Pleckāji
Brahiopodi ir sīku jūras gliemeņu dzimta, ko dažkārt dēvē par lampu čaulām. Mūsdienās tie nav izplatīti, bet paleozoja periodā tie bija viens no izplatītākajiem veidiem. Tās dzīvoja piekrastes tuvumā (litorālāzona), bet tagad tās ir izspiedušas dziļākos ūdeņos gliemeņu konkurences dēļ.
Paleozoja laikmeta augstākajā attīstības posmā brahiopodi aizņēma vairākas jūras ekoloģiskās nišas. Tie bija vieni no visizplatītākajiem filtrēdājiem un rifu veidotājiem. Daudzi no tiem sēdēja uz jūras dibena, bet daži peldēja ar strūklas dzinējspēku, kā ķemmīšgliemenes. Brahiopodu fosilijas ir noderīgi rādītāji klimata pārmaiņām paleozoja laikmetā.
Tie izskatās diezgan līdzīgi gliemenēm, bet to iekšējā organizācija ir pavisam cita. To čaulām, kas pārsvarā ir kalcija karbonāta čaulas jeb "vārstuļi", ir augšējā un apakšējā virsma, atšķirībā no gliemju labās un kreisās virsmas. Brahiopoda vārstuļi ir atvāžami aizmugurējā galā. Priekšējo daļu var atvērt barošanai vai aizvērt aizsardzībai.
Tiek atzītas divas galvenās grupas - artikulētie un nerunīgie. Artikulārajiem brahiopodiem ir zobainas eņģes un vienkārši atveroši un aizveroši muskuļi, bet inartikulārajiem brahiopodiem ir zobainas eņģes un sarežģītāka muskuļu sistēma, ko izmanto, lai savienotu abas pusītes. Tipiskam brahiopodam no atveres vienā no vārstuļiem (vārstuļa vārstuļa) iziet kātiņveidīgs kātiņš. Tā piestiprina dzīvnieku pie jūras gultnes, bet atbrīvo to no dūņām, kas varētu aizsprostot atveri.
Brahiopodiem ir milzīgs fosiliju klāsts, kas sniedzas līdz pat kembrijam. To skaits ievērojami samazinājās divu galveno izmiršanas periodu - P/Tr un K/T - laikā. Mezozojā gliemenes pārņēma to piekrastes biotopus, un kopš tā laika brahiopodi, izņemot dažas sugas, ir aprobežojušies ar dziļākiem ūdeņiem. Mūsdienās dzīvo aptuveni 100 līdz 350 sugas; fosilo sugu skaits sasniedz 12 000.
Lingula, viena no senākajām brahiopodu ģintīm, ir saglabājusies no agrākajiem ordovika laikiem līdz mūsdienām. Dažādas sugas izskatās ļoti līdzīgas, un šī ģints ir labs dzīvu fosiliju piemērs.
Bezmugurkaulnieku paleontologi diskutē par brahiopodu klasifikāciju.
Brahiofodi filtrē planktonu, izmantojot specializētu orgānu - lopoforu. Izņēmums ir atrast šī orgāna silicificētus skeletus. To var redzēt šajā Liospiriferina eksemplārā no juras laikmeta.
Attēlu galerija
· _01.png)
Artikulēts brahiopods
· 
Mūsdienu Lingula anatina, ļoti dzīvs
· 
Augšnordovika posmainais brahiopods
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir brahiopodi?
A: Brahiopodi ir sīku jūras gliemeņu dzimta, ko dažkārt dēvē par lampu čaulām.
J: Kur dzīvo brahiopodi?
A: Agrāk brahiopodi dzīvoja piekrastes tuvumā (litorālā zona), bet tagad, konkurējot ar gliemenēm, tie ir izstumti dziļākos ūdeņos.
J: Kā brahiopodi apdzīvoja savu vidi paleozoja laikmetā?
A: Paleozoja laikmetā brahiopodi aizņēma vairākas jūras ekoloģiskās nišas. Tie bija vieni no visizplatītākajiem filtrēdājiem un rifu veidotājiem. Daudzi no tiem sēdēja uz jūras dibena, bet daži peldēja ar gliemeņu reaktīvo dzinējspēku.
J: Ar ko brahiopodu čaulas atšķiras no gliemeņu čaulām?
A: Brahiopodu čaulām jeb "vārstuļiem" ir augšējā un apakšējā virsma, atšķirībā no gliemeņu kreisās un labās puses. Brahiopoda vārstuļi ir atvāžami aizmugurējā galā, un tos var atvērt barošanai vai aizvērt aizsardzībai.
Kādas ir divas galvenās brahipodu grupas?
A: Atzīst divas galvenās brahipodu grupas - locītājķirurģiskās un nelocītājķirurģiskās. Artikulārajiem brahipodiem ir zobainas eņģes un vienkārši atveroši un aizveroši muskuļi, bet inartikulārajiem ir zobainas eņģes un sarežģītāka muskuļu sistēma, ko izmanto, lai savienotu abas pusītes.
J: Kas ir pedikulārais vārsts?
A: Pedikulārais vārsts ir atvērums vienā no vārstuļiem, kas piestiprina dzīvnieku pie jūras gultnes, bet bez dūņām, kas varētu aizsprostot tā atvērumu.
Jautājums: Cik dzīvo un fosilo brahipodu sugu eksistē mūsdienās?
A: Mūsdienās dzīvo aptuveni 100 līdz 350 sugu; ir arī 12 000 fosilo sugu.
