Veidotājaudi
Meristēma ir augu audi, kas sastāv no dalāmām šūnām. Tās atrodas tajās auga daļās, kurās var notikt augšana.
Diferencētas augu šūnas parasti nevar dalīties vai radīt cita tipa šūnas. Tāpēc, lai iegūtu jaunas šūnas, ir nepieciešama šūnu dalīšanās meristēmā. Tas nodrošina augam nepieciešamo audu un jaunu orgānu augšanu.
Meristēmātiskajām šūnām augiem ir tāda pati funkcija kā cilmes šūnām dzīvniekiem. Tās ir nepilnīgi diferencētas vai vispār nav diferencētas un spēj turpināt šūnu dalīšanos.
Šūnas ir mazas, un protoplazma pilnībā aizpilda šūnas. Vakuolas ir ļoti mazas. Citoplazmā nav plastīdu (piemēram, hloroplastu), bet tie ir rudimentārā formā ("proplastīdi"). Meristēmātiskās šūnas ir cieši sakļautas viena pie otras bez starpšūnu dobumiem. Šūnas sieniņa ir ļoti plāna primārā šūnas sieniņa.
Apikālā meristēma jeb augošais gals. Epidermas (L1) un subepidermas (L2) slāņi veido ārējos slāņus, ko sauc par tuniku. Iekšējo L3 slāni sauc par korpusu. L1 un L2 slāņa šūnas dalās uz sāniem, tādējādi šie slāņi ir atšķirīgi, savukārt L3 slānis dalās vairāk nejauši.
Apikālā meristēma
Apikālā meristēma jeb augošais gals atrodas augu pumpuros un sakņu augošajos galos.
Tas sāk jaunu šūnu augšanu jaunos stādos sakņu un dzinumu galos (cita starpā veidojot pumpurus). Proti, aktīva apikālā meristēma aiz sevis noliek augošu sakni vai dzinumu, virzot sevi uz priekšu. Apikālās meristēmas ir ļoti mazas salīdzinājumā ar cilindrveida sānu meristēmām.
10x mikroskopā redzams saknes galotnes ar meristēmu attēls1 - klusuma centrs 2 - kaliptrogēns (dzīvas saknes galviņas šūnas) 3 - saknes galviņa 4 - atmirušās saknes galviņas šūnas5 - prokambiums
Primārie meristēmas
Apikālās meristēmas var diferencēties trīs primārās meristēmas veidos:
- Protoderma - ap stublāja ārpusi, no kuras attīstās epiderma.
- Procambium - tieši protodermas iekšpusē, un tajā attīstās primārais ksilēms un primārā flēma. Tajā veidojas arī asinsvadu kambijs - sekundārā meristēma.
- Zemes meristēma attīstās par kodolu. No tās veidojas korķa kambijs, vēl viena sekundārā meristēma.
Šīs meristēmas ir atbildīgas par primāro augšanu jeb garuma vai augstuma palielināšanos.
Sekundārās meristēmas
Šīs meristēmas izraisa sekundāro augšanu jeb platuma palielināšanos. Pastāv divu veidu sekundārie meristēmas:
- Vaskulārais kambijs - ražo sekundāro ksilēmu un sekundāro flēmu, kas var turpināties visu auga mūžu. No tā augos veidojas koksne. Šādus augus sauc par kokaugiem. Tas neveidojas augiem, kas neiztur sekundāru augšanu, t. i., zālaugiem.
- Korķa kambijs - no tā veidojas koka miza.
Saistītās lapas
- Korķa kambijs
- Vaskulārais kambijs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir meristēma?
A: Meristēma ir augu audi, kas sastāv no dalāmām šūnām.
J: Kur augā ir meristēmas?
A: Meristēmas atrodas tajās auga daļās, kur var notikt augšana.
J: Kāpēc meristēmā ir nepieciešama šūnu dalīšanās?
A: Šūnu dalīšanās meristēmā ir nepieciešama, lai iegūtu jaunas šūnas, kas ļauj augam augt audiem un jauniem orgāniem.
J: Kāda ir meristēmas šūnu funkcija augos?
A: Meristēmas šūnām augiem ir tāda pati funkcija kā cilmes šūnām dzīvniekiem. Tās ir nepilnīgi vai vispār nav diferencējušās un spēj turpināt šūnu dalīšanos.
J: Kāds ir meristēmas šūnu lielums un sastāvs?
A: Meristēmātiskās šūnas ir mazas, un protoplazma pilnībā aizpilda šūnu. Vakuolas ir ļoti mazas. Citoplazmā nav plastīdu, bet tie ir rudimentārā formā ("proplastīdi").
J: Kā meristēmas šūnas ir izvietotas audos?
A: Meristēmātiskās šūnas ir cieši sakārtotas cita pie citas, bez starpšūnu dobumiem.
J: Kāda ir meristēmātisko šūnu šūnas sieniņas daba?
A: Meristēmātisko šūnu šūnas sieniņa ir ļoti plāna primārā šūnas sieniņa.
