Dzīva fosilija
Dzīva fosilija attiecas uz dzīvības formām, kas ar nelielām izmaiņām izdzīvojušas ilgu laiku un ir saglabājušās līdz mūsdienām.
- Tipisks dzīvo fosiliju piemērs ir pakavainie krabji. Kopš ordovika perioda pirms 450 miljoniem gadu to izskats ir maz mainījies.
- Krokodili pirmo reizi parādījās pirms 220 miljoniem gadu un ir tuvi dinozauru radinieki. Tomēr mūsdienu krokodili mīt tikai no augšējās krītas laikmeta pirms 84 miljoniem gadu.
- Bruņurupuči pirmo reizi ir zināmi pirms 215 miljoniem gadu, taču kaut kādu iemeslu dēļ tie netiek bieži pieminēti kā dzīvas fosilijas.
- Tuatara no Jaunzēlandes ir vienīgais izdzīvojušais no veselas rāpuļu kārtas - sfenodontiem. Pirms 200 miljoniem gadu šī grupa (māsas ķirzakām un čūskām) bija diezgan izplatīta.
- Koelakants noteikti ir dzīva fosilija. Tas ir vistuvākais posms starp zivīm un pirmajām abiniekiem (pirms 408-362 miljoniem gadu). Tika uzskatīts, ka koelakanti ir izmiruši pirms 80 miljoniem gadu, līdz 1938. gadā vienu dzīvu noķēra Āfrikas austrumu piekrastē. Tāpēc tas ir arī Lācara taksonis.
- Labs piemērs no augu pasaules ir ginka koks (Ginkgo biloba). Tas ir ģimnosperma dzimtas augs. Sen tika uzskatīts, ka tas savvaļā ir izzudis, bet tagad ir zināms, ka tas aug vismaz divās nelielās teritorijās Ķīnā. Pirmās līdzīgas fosilijas datējamas ar perma periodu pirms 270 miljoniem gadu.
- Lingula, brahiopods, ir ģints, kas saglabājusies kopš ordovika, pirms 488 miljoniem gadu. Mūsdienu sugas ir gandrīz tādas pašas kā pirmās fosilijas.
Protams, dzīvās fosilijas nav identiskas saviem priekštečiem. Taču tie ir dzīvojuši tādā pašā vai līdzīgā vidē, un to pielāgojumi liecina, ka viņu dzīvesveids ir bijis tāds pats vai ļoti līdzīgs.
Amerikāņu krokodils
Mūsdienu Lingula anatina, ļoti dzīvs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dzīvā fosilija?
A: Dzīva fosilija ir dzīvības forma, kas ilgstošā laika posmā ir saglabājusies bez lielām izmaiņām un joprojām pastāv.
J: Kādi ir daži dzīvo fosiliju piemēri?
A: zemakmens krabji, krokodili, bruņurupuči, Jaunzēlandes Tuatara, koelantu zivis, ginka koks un Lingula (brachiopodi).
J: Cik ilgi ir sastopami pakavainie krabji?
A: Kopš ordovika perioda, kas bija aptuveni pirms 450 miljoniem gadu, pakavainie krabji ir maz mainījušies pēc izskata.
J: Cik veci ir krokodili?
A: Krokodili pirmo reizi parādījās pirms 220 miljoniem gadu, bet mūsdienu krokodilu izcelsme meklējama augšējā krīta periodā, kas sākās pirms 84 miljoniem gadu.
J: Kad pirmo reizi parādījās bruņurupuči?
A: Bruņurupučus pirmo reizi pazina pirms 215 miljoniem gadu.
J: Ar ko Tuatara ir tik īpaša?
A: Tuatara ir unikāla, jo tā ir vienīgā izdzīvojusi no veselas rāpuļu kārtas, ko sauc par sfenodontiem un kas bija diezgan izplatīta pirms 200 miljoniem gadu.
J: Cik veci ir kalmāri?
A: Meloniju dzimtas dzīvnieki radās pirms 408-362 miljoniem gadu, kad tika uzskatīts, ka tie ir izmiruši, līdz 1938. gadā pie Austrumāfrikas krastiem tika noķerts viens dzīvs eksemplārs.
Q
