Vienšūnas organismi — definīcija, klasifikācija un galvenās atšķirības

Uzzini vienšūnu organismu definīciju, prokariontu un eikariontu klasifikāciju un galvenās atšķirības — kodols, organellas, struktūra un funkcijas.

Vienšūnas organismi ir organismi, kuriem ir viena šūna. Tos iedala divos diezgan atšķirīgos tipos no dažādām klasifikācijas valstībām.

• Prokariotiem, baktērijām un arhejām, ir šūnas bez kodola un ar vienkāršu šūnas struktūru.
• Eikarionītēm ir kodols un sarežģītāka šūnas struktūra.

Atšķirības starp prokariotām un eikariotām ir būtiskas. Eikarionītēm ir kodols un dažādi zemšūnu orgāni, ko sauc par organelām, bet prokariotēm tādu nav.

Papildus skaidrojums un piemēri

Vienšūnu organismi aptver ļoti dažādas dzīvesformas. Starp prokariotiem ir baktērijas (piemēram, Escherichia coli), kas bieži sastopamas augsnē, ūdenī un zarnu trakta mikroflorā, un arhejas, kas nereti dzīvo ekstrēmos apstākļos (karstos avotos, ļoti sāļā vidē). Starp eikariotu vienšūnas organismiem ietilpst protisti (piemēram, amēbas un paramecija), vienšūnas sēnes (piemēram, raugs) un daudzšūnu aļģu vienšūnu atvasinājumi.

Klasifikācija — vēsturiski un mūsdienās

• Vēsturiski: galvenā dalīšana bija uz prokariotiem un eikariotiem atkarībā no kodola klātbūtnes.
• Mūsdienu skatījums (triju domēnu sistēma): dzīvi iedala trīs domēnos — Bacteria (baktērijas), Archaea (arhejas) un Eukarya (eikarioti). Šī sistēma izceļ arheju atšķirības no baktērijām, lai gan tās abas ir prokariotas pēc šūnu uzbūves.

Galvenās strukturālās atšķirības

• Kodols: eikariotiem ir membrānā ietverts kodols, kur glabājas lineāras DNS molekulas; prokariotēm DNS parasti ir viena apaļa vai nedaudz strukturēta hromosoma citoplazmā, bez atsevišķa kodola.
• Organelas: eikarioti satur membrānas iekšējas struktūras — mitohondrijas, endoplazmatisko tīklu, Golgi aparātu u. c.; prokariotiem šādu membrānā ierobežotu organellu nav (izņēmumi: daži prokarioti veido membrānas ievilkumus ar specifiskām funkcijām).
• Ribosomas: prokariotu ribosomas ir 70S veida, eikariotu — 80S; tas ietekmē arī antibiotiku darbību (dažas antibiotikas iedarbojas uz 70S ribosomām).
• Šūnapvalks: daudzām baktērijām ir peptidoglikāna sienas, bet arheju sienas ķīmija atšķiras (piem., pseidopeptidoglikāns vai cita kompozīcija); eikariotiem (ja šūnapvalks ir) tā parasti ir no citiem materiāliem, piemēram, sēnēm — kitīns.
• Flagellu uzbūve: prokariotu flagellas ir vienkāršākas un darbojas kā rotējošs motors, eikariotu flagellas (kustīgas struktūras) darbojas citādi, izmantojot mikrotubulus.

Reprodukcija un ģenētiskā materiāla apmaiņa

• Prokarioti: galvenokārt dalās binārajā dalīšanā; papildus iespējami gēnu apmaiņas procesi kā konjugācija, transformācija un transdukcija (horizontālā gēnu pārnešana).
• Eikarioti (vienšūnas): parasti vairojas mitotiski (neitrāli klonāli), bet daži spēj nesaistītā vai seksuālā apmaiņā (mejoze, apvienošanās) palielināt ģenētisko daudzveidību.

Izmēri, izplatība un dzīvesveids

Vienšūnas organismu izmēri svārstās no dažiem mikrometriem (daudzas baktērijas) līdz vairākiem simtiem mikrometru (dažas amēbas). Tie sastopami teju visās ekosistēmās: augsnē, saldūdenī, sālsūdenī, ekstremālos biotopos, kā arī dzīvnieku un augu iekšienē kā simbionti vai pat parazīti.

Loma ekosistēmās un cilvēku dzīvē

• Ekoloģiskā nozīme: vienšūnu organismi piedalās barības vielu apritē (piem., sadalīšana, nitrifikācija, slāpekļa fiksācija), veido pamatu daudzām pārtikas ķēdēm ūdens vidē.
• Medicīna: baktērijas var būt patogēnas (izraisīt slimības), bet arī noderīgas — zarnu mikrobioms ietekmē gremošanu un imūnsistēmu; antibiotikas mērķē uz prokariotisku šūnu īpašībām.
• Biotehnoloģija un rūpniecība: vienšūnas tiek izmantotas fermentācijā (raudzēšana), antibiotiku, enzīmu un biotehnoloģisku produktu ražošanā, kā arī biodegradācijā un vides bioremediācijā.

Kā atpazīt un pētīt vienšūnas organismus

Viens no galvenajiem pētīšanas rīkiem ir mikroskops (gaismas un elektronmikroskops). Baktērijas bieži klasificē pēc krāsošanas reakcijas (piem., Gram krāsojums), morfoloģijas (kokveida, stafilokoku, spirohētu u. c.) un metabolisma īpašībām. Modernas metodes ietver DNS sekvencēšanu, kas ļauj precīzāk noteikt taksonomiju un evolūcijas saistības.

Kopumā “vienšūnas organismi” ir plaša, daudzveidīga grupa ar būtisku nozīmi dabā, cilvēku veselībā un tehnoloģijā. Lai pareizi saprastu to bioloģiju, svarīgi ņemt vērā gan strukturālās, gan funkcionālās atšķirības starp prokariotām un eikariotām, kā arī mūsdienu taksonomiskos atjauninājumus.

Meklēt pēc burta