: Kāda ir Vezuva kalna vēsturiskā nozīme? A: Vezuva kalnam ir senas vēstures un literatūras tradīcijas, kas saistītas ar to; piemēram, čūska (čūska) ar nosaukumu "Vesuvius" ir izmantota Pompeju lararia (saimniecības tempļi) freskās, savukārt tādi vārdi kā "IOVI VESVVIO" (Jupiters Vezuva) liecina, ka Kapujas iedzīvotāji to pielūdza kā ar Jupiteru saistītu spēku. Turklāt saskaņā ar Diodora Sikula rakstīto Herkules reiz gāja cauri Kumajai, kur viņš atrada vietu, ko sauca par "Flegrejas līdzenumu", kas iepriekš bija izmetis uguni un kļuva pazīstams kā "Vezuva".
Meklēt