Araucaria — mūžzaļo skujkoku ģints: sugas, izplatība un vēsture
Araucaria ir Araucariaceae dzimtas mūžzaļo skujkoku ģints. Šajā ģintī ir 19 sugas ar izkliedētu izplatību. Tās sastopamas Jaunkaledonijā (13 sugas ir endēmiskas), Norfolka salā, Austrālijas austrumos, Jaungvinejā, Argentīnā, Čīlē un Brazīlijas dienvidos.
Pašreizējās populācijas ir reliktas, un to izplatība ir ierobežota. Tās sastopamas mežā un krūmājos, atklātās vietās. Šie augstie koki ir dzīvas fosilijas, kas datējamas ar mezozoja laikmeta sākumu.
Fosiliju ieraksti liecina, ka ģints agrāk līdz pat krīta perioda beigām bija sastopama arī ziemeļu puslodē. Līdz šim vislielākā sugu daudzveidība ir Jaunkaledonijā, jo sala ir ilgstoši izolēta un stabila.
Izskats un bioloģija
Araucaria sugām raksturīgi lieli stumbri, bieži ar regulāri izvietotām, horizontālām zariņu vainagām. Koku augstums svārstās no vidēja (dažiem sugu pārstāvjiem) līdz ļoti augstiem — daži eksemplāri sasniedz 50 m vai vairāk. Lapas (skujas) var būt dažādas: no šaurām un asām līdz platākām, atkarībā no sugas un vecuma stadijas (juvenilās un sugu specifiskās lapu formas var atšķirties).
Reproduktīvā bioloģija: Araucaria ir parasti monoīkas — uz viena un tā paša koka veidojas atsevišķi vīrišķie un sievišķie konusi. Sievišķie konusi kļūst par cietiem, koksnes veida samazinājumiem, kas satur lielus sēklas. Dažu sugu sēklas ir ēdamas un agrāk bija nozīmīgs vietējo tautu pārtikas avots.
Izcilas sugas (piemēri)
- Araucaria araucana — pazīstama kā "monkey puzzle" vai "Araukānijas pinija", izplatīta Dienvidamerikas Andu nogāzēs (Čīle, Argentīna).
- Araucaria angustifolia — Parana pinija, sastopama Brazīlijas dienvidos un tuvajās teritorijās; savulaik plaši apsēsta, tagad ar samazinātu populāciju.
- Araucaria heterophylla — Norfolkas salas prieks (bieži audzēta kā dekoratīvs koks citviet pasaulē).
- Araucaria bidwillii — bunya pine, Austrālijas izcelsmes suga ar lielām ēdamām sēklām un kultūrvēsturisku nozīmi aborigēnu kopienām.
- Araucaria columnaris un Araucaria cunninghamii — citas nozīmīgas sugas, kuras izmanto kokmateriālu ieguvei vai audzē kā dekoratīvas.
Ekoloģiskā loma un kultūras nozīme
Araucaria koki ir nozīmīgi ekosistēmas elementi: tie veido struktūru mežos, sniedz pārtiku dažādiem dzīvniekiem (sēklas, mājas putniem un citiem), un vietējiem cilvēkiem—pārtiku, būvmateriālus un kultūras simbolus. Piemēram, Araucaria araucana sēklas ("piñones") un bunya pine sēklas tradicionāli bija svarīgas kā ikgadējas sapulces un pārtikas avots vietējām kopienām.
Fosiliju un evolūcijas vēsture
Araucariaceae dzimta un Araucaria ģints ir ļoti sena — fosiliji liecina par plašu izplatību Mesozoja laikmetā, kad šie koki bija sastopami arī ziemeļu puslodē. Pēc klimatiskajām un ģeoloģiskajām pārmaiņām (piem., kontinentu dreifēšanās, ledus laikmeta ietekme) sugu izplatība saruka, paliekot reliktiskām populācijām galvenokārt dienvidu puslodē un izolētās salās. Mūsdienu taksonomijā Araucaria tiek uzskatīta par vienu no trim mūžzaļo skujkoku ģintām Araucariaceae dzimtā (blakus Agathis un Wollemia), kas akcentē tās seno izcelsmi un atšķirību no tipiskajiem egļu un priedēm piederīgajiem vilkačiem.
Saglabāšanas statuss un draudi
Daudzas Araucaria sugas ir apdraudētas vai tās populācijas ir samazinājušās. Galvenie draudi:
- habitat loss — mežu izciršana, zemes pārvēršana lauksaimniecībā un pilsētotas attīstības dēļ;
- raktuves un ieguvēja darbības (piemēram, Jaunkaledonijas raktuves) grauj endēmisko sugu dzīvesvietas;
- invazīvo sugu konkurence un patogēni;
- klimata pārmaiņas, kas maina augšanas apstākļus un sēklu dīgšanas iespējas.
Saglabāšanas pasākumi ietver aizsargātas teritorijas izveidi, rekultivāciju, sēklu banku un audzēšanas programmas, kā arī vietējo kopienu iesaisti sugu aizsardzībā.
Cilvēku izmantošana un audzēšana
Araucaria sugas tiek audzētas gan komerciāli (kā koksnes avots dažām sugām), gan dārzkopībā un kā ekotūrisma objekti. Araucaria heterophylla ir īpaši populāra kā dekoratīvs koks un istabas palma-analogs vēsākos klimatiskajos apstākļos. Dažu sugu sēklas ir ēdamas un tiek lietotas pārtikā vai rūpnieciski.
Noslēgumā
Araucaria ir nozīmīgs ģints gan bioloģiski, gan kulturāli — tās pārstāv reliktisku, senatnīgu koku grupu ar izteiktu ģeogrāfisku raustību. Lai saglabātu šo mantojumā iestrādāto daudzveidību, nepieciešama mērķtiecīga aizsardzība, pētniecība un starptautiska sadarbība.
Apraksts
Araukārijas (Araucaria) ir galvenokārt lieli koki ar masīvu, uzceltu stumbru, kas sasniedz 30-80 m augstumu. Horizontālie, izpletušies zari aug vijumos un ir klāti ar ādai vai adatām līdzīgām lapām. Dažām sugām lapas ir šauras un lancetveidīgas, tās tikko pārklājas viena ar otru, citām tās ir plašas un plakanas, un plaši pārklājas.
Fosiliju ieraksts
Visa grupa bija izplatīta juras periodā. Dzīvo Araucaria araucana nereti dēvē par pērtiķu puzles koku, un visu Araucariaceae dzimtu par tādu sauc arī paleobotāniķi. Lapu (attēlā) vidējais mūžs ir 24 gadi, un tās klāj lielāko daļu koka, izņemot vecākos zarus.
Araucaria araucana lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Araucaria?
A: Araucaria ir Araucariaceae dzimtas mūžzaļo skujkoku ģints.
J: Cik sugu ir Araucaria ģintī?
A: Araucaria ģintī ir 19 sugas.
J: Kur sastopami Araucaria koki?
A: Araukārijas koki sastopami Jaunkaledonijā (13 sugas ir endēmiskas), Norfolka salā, Austrālijas austrumos, Jaungvinejā, Argentīnā, Čīlē un Brazīlijas dienvidos.
J: Kādā vidē araukārijas koki parasti aug?
A: Araukārijas parasti sastopamas mežos un krūmājos, atklātās vietās.
J: Cik veci ir araukārijas koki?
A: Araukārijas koki ir dzīvas fosilijas, kas datējamas ar mezozoja laikmeta sākumu.
J: Kur agrāk bija sastopami Araucaria koki?
A: Līdz pat krīta perioda beigām šī ģints agrāk bija sastopama arī ziemeļu puslodē.
J: Kāpēc vislielākā Araucaria koku daudzveidība ir Jaunkaledonijā?
A: Lielākā Araucaria koku daudzveidība ir Jaunkaledonijā, jo sala ir ilgstoši izolēta un stabila.
