Korķa ozols
Korķa ozols (Quercus suber) ir vidēja auguma mūžzaļš ozols. Tas aug Eiropas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļrietumos.
Tas izaug līdz 20 m, bet savā dabiskajā vidē parasti nav tik augsts. Lapas ir 4-7 cm garas, augšpusē tumši zaļas, apakšā gaišākas, lapu malas bieži vien noapaļotas. Dzelkšņi ir 2-3 cm gari.
Kokam veidojas bieza, korķaina miza. Laika gaitā šī miza var iegūt ievērojamu biezumu, un ik pēc 10-12 gadiem to ievāc korķa veidā. Korķa novākšana nenodara kaitējumu kokam, un korķa kārta atjaunojas, tādējādi tas ir atjaunojams resurss. Koku plaši audzē Spānijā, Portugālē, Alžīrijā, Marokā, Francijā, Itālijā un Tunisijā. Korķa ozolu meži šajās valstīs aizņem aptuveni 2,5 miljonus hektāru. Portugālē tiek iegūti 50 % no pasaules korķa ražas. Portugālē korķa ozolus likumīgi nedrīkst cirst, izņemot vecu, neproduktīvu koku izciršanu mežu apsaimniekošanas nolūkos.
Korķa ozoli dzīvo aptuveni 150-250 gadus. Jaunpienes korķis (jeb "vīrišķais" korķis) ir pirmais korķis, kas nogriezts no parasti 25 gadus veciem kokiem. Otrajai ražai ir vajadzīgi vēl 10-12 gadi, un koks savā mūžā var tikt nocirsts desmit reizes. Korķa ražas novākšana notiek pilnīgi bez tehnikas.
Eiropas korķa rūpniecība gadā saražo 340 000 tonnu korķa, kura vērtība ir 1,5 miljardi eiro. Tajā strādā 30 000 cilvēku. Vīna korķi veido 15 % korķa patēriņa pēc svara, bet 66 % no ieņēmumiem.
Korķa ozolus dažkārt stāda kā atsevišķus kokus. Tādējādi tie saviem īpašniekiem nodrošina nelielus ienākumus. Dažkārt koku audzē arī dekoratīviem nolūkiem. Gan savvaļā Eiropas dienvidrietumu daļā, gan kultivēšanā regulāri sastopami hibrīdi ar tītara ozolu (Quercus cerris); hibrīds ir pazīstams kā Lucombe ozols Quercus × hispanica.
Daļu korķa ražo arī Austrumāzijā no radniecīgā Ķīnas korķa ozola (Quercus variabilis).
Raksturīgi korķainās mizas tuvplāns
Sēklu plēsība
Daudzām dažādām koku sugām sēklu plēsināšana tiek uzskatīta par problēmu, kas kavē koku augšanu un vairošanos, bet šajā gadījumā truši ietekmē korķa ozolu. Augu sugas attīstības laikā sēklas/dzeloņa attīstības stadija tiek uzskatīta par vissvarīgāko un vienlaikus visneaizsargātāko stadiju. Korķa ozols sējeņu stadijā saskaras ar daudzām problēmām.
- Citu sugu plēsēji
- Slimības un patogēni
- Ierobežoti resursi
Sēklas bieži vien ir ozolzīļu veidā, kas nokrīt uz zemes netālu no koka pamatnes. Šie dzelkšņi kļūst par jaunu koku attīstības sākumu, kas laika gaitā attīstās. Tomēr daudzas dažādas sugas izmanto šīs dzeltenes kā barības avotu. Ja truši dzīvo vienā teritorijā ar korķa ozolu, tas negatīvi neietekmē sēklu atjaunošanos.
Daļēji bojātu ozolzīli klasificē kā tādu, kurai ir bojātas tikai pavairotāja nedzīvās daļas. Tāpēc, ja ir bojāts dzeloņa embrijs, tas negatīvi ietekmē sēklas attīstību. Ietekmētā attīstība izraisa dzinumu un sakņu biomasas atšķirību, jo tiek zaudēts daiviņas kodols. Kotiledons ir augu nepieciešamība, un šajā gadījumā tas kļūst par auga lapām. Citos gadījumos tas palīdz zinātniekiem noteikt, par kādu ziedoša auga tipu tas vēlāk attīstīsies. Turklāt lapu dzeltenumi ir būtisks enerģijas avots sēklas un auga attīstībai.
Kopienas mijiedarbība
Zinātniskajos pētījumos parasti izmanto divu veidu augsnes - ar barības vielām bagātu augsni un ar barības vielām nabadzīgu augsni. Sēklu plēsība nav tik svarīga kā barības vielu līmenis augsnē. Dažādi augi laika gaitā ir pielāgojušies augšanai šajos atšķirīgajos apstākļos. Korķa ozola ozolu ozolzīlēm ir labāka reģenerācija un attīstība barības vielām bagātā augsnē. Mazāki lapukoku ozolzīles, kas aug barības vielām bagātā augsnē, attīstās.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida koks ir korķa ozols?
A: Korķa ozols (Quercus suber) ir vidēja auguma mūžzaļš ozols.
J: Kur aug korķa ozols?
A: Korķa ozols aug Eiropas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļrietumos.
J: Cik augsts var izaugt korķa ozols?
A: Korķa ozols var izaugt līdz 20 m, bet savā dabiskajā vidē tas parasti nav tik augsts.
J: Cik garas ir korķa ozola lapas?
A: Korķa ozola lapas ir 4-7 cm garas.
J: Cik bieži korķa kokam tiek novākta miza?
A: Korķa koka mizu kā korķi ievāc ik pēc 10-12 gadiem.
J: Cik lielu platību aizņem korķa ozolu meži? A: Korķa ozolu meži aizņem aptuveni 2,5 miljonus hektāru platību tādās valstīs kā Spānija, Portugāle, Alžīrija, Maroka, Francija, Itālija un Tunisija.
J: Cik ilgi dzīvo korķa ozoli? A: Korķa ozoli parasti dzīvo 150-250 gadus.
