Veģetatīvā pavairošana — definīcija, metodes un piemēri augiem
Veģetatīvā pavairošana — definīcija, metodes un praktiski piemēri augiem. Uzzini, kā pavairot ābolu, avokado, vīnogas un citas kultūras soli pa solim.
Veģetatīvā vairošanās jeb bezdzimuma vairošanās ir proces, kurā jauni augi veidojas no vecāka organisma audiem vai orgāniem bez sēklu vai sporu starpniecības. Šis veids daudzviet sastopams dabā — augiem un arī zemākiem organismiem, piemēram, vienšūnas organismiem — un to apzināti izmanto dārzkopji un lauksaimnieki. Bioloģiski tas balstās uz mitozi, tāpēc jaunas šūnas ir ģenētiski ļoti līdzīgas vecākajām; jaunizveidotā šūna parasti ir klons un identiska izcelsmes šūnai.
Kur veģetatīvā pavairošana notiek dabā
Dabiski veģetatīvā pavairošana var norisināties vairākos veidos. Daži biežākie piemēri:
- saišu vai dzinumu izplatīšanās — vīteņaugi un stīgas veido jaunus dzinumus;
- sakaras un puzuru veidošanās zem zemes — daži augi izlaiž jaunas saknes un dzinumus no sakneņiem;
- spraudeņu vai atvadu (suckers) veidošanās — banāni un daži citi augi izplatās ar atvādzēm.
Ārpussaimnieciskās (cilvēka izraisītās) metodes
Dārzkopībā un lauksaimniecībā veģetatīvā pavairošana tiek plaši pielietota, jo tā nodrošina ātru, paredzamu augļu kvalitāti un saglabā vēlamas pazīmes (piem., garšu, izmēru, slimību izturību). Dažas izplatītākās metodes:
- Spraudeņi (cuttings) — nogriež jaunu vai nobriedušu dzinumu vai lapu daļu un iestāda substrātā, lai veidotos saknes. Bieži izmanto vīnogām, āboliem (sulkām), avokado un dekoratīviem krūmiem.
- Atsekošana (layering) — daļa dzinuma piespiežama pie zemes, līdz tā sakņojas; piemērota vīģēm, vīnogām un citām krūmu sugām.
- Ģenģēšana (grafting) — viena auga (īslapu) daļa (pieaugums) savienota ar cita auga sakņu vai potcelmu sistēmu; plaši izmanto ābolu, apelsīnu/citronu un citu koku pavairošanā.
- Dalīšana — daudzgadīgu augu rudzupuķēm, sīpolaugiem vai sakņu krājējiem sadalot stādaudiem.
- Sīpoli, bumbuļi un rizomi — sīpoli (piem., sīpoli, ķiploki), bumbuļi (kartupeļi) un rizomi nodrošina vieglu pavairošanu.
- Atvasinājumi un spuri (suckers, pups) — augi kā banāni vai ananāsus bieži pavairo no atvases.
- Hidrokultūra un mikropropagācija (audu kultūras) — šūnu vai audi audzēšana sterilos apstākļos laboratorijā, lai iegūtu daudz identisku stādu; svarīgi komerciālai pavairošanai un retu sugu atjaunošanai.
Praktiski soļi populārākajām tehnikām
- Spraudeņu iegūšana: izvēlas veselu dzinumu gabalu (parasti 10–20 cm), nogriež zem spraudeņa mezgla, noņem apakšējās lapas, apstrādā ar sakņu hormonu un iestrādā mitrā substrātā. Nodrošina siltumu un mitrumu līdz sakņu attīstībai.
- Atsekošana: noliec daļu dzinuma zemē, piesien un pārklāj ar augsni vai miksētu substrātu; pēc sakņošanās nogriež no mātes auga un pārvieto.
- Griešana un ģenģēšana: izvēlas piemērotu potcelmu un vainagu; griezumus veic tīri un sterili, nostiprina saiti un apstrādā ar dziedēšanas materiāliem; seko potcelma un vainaga savienojuma kopšanai līdz atveseļošanai.
Priekšrocības un trūkumi
Priekšrocības:
- ātra un prognozējama pavairošana;
- ievērojama šķirnes īpašību saglabāšana (garša, ražība, augstums u.c.);
- izmantošana, ja sēklas nav pieejamas vai neveidojas;
- ļauj apvienot labas īpašības (piem., potcelms ar slimību izturību + vainags ar labu ražu).
Trūkumi un riski:
- samazināta ģenētiskā daudzveidība, kas var palielināt slimību un kaitēkļu risku;
- vieglāka slimību pārnešana no mātes uz pēctečiem, jo tie ir kloni;
- dažkārt nepieciešamas speciālas prasmes (piem., ģenģēšana, audu kultūra) un aprīkojums;
- somatiskās mutācijas var radīt negaidītus fenotipus (dažkārt tie ir vērtīgi “sporti”, bet var būt nevēlami).
Piemēri kultūrām, ko plaši pavairo veģetatīvi
Veģetatīvā pavairošana īpaši izplatīta lauksaimniecībā un dārzkopībā. No populārākajiem piemēriem minami: āboli, avokado, banāni, kakao, kaņepes, apelsīni/citroni, dateles, vīģes, vīnogas, mandeles, ananāsus, kartupeļus, zemenes, cukurniedres un tēju. Šīs sugas bieži reproducē ar spraudeņiem, potcelmiem, dalīšanu vai bumbuļiem atkarībā no sugas bioloģijas un komerciālajām vajadzībām.
Pielietojumi un nozīme
Veģetatīvā pavairošana ir svarīga:
- komerciālai augļu kokiem un dārza augiem — nodrošina vienmērīgu ražu un kvalitāti;
- ornamentālo augu stādījumiem — ātra daudzumu pavairošana vienām šķirnēm;
- mežsaimniecībā — selekcionētu koku ātrai izplatīšanai;
- konservācijā — retu vai apdraudētu sugu pavairošana, ja sēklu pūšana ir apgrūtināta;
- pētījumos un biotehnoloģijā — audu kultūras izmanto, lai ražotu klonālus materiālus un saglabātu eliteksemplārus.
Secinājums
Veģetatīvā pavairošana ir efektīvs veids, kā reproducēt augus ar saglabātām vēlamām īpašībām, izmantojot dažādas dabiskas un mākslīgas metodes. Lai gan tā sniedz daudz priekšrocību lauksaimniecībā un dārzkopībā, svarīgi ņemt vērā riskus, īpaši slimību pārnešanu un ģenētiskās daudzveidības samazināšanos. Izvēloties metodi, jāņem vērā konkrētā suga, mērķi un pieejamie resursi.
Muskari veģetatīvā pavairošana.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir veģetatīvā vairošanās?
A: Veģetatīvā vairošanās ir aseksuālas vairošanās veids, kurā augi var ātri noklāt zemi. Tā notiek dabiski, un dārzkopji to var veikt arī apzināti.
J: Kā darbojas veģetatīvā pavairošanās?
A: Veģetatīvā pavairošana notiek, izmantojot mitozi, kas nozīmē, ka jaunizveidotā šūna ir precīzs mātes šūnas klons. Augi izlaiž jaunas saknes zem zemes, veido sīpolus vai audzē jaunus vīteņaugus un dzinumus virs zemes, lai radītu jaunus augus bez sēklām vai sporām.
J: Kāpēc izmanto veģetatīvo vairošanos?
A: Veģetatīvo pavairošanu plaši izmanto lauksaimniecībā, lai izplatītu vērtīgus un tautsaimniecībai noderīgus kokus.
J: Kādi ir daži veģetatīvās pavairošanas piemēri?
A: Veģetatīvās pavairošanas piemēri ir jaunu sakņu izlaišana zem zemes, sīpolu veidošana vai jaunu vīteņaugu un dzinumu augšana virs zemes.
J: Vai veģetatīvā vairošanās ir dabiska vai mākslīga?
A: Veģetatīvā pavairošana var notikt dabiski, kā arī dārzkopji to var veikt mērķtiecīgi.
J: Vai veģetatīvai pavairošanai izmanto sēklas vai sporas?
A: Nē, veģetatīvajā pavairošanā neizmanto sēklas vai sporas; tā vietā tiek veidoti vecāku šūnu kloni.
J: Kāda veida šūnas veido veģetatīvā pavairošana?
A.: Veģetatīvā pavairošanās ar mitozes palīdzību veido mātesšūnas klonus.
Meklēt