Viridiplantae — kas ir? Zaļās aļģes un sauszemes augi (Chloroplastida)

Viridiplantae ("zaļie augi") ir kārta, kurā ietilpst zaļās aļģes un sauszemes augi. Šī grupa apvieno organismus, kas kopīgiem evolūcijas ceļiem ieguvuši primārus hloroplastus un fotosintēzē izmanto galvenokārt zaļo hlorofilu.

Kas raksturo Viridiplantae

• Fotosintēze: izmanto hlorofilus a un b, kas dod zaļo krāsu un ļauj efektīvi absorbēt gaismu fotosintēzei.
• Hloroplasti: primāras endosimbiozes ceļā iegūti plastidi, kuru struktūra un pigmentu komplekss vieno visas grupas sugas.
• Uzkrāto rezerves vielu veids: glikoze/glikogēns no fotosintēzes bieži tiek uzkrāta kā ciete plastīdos.
• Šūnu sieniņas: visbiežāk sastāv no celulozes (sauszemes augiem un daļai aļģu), kas nodrošina mehānisku atbalstu.
• Morfoloģiskā daudzveidība: ietver vienšūnas, koloniālas, siļķveidīgas un daudzšūnu formas līdz pat lielām jūras aļģēm un augstiem kokiem.

Taksonomija un nosaukumi

Dažās klasifikācijas sistēmās Viridiplantae tiek sauktas par Plantae, paplašinot tradicionālo augu valstību (Embryophytes) tā, lai iekļautu arī zaļās aļģes. Tomēr zinātniskā terminoloģija nav pilnīgi vienota — Adls un kolēģi 2005. gadā, izstrādājot plašāku eikariontu klasifikāciju, priekšroku deva nosaukumam Chloroplastida, jo lielai daļai grupas sugu tradicionālais vārds "augi" nav pilnībā piemērojams.

Sadalījums un evolūcija

Viridiplantae tradicionāli iedala divās galvenajās līnijās:

• Chlorophyta — galvenokārt jūras un saldūdens zaļās aļģes ar lielu morfoloģisko daudzveidību.
• Streptophyta — ietver charofīta tipa aļģes (arti saistītas ar sauszemes augiem) un pašas sauszemes (Embryophyta), kas attīstīja sarežģītākas struktūras un reprodukcijas ciklus, piemēram, ģenerāciju maiņu.

Evolūcijas gaitā dažas zaļo aļģu līnijas pielāgojās dzīvei sauszemē, attīstot uzlabotas strukturālās un fizioloģiskās īpašības, kas ļāva veidoties mugurkaulnieku augiem, kokiem, ziedaugiem un pārējiem ķērpiem un lakstaugiem.

Reprodukcija un dzīves cikli

Viridiplantae sugām var būt gan vienkārši bezdzimumu vai sporālie veidi, gan kompleksa seksuālā reprodukcija. Sauszemes augiem raksturīga ģenerāciju maiņa (haploīdo un diploīdo stadiju maiņa), kas ir svarīgs evolūcijas solis, veicinot ģenētisko dažādību un adaptāciju sauszemes videi.

Ekoloģiskā un cilvēku nozīme

• Produkcija un skābeklis: zaļie augi veido pamatu fotosintētiskajam primārajā produktivitātei uz Zemes un ražo būtisku daļu atmosfēras skābekļa.
• Biotopi: aļģes un sauszemes augi veido dažādus biotopus — no mikroskopiskām planktona kopienām līdz mežiem un pļavām.
• Ekonomiskā nozīme: pārtika, lauksaimniecība, kokrūpniecība, medicīna, biotehnoloģija un citi cilvēka izmantotie resursi balstās uz Viridiplantae grupas sugām.

Sugu skaits

Viridiplantae ir ļoti daudzveidīga grupa — tiek lēsts, ka tajā ir vairāk nekā 350 000 sugu, ieskaitot gan mikroskopiskas aļģes, gan milzīgus kokus. Precīzs sugu skaits mainās, jo tiek atklātas jaunas sugas un mainās taksonomisks klasifikācija.

Viridiplantae pētījumi turpina attīstīties, izmantojot molekulāros datus, kas palīdz labāk saprast šo organismu iekšējās attiecības, evolūciju un to lomu globālajos ekosistēmu procesos.

Meklēt pēc burta