Sveķi: definīcija, ķīmiskās īpašības un pielietojums (dzintars, lakas)
Sveķi — definīcija, ķīmiskās īpašības un pielietojums: dzintars, lakas, līmes, vīraks, smaržas un sintētiskie analogi. Uzzini sastāvu, izmantošanu un nozīmi.
Sveķi ir ogļūdeņradis, ko izdala daudzi augi, īpaši skujkoki. Tie parasti izdalās kā lipīga, lipīga viela, kas sacietē uz virsmas un veido stiklainu vai vaskveidīgu masu.
Augi ir izstrādājuši daudzas sarežģītas ķīmiskās vielas, lai aizsargātos pret zālēdājiem. Sveķi kalpo kā mehānisks barjeras slānis, aizsargā bojātus audus un var saturēt bioloģiski aktīvas vielas, kas atbaida kaitēkļus vai kavē mikrobu augšanu. Svarīgi atzīmēt, ka daudzi dabiskie sveķi nav ēdami un var būt toksiski.
Ķīmiskā uzbūve un īpašības
Sveķi ir kompleksi maisījumi, kuros parasti ietilpst:
- volatīni terpentīna tipa savienojumi (eteriskās eļļas), kas nodrošina aromātu un iztvaiko;
- mazāk volatīvas vai nevolatīvas sveķu skābes un polimēri (piemēram, diterpēnu un triterpēnu atvasinājumi);
- oligomēri un citi nesašķirami organiskie komponenti, kas sacietē un veido stabiliem materiālus līdzīgus slāņus.
Tipiskas fizikālās īpašības: sveķi parasti ir nešķīstoši ūdenī, šķīst organiskajos šķīdinātājos (piem., terpentīns, etanols). Daļa dabisko sveķu ir lipīgi vai pusšķidri pie siltuma, bet sacietē, reaģējot ar gaisu (oksidācija) vai polimerizējoties. Noķertie sveķi, piemēram, ko var atrast koksnes brūcēs, ar laiku var oksidēties un kļūt cietāki un trauslāki.
Dabiskie sveķi un dzintars
Dabiskie sveķi ietver kolofoniju (rosin), damar, mastic u. c. Kolofonija satur, piemēram, abietskābes tipa savienojumus. Dzintara avots ir fosilizēti sveķi — tie, kas miljonu gadu laikā izrādījušies un polimerizējušies, ieslodzot iekšā organiskas atliekas (piem., kukaiņus). Dzintars ir ciets, stiklainā izskatā un daudzviet izmantots rotaslietās un dekorācijā.
Pielietojums
Cilvēki tos novērtē to ķīmisko sastāvdaļu un pielietojuma dēļ. Tās izmanto lakās, līmvielās, kā izejvielas organiskai sintēzei, kā arī vīraku un smaržu ražošanā. Zemāk daži papildu piemēri:
- Būvmateriāli un krāsvielas: sveķi (dabiski vai sintētiski) tiek izmantoti kā saistviela lakojumos, pārklājumos un krāsās;
- Kompozītmateriāli un plastmasas: mūsdienās plaši lieto sintētiskos sveķus — epoksīdsveķi, poliestera, fenola un akrilāta tipi — autobūvē, aviācijā un elektronikas izolācijai;
- Rokdarbi un rotaslietas: dzintars un citi sacietējuši sveķi tiek lietoti juvelierizstrādājumos;
- Medicīna un zobārstniecība: sveķu bāzes materiāli izmantojami plombēs un līmēs;
- Smēķi un rituāli: vīraku ražošanā sveķi nodrošina aromātu un degšanas īpašības.
Sintētiskie sveķi
Termins "sveķi" attiecas arī uz daudzām sintētiskām vielām ar līdzīgām īpašībām — tās ražo rūpnieciskai lietošanai, kur nepieciešams konkrēts mehāniskais vai ķīmiskais profils (izturība, ķīmiska noturība, līmēšanas spējas u.c.). Sintētiskie sveķi ir pamats daudzām mūsdienu plastmasām un kompozītiem.
Drošība, uzglabāšana un ilgtspēja
Darbojoties ar sveķiem, jāņem vērā:
- daži sveķi un to iztvaikojošie komponenti var izraisīt ādas alerģijas vai toksiskas reakcijas — nepieciešama ventilācija un aizsargaprīkojums;
- sveķi ir uzliesmojoši — īpaši to šķīdinātāji un volatīnās frakcijas; uzglabāt vēsā, labi vēdināmā vietā, prom no atklātas liesmas;
- dabas sveķi parasti biodegradējas labāk nekā daudz sintētisko sveķu, taču rūpnieciskie sveķi var radīt grūtības atkritumu apsaimniekošanā un ekoloģiskā pieejā jāizvērtē atkārtotas pārstrādes iespējas.
Rezumējot — sveķi ir plaša un daudzveidīga organisko savienojumu grupa ar nozīmīgu lomu gan dabā, gan industrijā: no koku aizsardzības un dzintara veidošanās līdz mūsdienu lakām, līmēm un plastikām.
.jpg)
Kukaiņi, kas iesprostoti sveķos

Priežu sveķi
Kolofonija
Kolofonija (saukta arī par kolofoniju vai grieķu piķi) ir sveķu cietā veidā. To iegūst no priedēm un dažiem citiem augiem, galvenokārt skujkokiem. Uzkarsējot svaigu šķidro sveķus, iztvaiko vieglas gaistošās vielas, piemēram, terpēni.
Kolofonija ir daļēji caurspīdīga, dzeltenā līdz melnā krāsā. Termins "kolofonija" cēlies no vārda colophonia resina jeb "sveķi no Kolofonijas priedēm", senās joniešu pilsētas.
Izmanto
Kolofonijai ir simtiem pielietojumu, no kuriem šeit var minēt tikai dažus. Šie lietojumi iedalās šādās grupās:
- Pret slīdēšanu (palielinot berzi): izmanto uz stīgu instrumentiem, dejotāju apaviem, vingrošanā, klinšu kāpšanā un uz dažāda veida spēļu spēlētāju rokām.
- Ziepju, tintes, dažu krāsu, papīra, lakas, līmes, lodēšanas fluksu un hermētiķu vaska ražošanā.
- Farmaceitiskie produkti: tablešu plēves un zarnu apvalki, mikrokapsulas un nanodaļiņas.
- Kopals un dzintars ir dabiski kolofoni: no koka sveķu vieglākajām sastāvdaļām, iztvaikojot, izveidojās sacietējis kolofonijs.

Protium Sp."
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sveķi?
A: Sveķi ir organisko savienojumu maisījums, ko izdala daudzi augi, īpaši skujkoki. Tā sastāvā ir ķīmiskas vielas, kas sastāv no oglekļa, ūdeņraža, skābekļa, slāpekļa un sēra.
J: Kādas ir sveķu aizsargājošās īpašības augiem?
A: Sveķi pasargā augu no kukaiņiem un patogēniem, kā arī mulsina dažādus zālēdājus, kukaiņus un patogēnus. Gaistošie fenola savienojumi var arī piesaistīt labuma guvējus, piemēram, parazitoīdus vai plēsējus, kas uzbrūk augam uzbrūkošajiem zālēdājiem.
J: Kā cilvēki izmanto sveķus?
A: Cilvēki augstu vērtē sveķus, jo tos izmanto daudzos veidos, tostarp kā lakas, līmes, izejvielas organiskai sintēzei, vīraku un smaržu ražošanai. Sintētiskos sveķus izmanto laminātos, līmvielās, grīdas segumos un oderējumos.
J: No kā ražo dzintaru?
A: Dzintaru ražo no fosilizētiem sveķiem.
J: Vai sveķus var ēst?
A: Nē, sveķi nav derīgi ēšanai, jo tie attīstījās kā aizsardzība pret zālēdājiem.
Meklēt