Wattieza — agrākais zināmais Devona laikmeta koks
Wattieza — agrākais zināmais Devona laikmeta koks, 385 miljonu gadu fosilijas no Ņujorkas; uzzini par milzu, papardēm līdzīgajiem kladoksilopsīdiem.
Wattieza ir agrākais zināmais koks, kas zināms no fosilijām.
Atklājums un vecums
Tās fosilijas tika atrastas Ņujorkas štatā, galvenokārt Gilboa reģionā. Šie atradumi tiek datēti ar devona perioda vidu, proti — aptuveni pirms 385 miljoniem gadu. Wattieza ir svarīgs pierādījums tam, kā un kad zemes virsū veidojās pirmās īstas mežaudzes.
Izskats un bioloģija
Rekonstrukcijas liecina, ka Wattieza varēja sasniegt aptuveni 8 m augstumu (apmēram 26 pēdas) vai vairāk. Tā daļēji līdzinājās mūsdienu koka papardēm — tai bija garas lapotnes jeb frondi, nevis plakanas zaļās lapas kā zālājiem augiem. Wattieza vairojās ar sporām, nevis ar sēklām.
Sistemātika un radniecība
Šīs augu grupas pieder pie kladoksilopsīdiem (cladoxylopsids), kas tiek uzskatīti par radiniekiem mūsdienu papardēm un mārpuķēm. Kladoksilopsīdi bija viens no pirmajiem koku veidiem, kas attīstīja sarežģītas stumbra un sakņu struktūras, ļaujot sasniegt lielāku augstumu un veidot stabilākas kopienas.
Gilboa celms un rekonstrukcija
Ilgu laiku Gilboa fosilijas, tostarp labi saglabājušās saknes un stumbru daļas, bija aprakstītas kā Eospermatopteris, bet pilns augs palika neatklāts. 2005. gadā atradums, kas atklāja Wattieza vainagu, ļāva saistīt šo vainagu ar iepriekš zināmajām saknēm un stumbriem (sakni un stumbru), sniedzot daudz pilnīgāku priekšstatu par šo agrīno koku morfoloģiju.
Nozīme un ietekme
Wattieza un tam līdzīgi agrīnie koki būtiski mainīja Zemes ekosistēmas — tie palīdzēja veidot pirmās mežaudzes, ietekmēja oglekļa ciklu, veicināja augsnes attīstību un radīja jaunas dzīvotņu iespējas citām organismu grupām. Paleobotāniski atradumi, piemēram, Gilboa, sniedz vērtīgu informāciju par to, kā notika floras un klimata evolūcija Devonā.
Meklēt