IUCN Sarkanā grāmata (arī IUCN Apdraudēto sugu sarkanā grāmata) ir sugu saraksts. Sarakstā par katru sugu ir norādīts, cik liela ir varbūtība, ka tā izmirs (vai arī tā jau ir izmirusi). To sauc par sugas aizsardzības statusu. Šo sarakstu katru gadu sastāda Starptautiskā dabas aizsardzības savienība (IUCN).

Pastāv precīzi kritēriji, pēc kuriem var noteikt, vai kādai sugai draud izmiršana. Šie kritēriji ir vienādi visās pasaules daļās. Saraksta mērķis ir pateikt cilvēkiem, cik apdraudēta ir konkrēta suga. Tad politiķi var izlemt, kas jādara un kādi pasākumi jāveic, lai glābtu noteiktas sugas no izmiršanas.

Kāda ir Sarkanās grāmatas struktūra

Sarkanā grāmata klasificē sugas vairākās kategorijās pēc to izmiršanas riska. Galvenās kategorijas ir:

  • Nav apdraudēta (Least Concern — LC) — suga nav tuvu apdraudējumam;
  • Priekšnosacījuma kategorija (Near Threatened — NT) — var drīz kļūt apdraudēta;
  • Apdraudēta (Vulnerable — VU) — pastāv nozīmīgs izmiršanas risks vidējā termiņā;
  • Sevišķi apdraudēta (Endangered — EN) — augsts izmiršanas risks;
  • Ļoti kritiski apdraudēta (Critically Endangered — CR) — ļoti augsts izmiršanas risks īstermiņā;
  • Izmirusi savvaļā (Extinct in the Wild — EW) — suga saglabājas tikai aizsērētā vai audzētā stāvoklī;
  • Izmirusi (Extinct — EX) — nav dzīvu indivīdu;
  • Dati nepietiekami (Data Deficient — DD) — trūkst pietiekamas informācijas atbilstošai novērtēšanai;
  • Nav novērtēta (Not Evaluated — NE) — suga vēl nav ietverta novērtējumā.

Kā tiek noteikts statuss

IUCN izmanto noteiktas kvantitatīvas un kvalitatīvas vadlīnijas, kuru pamatā ir šādi faktori:

  • populācijas lielums un tā samazināšanās temps;
  • sugas izplatības areāls un tā fragmentācija;
  • individuālo lokalitāšu skaits;
  • novērtēta izmiršanas varbūtība noteiktā laika posmā;
  • draudi (piem., biotopu zudums, invazīvas sugas, pārzveja, klimata pārmaiņas, slimības).

Novērtējumus veic speciālistu komandas, zinātniskie eksperti un recenzenti, balstoties uz publicētiem datiem, monitoringu un lauka pētījumiem.

Kāpēc Sarkanā grāmata ir svarīga

Sarkanā grāmata sniedz zinātnisku pamatu lēmumu pieņemšanai: tā palīdz noteikt, kuras sugas vai biotopi prasa steidzamus aizsardzības pasākumus, plānot aizsargājamās teritorijas, noteikt sugu aizsardzības prioritātes un novērtēt politikas rezultātus. To izmanto arī starptautiskie nolīgumi (piem., CITES), valstu nacionālās sarkanās grāmatas, dabas aizsardzības programmas un nevalstiskās organizācijas.

Kā lasīt IUCN ierakstu

Katra suga IUCN datubāzē parasti satur:

  • novērtējuma gadu un atjauninājumu vēsturi;
  • aizsardzības statusu un izmantoto kritēriju skaidrojumu;
  • populācijas tendences (pieaugoša, samazināšanās, stabila vai nezināma);
  • areāla karti un aprakstu par izplatību;
  • galvenos draudus un ieteiktās aizsardzības darbības;
  • atsauces uz pētījumiem un datu avotiem.

Praktiskais pielietojums un ierobežojumi

Sarkanā grāmata ir vērtīgs instruments, bet tai ir arī ierobežojumi. Daudzām sugām, īpaši bezmugurkaulniekiem, sīkbūtņiem, sēnēm un dažiem augiem, trūkst datu, tāpēc novērtējumi var kavēties. Turklāt dažas grupas ir labāk izpētītas nekā citas, kas rada novirzes kopsavilkumā. Tomēr IUCN pastāvīgi aktualizē metodes un paplašina datu bāzi, sadarbojoties ar pētniekiem visā pasaulē.

Kā iesaistīties

Ikviens var palīdzēt saglabāt sugas: atbalstīt dabas aizsardzības organizācijas, iesaistīties monitoringa projektos, ziņot par novērojumiem vietējām dabas organizācijām vai zinātniskajām datu bāzēm, kā arī sekot un iestāties par politiskām iniciatīvām, kas veicina biotopu saglabāšanu. Speciālisti un organizācijas var iesniegt datus un piedalīties IUCN novērtēšanas procesos, lai uzlabotu informācijas pilnīgumu un kvalitāti.

Ar Sarkanās grāmatas palīdzību sabiedrība un lēmumu pieņēmēji iegūst objektīvu informāciju par to, kuras sugas ir visvairāk apdraudētas un kādas rīcības var būt efektīvākās to saglabāšanai.