Wollemia nobilis — dzīva fosilija: kritiski apdraudētā Vollemijas priede

Wollemia ir Araucariaceae dzimtas skujkoku ģints. Tā ir "dzīva fosilija", kas nesen atrasta 1994. gadā. Tās fosiliju liecības datētas 200 miljonu gadu senā pagātnē, un tika uzskatīts, ka tā jau sen ir izmirusi.

Wollemia nobilis tika atklāta 1994. gadā mērenā tropu mežu tuksnešainā zonā Wollemi nacionālajā parkā Jaunajā Dienvidvelsā, nomaļās šaurās, stāvās smilšakmens gravās netālu no Litgovas, 150 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Sidnejas.

Gan botāniskajā, gan populārajā literatūrā šis koks tiek dēvēts par Vollemi priedi. Tā nav ne īsta priede (Pinus ģints), ne priežu dzimtas (Pinaceae) pārstāvis, bet ir radniecīga Agathis un Araucaria dzimtas Araucariaceae dzimtas kokiem.

Starptautiskās dabas aizsardzības savienības 2002. gada Sarkanajā grāmatā Wollemi priede ir klasificēta kā kritiski apdraudēta (CR - D). Austrālijā tā ir juridiski aizsargāta. Ir izstrādāts atjaunošanas plāns, kurā izklāstītas šīs trauslās populācijas apsaimniekošanas stratēģijas; vispārējais mērķis ir nodrošināt šīs sugas dzīvotspēju ilgtermiņā.

Izskats un bioloģija

Wollemia nobilis ir skujkoks ar gludu, brūnīgu līdz tumši brūnu mizas virsmu, kas vecumā veido raksturīgas izciļņotas plāksnītes. Koks sasniedz mērenu augstumu, un tam ir īsas, blīvas skujas, kas izkārtotas plākšņveidīgās struktūrās uz zariem. Tas ražo gan vīrišķus, gan sievišķus ziedkopu tipus (konusi), un tā augšana ir lēna un ilgmūžīga — īpašība, kas saistāma ar tā "fosiliju" statusu.

Izplatība un dzīvotne

Vollemi priede ir endēmiska ļoti ierobežotā apgabalā Wollemi nacionālajā parkā. Dabas populācija atrodas nogāzēs un stāvās gravās, kur mikroklimats ir mitrāks un aizsargātāks pret ugunsgrēkiem un sausumu nekā apkārtējās teritorijas. Šādas noslēgtas nišas ir bijušas nozīmīgas tādu paleobotāniski senču sugu saglabāšanā līdz mūsdienām.

Draudze un riski

Sugas izdzīvotspēju apdraud vairāki faktori:

• Neliels individuāļu skaits un ģenētiskā daudzveidība: brīvajā dabā atrastā populācija sastāv tikai no dažiem desmitiem indivīdu, kas nozīmē paaugstinātu izmiršanas risku un mazāku spēju pielāgoties vides izmaiņām.
• Infekcijas un patogēni: it sevišķi augsnes patogēni, piemēram, Phytophthora sugas, var radīt nopietnu draudu koksnes veselībai.
• Ugunsgrēki: Wollemi priede dzīvo mikrovidēs, kur uguns var iznīcināt koku grupas, ja degoša ugunsnonāk līdz gravām.
• Nelegāla vākšana un traucēšana: sensacionāla atklājuma dēļ pastāv risks, ka vietas var tikt traucētas vai koki vākts nelegāli, kas novērš dabiska atjaunošanos.
• Klima pārmaiņas: ilgtermiņa sausuma epizodes un temperatūras izmaiņas var mainīt mikrovidi, kurā suga var izdzīvot.

Aizsardzība un apsaimniekošana

Aizsardzības pasākumi apvieno gan in situ (dabas applēs), gan ex situ pieejas:

• Juridiskā aizsardzība: vietējās varas iestādes ir noteikušas īpašus ierobežojumus piekļuvei atradnes vietai, lai aizsargātu kokus no traucējumiem un slimībām.
• Atjaunošanas plāns: izstrādātas apsaimniekošanas stratēģijas, kas ietver slimību kontroles protokolus, ugunsdrošības pasākumus un ilgtermiņa monitoringu.
• Ex situ saglabāšana: tiek veikta pavairošana botāniskajos dārzos un siltumnīcās visā pasaulē — no dalīšanas un potēšanas līdz audzēšanai no sēklām un audu kultūrām. Šāda pavairošana palīdz izplatīt sugu komerciāli atļautā veidā, samazinot spiedienu uz dabas populāciju.
• Izglītošana un apzināšana: plašāka informācija sabiedrībai un ierobežotas, kontrolētas apmeklēšanas programmas palīdz samazināt nepareizu rīcību un atbalstīt dabas aizsardzību.

Reprodukcija un audzēšana

Vollemi priede reproducējas gan ar sēklām, gan vegetatīvi (stublāju atzarošana, spraudeņi). Daudzas institūcijas ir attīstījušas metodes, kā droši pavairot sugu — piemēram, audu kultūras un klonēšana —, kas ļauj nodrošināt ģenētiski identiskus, bet veselīgus stādus izplatīšanai botāniskajos dārzos un privātajās kolekcijās. Sēklu dēšana ir iespējama, bet pavairošana ar spraudeņiem bieži dod ātrāku un drošāku rezultātu komerciālai audzēšanai.

Zinātniskā un kultūras nozīme

Wollemia nobilis ir izcils piemērs «dzīvās fosilijas» nozīmei — tā sniedz iespēju izpētīt senus floras elementus un to evolūciju, kas citādi būtu pieejama tikai no fosiliju ierakstiem. Atklājums 1994. gadā bija liels notikums botānikā un dabas aizsardzībā, veicinot interesi par palikušo biodiversitāti un aizsargājamo biotopu saglabāšanu. Plašāka sugas pavairošana arī palīdz nodrošināt pieejamu materiālu izglītībai un pētniecībai, neapdraudot dabas populāciju.

Praktiski padomi un ieteikumi

• Ja plānojat iegādāties Vollemi priedes stādu, pārliecinieties, ka tas ir iegūts no likumīgiem, audzētājiem avotiem — ne no savvaļas vākšanas.
• Ja apmeklējat Wollemi nacionālo parku, ievērojiet aizsardzības noteikumus un nepieļaujiet transporta augsnes ieplūdi atradnē, jo tā var pārnēsāt patogēnus.
• Atbalstiet botāniskos dārzus un aizsardzības programmas, kas strādā pie sugas saglabāšanas un pavairošanas.

Wollemia nobilis ir ne tikai botāniska sensācija, bet arī simbols tam, cik viegli retas sugas var nonākt priekšplānā un cik svarīgi ir savlaicīgi īstenot aizsardzības pasākumus, lai tās saglabātu nākamajām paaudzēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Vollemija?

J: Kāpēc Wollemia tiek uzskatīta par "dzīvu fosiliju"?

J: Kur tika atklāta Wollemia nobilis?

J: Kas ir Wollemi priede?

J: Kāds ir Wollemi priedes aizsardzības statuss?

J: Kāds ir Wollemi priedes populācijas apsaimniekošanas plāns?

J: Kur Wollemi priedes ir juridiski aizsargātas?

Meklēt pēc burta