Meristēma — definīcija, šūnu īpašības un nozīme augu augšanā
Meristēma: definīcija, šūnu īpašības un nozīme augu augšanā — uzziniet, kā meristēmātiskās šūnas dalās, diferencējas un veicina jaunu audu un orgānu veidošanos.
Meristēma ir augu audi, kas sastāv no dalāmām šūnām. Tās atrodas tajās auga daļās, kurās var notikt augšana.
Diferencētas augu šūnas parasti nevar dalīties vai radīt cita tipa šūnas. Tāpēc, lai iegūtu jaunas šūnas, ir nepieciešama šūnu dalīšanās meristēmā. Tas nodrošina augam nepieciešamo audu un jaunu orgānu augšanu.
Meristēmātiskajām šūnām augiem ir tāda pati funkcija kā cilmes šūnām dzīvniekiem. Tās ir nepilnīgi diferencētas vai vispār nav diferencētas un spēj turpināt šūnu dalīšanos.
Šūnas ir mazas, un protoplazma pilnībā aizpilda šūnas. Vakuolas ir ļoti mazas. Citoplazmā nav plastīdu (piemēram, hloroplastu), bet tie ir rudimentārā formā ("proplastīdi"). Meristēmātiskās šūnas ir cieši sakļautas viena pie otras bez starpšūnu dobumiem. Šūnas sieniņa ir ļoti plāna primārā šūnas sieniņa.
Meristēmas tipi
- Galotņu (aksono) meristēma — atrodas stumbra un saknes galos (shoot apical meristem, root apical meristem). Nodrošina garenisku (primāru) augšanu un jaunu orgānu, piemēram, lapu un ziedu, veidošanos.
- Interkalerā (starpposma) meristēma — atrodas starp diferencētiem audiem, raksturīga graudaugiem; ļauj atjaunot garumu starp audiem, piemēram, pie stiebra pamatnes pie lapu ieliktņiem.
- Laterālā (sānu) meristēma — nodrošina sekundāru (biezuma) augšanu. Galvenie piemēri: kambijs (vaskulārais kambijs, veido koksnes un miza) un felogēns (korķa kambijs, veido ārējo aizsargslāni).
Meristēmātisko šūnu īpašības
- Neliels izmērs un lielāks kodols/citoplazmas attiecība — aktīva šūnu dalīšanās.
- Blīvi sakārtotas šūnas bez starpšūnu dobumiem; šūnu sieniņa ir plāna un primāra.
- Nelielas vakuolas un proplastīdi (plastīdi agrīnās stadijās) — fotosintēzes organoīdi vēl nav attīstīti.
- Augsta mitotiskā aktivitāte — šūnu cikls ir īsāks nekā diferencētām šūnām.
- Plasmodesmātu tīklojums — šūnas savstarpēji komunicē un koordinē diferenciāciju.
- Totipotentība vai pluripotentība — spējas radīt dažādu veidu audus atkarībā no signāliem.
Meristēmas loma auga augšanā un attīstībā
Meristēma nodrošina divas pamatfunkcijas: pastāvīgu jaunu šūnu ģenerēšanu un šo šūnu differentiāciju par specializētiem audiem (epidermu, parenhīmu, ksilēmu, floēmu u. c.).
Galotņu meristēmas darbojas kā attīstības centri — tās ražo primāros audus un veido lapas, ziedus, dzinumus. Sakņu galā meristēma atbild par saknes garumu un sakņu galviņas (root cap) atjaunošanu, kas aizsargā meristēmu un palīdz ceļošanā caur augsni.
Laterālās meristēmas (kambijs un felogēns) ir atbildīgas par biezuma palielināšanos — tas ļauj augiem veidot koksni un mizu, kas svarīgi stumbram izturības un resursu pārvadīšanas nodrošināšanai.
Meristēmas regulācija
- Hormoni: auxīns, citochinīns, giberelīni u. c. ietekmē meristēmas šūnu dalīšanos un diferenciāciju; auxīna un citochinīna bilance īpaši nosaka, vai meristēmātiskās šūnas veidos sakni vai zaru.
- Genētiskā kontrole: specifiski gēni un signālu ceļi regulē meristēmas struktūru un aktivitāti (piemēram, darbība, kas uztur galotņu meristēmas nediferencētu centru un kontrolē organu formēšanos).
- Vides faktori: gaisma, temperatūra, barības vielu pieejamība un mehānisks spiediens var modulēt meristēmas darbību.
Praktiskā nozīme
Meristēmas ir nozīmīgas lauksaimniecībā un biotehnoloģijā:
- Micropropagācija (audu kultūras) — izmanto meristēmātiskās šūnas, lai masveidā pavairotu klonālus augus bez slimībām.
- Šķelšana un potēšana — meristēmas nodrošina audu savienojumu un atjaunošanos potcelmā un potējumā.
- Starpniecība audu inženierijā un ģenētiskajā modifikācijā — meristēmātiskās šūnas ļauj veikt integrāciju un attīstīt ģenētiski mainītus augus.
Svarīgākie secinājumi
- Meristēma ir atslēga augu augšanai — tā rada jaunas šūnas un nosaka organu veidošanos.
- Meristēmātiskās šūnas ir nediferencētas ar specifiskām morfoloģiskām iezīmēm (mazas vakuolas, protoplazmas dominēšana, plānas šūnas sienas).
- Meristēmas darbību regulē hormoni, gēni un vides apstākļi, un tās ir būtiskas gan dabiskai attīstībai, gan cilvēka izmantojumam augu pavairošanā un uzlabošanā.
Apikālā meristēma jeb augošais gals. Epidermas (L1) un subepidermas (L2) slāņi veido ārējos slāņus, ko sauc par tuniku. Iekšējo L3 slāni sauc par korpusu. L1 un L2 slāņa šūnas dalās uz sāniem, tādējādi šie slāņi ir atšķirīgi, savukārt L3 slānis dalās vairāk nejauši.
Apikālā meristēma
Apikālā meristēma jeb augošais gals atrodas augu pumpuros un sakņu augošajos galos.
Tas sāk jaunu šūnu augšanu jaunos stādos sakņu un dzinumu galos (cita starpā veidojot pumpurus). Proti, aktīva apikālā meristēma aiz sevis noliek augošu sakni vai dzinumu, virzot sevi uz priekšu. Apikālās meristēmas ir ļoti mazas salīdzinājumā ar cilindrveida sānu meristēmām.
10x mikroskopā redzams saknes galotnes ar meristēmu attēls1 - klusuma centrs 2 - kaliptrogēns (dzīvas saknes galviņas šūnas) 3 - saknes galviņa 4 - atmirušās saknes galviņas šūnas5 - prokambiums
Primārie meristēmas
Apikālās meristēmas var diferencēties trīs primārās meristēmas veidos:
- Protoderma - ap stublāja ārpusi, no kuras attīstās epiderma.
- Procambium - tieši protodermas iekšpusē, un tajā attīstās primārais ksilēms un primārā flēma. Tajā veidojas arī asinsvadu kambijs - sekundārā meristēma.
- Zemes meristēma attīstās par kodolu. No tās veidojas korķa kambijs, vēl viena sekundārā meristēma.
Šīs meristēmas ir atbildīgas par primāro augšanu jeb garuma vai augstuma palielināšanos.
Sekundārās meristēmas
Šīs meristēmas izraisa sekundāro augšanu jeb platuma palielināšanos. Pastāv divu veidu sekundārie meristēmas:
- Vaskulārais kambijs - ražo sekundāro ksilēmu un sekundāro flēmu, kas var turpināties visu auga mūžu. No tā augos veidojas koksne. Šādus augus sauc par kokaugiem. Tas neveidojas augiem, kas neiztur sekundāru augšanu, t. i., zālaugiem.
- Korķa kambijs - no tā veidojas koka miza.
Saistītās lapas
- Korķa kambijs
- Vaskulārais kambijs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir meristēma?
A: Meristēma ir augu audi, kas sastāv no dalāmām šūnām.
J: Kur augā ir meristēmas?
A: Meristēmas atrodas tajās auga daļās, kur var notikt augšana.
J: Kāpēc meristēmā ir nepieciešama šūnu dalīšanās?
A: Šūnu dalīšanās meristēmā ir nepieciešama, lai iegūtu jaunas šūnas, kas ļauj augam augt audiem un jauniem orgāniem.
J: Kāda ir meristēmas šūnu funkcija augos?
A: Meristēmas šūnām augiem ir tāda pati funkcija kā cilmes šūnām dzīvniekiem. Tās ir nepilnīgi vai vispār nav diferencējušās un spēj turpināt šūnu dalīšanos.
J: Kāds ir meristēmas šūnu lielums un sastāvs?
A: Meristēmātiskās šūnas ir mazas, un protoplazma pilnībā aizpilda šūnu. Vakuolas ir ļoti mazas. Citoplazmā nav plastīdu, bet tie ir rudimentārā formā ("proplastīdi").
J: Kā meristēmas šūnas ir izvietotas audos?
A: Meristēmātiskās šūnas ir cieši sakārtotas cita pie citas, bez starpšūnu dobumiem.
J: Kāda ir meristēmātisko šūnu šūnas sieniņas daba?
A: Meristēmātisko šūnu šūnas sieniņa ir ļoti plāna primārā šūnas sieniņa.
Meklēt