Sērkociņš
Sērkociņš ir instruments, ar ko kontrolētos apstākļos iekurināt uguni. Visbiežāk tas ir neliels koka gabaliņš vai rūdīts papīrs. Vienā galā sērkociņš ir pārklāts ar materiālu, kas aizdegas no berzes. Sērkociņa aizdedzes galu sauc par sērkociņa galviņu. Tā satur vai nu fosforu, vai fosfora seskvizulfīdu kā aktīvo sastāvdaļu un želatīnu kā saistvielu. Sērkociņus pārdod vairākos eksemplāros, iepakotus kopā kastītē vai sērkociņu grāmatiņās. Ir divi galvenie sērkociņu veidi: drošie sērkociņi, kurus var trāpīt tikai pret īpaši sagatavotu virsmu, un sērkociņi, ar kuriem var trāpīt jebkurā vietā un kuriem var izmantot jebkuru berzes ziņā piemērotu virsmu.
Ir arī elektriskie sērkociņi, kas izmanto elektrību, nevis berzi, lai radītu uguni.
Sērkociņi, kas izgatavoti no koka
Aizdedzināšanas sērkociņš
Sērkociņu galvas makrofotogrāfija
Agrīnās spēles
Sērkociņus, kuros izmantoja sēru, Senajā Romā pieminēja Martials. Viņš tos sauca par sulphurata.
Ap 1530. gadu Eiropā parādījās sērkociņi. Pirmo moderno, pašaizdedzes sērkociņu 1805. gadā izgudroja K. Šanels, Parīzes profesora Luija Žaka Tenāra asistents. Sērkociņa galviņa bija izgatavota no kālija hlorāta, sēra, cukura un gumijas maisījuma. Tās aizdedzināja, iemērcot sērkociņa galu nelielā azbesta pudelītē, kas piepildīta ar sērskābi. Šāda veida sērkociņi bija diezgan dārgi, un to lietošana bija bīstama, tāpēc Chancel's sērkociņi nekad neguva lielu popularitāti.
Speciālas nozīmes spēles
Vētras sērkociņiem, ko dēvē arī par glābšanas laivu sērkociņiem vai signālraķešu sērkociņiem, ir viegli trāpāms uzgalis kā parastiem sērkociņiem, taču lielākā daļa kociņa ir pārklāta ar degošu vielu, kas saglabās degšanu pat stiprā vējā. Tiem ir vaska pārklājums, kas padara tos ūdensizturīgus. Tās ir daudzu izdzīvošanas komplektu sastāvdaļa. Šo konkrēto sērkociņu izmantoja pirmajos masveidā ražotajos Molotova kokteiļos.
"Bengālijas sērkociņi" patiesībā ir mazi rokas uguņošanas ierīces, kas līdzinās dzirksteļspridzināšanas ierīcēm. Pēc formas tās ir līdzīgas vētras sērkociņiem, bet to sastāvā ir stroncija vai bārija savienojumi, kas veido attiecīgi sarkanu vai zaļu liesmu.
Citas lapas
- Mazā spēles meitene
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mačs?
A: Sērkociņš ir instruments, ar ko kontrolētos apstākļos iekurināt uguni.
J: Ar ko ir pārklāts sērkociņa viens gals?
A: Sērkociņš ir pārklāts ar materiālu, kas aizdegas no berzes.
J: Kā sauc sērkociņa aizdedzes galu?
A: Sērkociņa aizdedzes galu sauc par sērkociņa galviņu.
J: Kāda ir sērkociņa galviņas aktīvā sastāvdaļa?
A: Sērkociņa galviņas aktīvā sastāvdaļa ir oksidētājs, piemēram, kālija hlorāts, kas sajaukts ar sēru, pildvielām un stikla pulveri, kā arī želatīnu kā saistvielu.
J: Kā sērkociņi tiek iepakoti?
A: Sērkociņus pārdod pa vairākiem gabaliem, iepakotus kopā kastītē vai sērkociņu grāmatiņās.
J: Kādi ir divi galvenie sērkociņu veidi?
A: Divi galvenie sērkociņu veidi ir drošie sērkociņi, kurus var trāpīt tikai pret īpaši sagatavotu virsmu, un sērkociņi, kurus var trāpīt jebkurā vietā un kuriem var izmantot jebkuru berzes ziņā piemērotu virsmu.
J: Kas ir elektriskie sērkociņi?
A: Elektriskie sērkociņi ir sērkociņi, kas ugunsgrēka izraisīšanai izmanto elektrību, nevis berzi.
