Turpentīns (terpentīna eļļa) — definīcija, īpašības, izmantošana un bīstamība

Turpentīns (terpentīna spirts, terpentīna eļļa, koksnes terpentīns) jeb turps ir šķīdinātājs un materiālu avots organiskai sintēzei. Turpentīns tradicionāli iegūst, destilējot sveķus no dzīviem kokiem — galvenokārt priedēm. Tā ķīmisko būtību veido sarežģīts maisījums no ogļūdeņražiem, īpaši monoterpēniem (piemēram, α‑pineens, β‑pineens), kas nosaka gan smaržu, gan šķīdināšanas spējas.

Kā iegūst un kāds ir sastāvs

Parasti turpentīnu iegūst, savācot koku sveķus un tos tvaiku destilējot. Iegūtā frakcija — dabiskais turpentīns (gum turpentine) — sastāv no vairākiem terpēniem. Sastāvs var atšķirties atkarībā no sugas, reģiona un destilācijas apstākļiem; biežākie komponenti ir α‑pineens un β‑pineens, kā arī mazākās proporcijās citi monoterpēni un dažādas nečainas sastāvdaļas.

Fizikālās un ķīmiskās īpašības

• Izskats: caurspīdīga, dzeltenīga vai gaiši dzeltena eļļaina šķidruma frakcija.
• Smarža: izteikti sveķaina, priedes aromāta.
• Blīvums: aptuveni 0,86–0,88 g/cm³ (atkarībā no sastāva).
• Vārīšanās / destilācijas diapazons: parasti plašākā temperatūru joslā, jo tā ir maisījums; daļa komponentu vārās zemāk, daļa augstāk.
• Labs šķīdinātājspējīgs materiāls organiskām vielām, īpaši eļļas bāzes krāsām un lakām.
• Ļoti uzliesmojošs — iztvaikojošie tvaiki var veidot uzliesmojošas gaisa maisījumu.

Izmantošana

• Eļļas krāsu atšķaidīšanai un krāsu tīrīšanai (saskatāms darbībā pie eļļas krāsu māksliniekiem).
• Kā šķīdinātājs un sastāvdaļa laku un lakošanas materiālu ražošanā (laku rūpniecībai).
• Kā izejviela ķīmiskajā rūpniecībā — no turpentīna ražo dažādas terpēna atvasinājumus (piem., terpineolu), kam ir tālākas pielietošanas iespējas.
• Tradicionālās medicīnas un terapeitiskajās ziedēs (vietējiem balzamiem, čūlu līdzekļiem) — mūsdienās šādas lietošanas iespējas ir ierobežotas un regulētas, jo terpentīns var izraisīt kairinājumu un alerģijas.
• Dažkārt lieto kā izejvielu smaržvielu un ķīmisku produktu sintezē.

Bīstamība un drošība

Turpentīns ir bīstams: tas ir uzliesmojošs, toksisks ieelpojot un var kairināt ādu un acis. Ilgstoša vai intensīva iedarbība var izraisīt centrālās nervu sistēmas simptomus (galvassāpes, reiboni, slāpes, māniju, samaņas traucējumus) un ādas alerģiskas reakcijas.

Svarīgi drošības punkti:

• Ugunsbīstamība: turpentīna tvaiki ir uzliesmojoši. Izvairieties no atklātas liesmas, karstuma avotiem un statiskās elektrības. Uzglabāt slēgtās, vēdināmās telpās, prom no liesmām.
• Elpošana: ieelpojot tvaikus, var rasties elpošanas traucējumi un ģībonis — darbs jāveic ar labo ventilāciju vai ar atbilstošu respiratoru.
• Āda un acis: tiešs kontakts var kairināt un izsaukt dermatītu; lietojiet aizsargcimdus un aizsargbrilles.
• Vides risks: kaitīgs ūdens organismiem; novērst produktu nokļūšanu kanalizācijā vai dabiskos ūdeņos.

Pirmā palīdzība

• Ieelpojot: nogādāt cietušo svaigā gaisā, nodrošināt siltumu un mieru; ja simptomi smagi — nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību.
• Saskaroties ar ādu: noņemt piesārņotu apģērbu, ātri nomazgāt ar ziepēm un ūdeni; ja kairinājums nepāriet, vērsties pie ārsta.
• Acīs nokļūstot: skalošanas ar tekošu ūdeni vismaz 10–15 minūtes; meklēt medicīnisku palīdzību, ja ir sāpes vai redzes traucējumi.
• Norijot: nenozvīstīt ātri izraisīt vemšanu; meklēt nekavējoties medicīnisku palīdzību un uzrādīt produktu etiķeti.

Uzglabāšana un atkritumu apsaimniekošana

• Uzglabāt oriģinālajās, cieši noslēgtās bundžās, vēsā, sausā un labi vēdināmā vietā, prom no siltuma un liesmām.
• Apstrādājot vai lietojot, nodrošināt vietu ar dobumu vai šķidruma noteces savākšanas iespējām, lai novērstu noplūdes.
• Likvidēt atkritumus un piesārņotas lupatas/šķindalakas saskaņā ar vietējiem bīstamo vielu noteikumiem — neizmetiet tos parastā atkritumu tvertnē un neizlejiet kanalizācijā.

Aizstājēji un alternatīvas

Bieži tiek izmantoti baltais spirts jeb minerālspirits (odorsless/mineral spirits) un citi sintētiski šķīdinātāji kā drošāka vai mazāk aromātiska alternatīva, tomēr tie ķīmiski atšķiras no turpentīna un katram ir savas īpašības un vides/toksicitātes profili. Ir arī biobāzes šķīdinātāji (piem., d‑limonēns no citrusaugļu eļļām), ūdens bāzes atšķaidītāji un speciāli komerciāli „turpentina aizstājēji”, kuru piemērotība jāvērtē atbilstoši lietošanas mērķim.

Kopsavilkums

Turpentīns ir vērtīgs tradicionāls šķīdinātājs un ķīmiskas izejviela, taču tā lietošana prasa uzmanību — pareizu ventilāciju, aizsarglīdzekļus un ugunsdrošības pasākumus. Ja meklējat mazāk kairinošu vai mazāk aromātisku risinājumu, pieejami alternatīvi šķīdinātāji, tomēr izvēle jāveic, ņemot vērā gan tehniskās prasības, gan drošības/vides aspektus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir terpentīns?

J: Kādi ir daži terpentīna izmantošanas veidi?

J: No kurienes nāk vārds "terpentīns"?

Vai terpentīns ir bīstams?

Meklēt pēc burta