Vakuola
Vakuola ir ar membrānu saistīta organella. Tās ir sava veida vezikulas. Vakuolas ir slēgti maisiņi, kas veidoti no membrānām ar neorganiskām vai organiskām molekulām, piemēram, fermentiem. Tām nav noteiktas formas vai izmēra, un šūna tās var mainīt pēc saviem ieskatiem. Tās ir lielākajā daļā eikariotisko šūnu, un tās veic daudzas funkcijas. Tās var uzglabāt atkritumus. Vakuolas un to saturs atšķiras no citoplazmas, un daži cilvēki tās klasificē kā ergas. Šķīdumu, kas piepilda vakuolu, sauc par šūnu sulām.
Tas, ko vakuolas dara un cik svarīgas tās ir, ir atkarīgs no tā, kādā šūnā tās atrodas. Tās ir daudz svarīgākas augu un sēņu šūnās nekā dzīvnieku šūnās. Dažas parastas vakuolu funkcijas ir šādas:
- Aiztur atkritumproduktus un nodala tos no pārējām šūnām.
- Uztur ūdeni augu šūnās
- Uzturēt nemainīgu iekšējo hidrostatisko spiedienu vai turgoru šūnā. Sauszemes augiem tas notur stublāju vertikālā stāvoklī.
- Uztur skābu pH šūnas iekšpusē.
- Mazo molekulu turēšana
- Sēklās olbaltumvielas, ko sēklas izmanto dīgšanai, ir ievietotas "olbaltumvielu ķermenī". Olbaltumvielu ķermenīši ir tikai vakuolas, kas nedaudz atšķiras no parastajām.
Vakuolas ir svarīgas arī autofāģijā, kas šūnās un organismos uztur līdzsvaru starp daudzu lietu veidošanu un atbrīvošanos no tām. Tās palīdz arī iznīcināt un pārstrādāt šūnās uzkrātās bojātās olbaltumvielas. Vakuolas var palīdzēt uzbrukt baktērijām, un daži vakuolu veidi var darboties kā simbiotisko baktēriju mājvieta. Protustos vakuolas arī uzglabā un palīdz sagremot pārtiku, ko protusts apēdis.
Tipiskas dzīvnieku šūnas shēma, kurā parādītas apakššūnu sastāvdaļas. Organellas: ( 1) kodols (2) kodols (3) ribosoma (4) vezikula ( 5) raupjais endoplazmas tīkls (ER) (6) Golgi aparāts (7) citoskelets ( 8) gludais ER (9) mitohondriji (10) vakuole (11) citoplazma ( 12) lizosoma (13) centriolas.
Centrālā vakuole
Centrālā vakuola ir augu šūnās sastopama organole. Tā bieži vien ir lielākā šūnas organele. To ieskauj membrāna, un tajā glabājas materiāli un atkritumi. Tā arī uztur pareizu spiedienu augu šūnās un atbalsta augošo augu.
Evolūcija
Daudzšūnu attīstība uz Zemes notika vairākas reizes. Atsevišķi dzīvniekos, sēnēs, streptofītos (harofītu aļģēs un sauszemes augos), sarkanajās aļģēs un brūnaļģēs. Vakuolas, iespējams, attīstījās vairākas reizes neatkarīgi, pat zaļajos augos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir vakuole?
A: Vakuola ir ar membrānu saistīta organella, kas ir sava veida vezikula. Tas ir slēgts maisiņš, kas veidots no membrānām ar neorganiskām vai organiskām molekulām, piemēram, fermentiem.
J: Kādas formas un lieluma ir vakuolas?
A: Vakuolām nav noteiktas formas vai izmēra, un šūna tās var mainīt pēc vajadzības.
J: Cik svarīgas ir vakuolas dažāda veida šūnās?
A: Vakuolu nozīme ir atkarīga no tā, kāda veida šūnā tās atrodas. Tās ir daudz svarīgākas augu un sēņu šūnās nekā dzīvnieku šūnās.
J: Kādas ir dažas parastas vakuoļu funkcijas?
A: Dažas no parastajām vakuolu funkcijām ir atkritumu glabāšana, atdalīšana no pārējām šūnām, ūdens glabāšana augu šūnās, iekšējā hidrostatiskā spiediena jeb turgora uzturēšana šūnā, skābā pH uzturēšana šūnas iekšpusē, mazu molekulu glabāšana, olbaltumvielu glabāšana sēklu dīgšanai un palīdzība autofāģijā un šūnās uzkrājušos bojāto olbaltumvielu iznīcināšanā.
J: Kā protusti izmanto savas vakuolas?
A: Protivistu vakuolās tiek uzglabāta un palīdz sagremot pārtiku, ko protivists apēdis.
Vai olbaltumvielu ķermeņi ir līdzīgi parastajām vakuolām?
A: Jā, olbaltumvielu ķermeņi tikai nedaudz atšķiras no parastajām vakuolām. Tās satur olbaltumvielas, ko sēklas izmanto, lai sadīgtu, kad tās tiek iestādītas.
J: Vai daži vakuolu veidi var kalpot par mājvietu simbiotiskām baktērijām? A: Jā, daži vakuolu veidi var darboties kā simbiotisko baktēriju mājokļi.
