Dzinumi (botānikā): definīcija, veidi, attīstība un funkcijas

Dzinumi (botānikā): skaidra definīcija, veidi, attīstība un funkcijas — uzziniet par stublājiem, lapām, pumpuriem un to nozīmi augu augšanā.

Botānikā dzinumi ir stublāji, kā arī lapas un sānu pumpuri, ziedošie stublāji un ziedpumpuri. Sēklu dīgšanas laikā jaunais augums, kas aug uz augšu, ir dzinums, kurā attīstīsies lapas. Pavasarī daudzgadīgo augu dzinumi ir jaunais augums, kas izaug no zemes zālainiem augiem, vai jaunais stublāja vai zieda augums, kas izaug kokaugiem.

Ikdienas sarunvalodā atvases bieži vien ir sinonīms stublājam.

Definīcija un pamati

Dzinums botānikā ir auga virszemes augšanas ass vai tās daļa, ko veido stublājs ar pievienotām lapām, pumpuriem un bieži ziediem. Tas ir primārais auga elements, kas nodrošina lapu izvietojumu, ziedu rašanos un saikni starp sakni un fotosintēzes orgāniem.

Pamatveidi

• Veģetatīvie dzinumi — nesatur ziedus, galvenā funkcija ir veģetatīvā augšana (stublāji ar lapām).
• Reproduktīvie (ziedošie) dzinumi — tajos veidojas ziedi un sēklas, piemēram, ziedu kātiņi un ziedpumpuri.
• Jaukti dzinumi — pilda gan veģetatīvas, gan reproduktīvas funkcijas (daudzi stublāji vienlaikus ražo lapas un ziedus).

Modifikācijas un specializētie dzinumi

Dzinumi var pārveidoties, lai pildītu specifiskas funkcijas — uzglabāšanu, vairošanos, kāpšanu vai aizsardzību. Biežākās modifikācijas:

• Stoloni (runners) — virs zemes garie sānu dzinumi, kas veicina izplatīšanos (piem., zemenes).
• Rizomi (sakņu stublāji) — horizontāli zemē esoši dzinumi, kas uzglabā barības vielas un dod jaunas augu vienības (piem., ingvers, rūtiņa).
• Gardi (tuberi) — biezināti stublāji ar rezervelementiem (piem., kartupelis).
• Sīpoli un cormi — biezinātas dzinumu vai stublāja daļas, kas uzglabā barības vielas (piem., sīpoli, gladiolas).
• Tārpi, viegli pārvietojami dzinumi (stublāju kāpšanas struktūras) — vijēkļi, ķermeņi, suka tipa dzinumi (piem., vīnogulājiem — tentakulas, gurķiem — vijumi).
• Phylloclades un cladodes — plakani, asimilējoši stublāji, kas pilda lapu funkcijas (piem., kādu sugu fikusi).
• Dzeloņi un ērkšķi — modificēti dzinumu veidi, kas aizsargā pret plēsējiem (piem., rožu ērkšķi).
• Ūdensuzglabājoši (sukulentu) stumbri — biezināti dzinumi ūdens rezervēm (piem., kaktusi).

Dzinumu attīstība un meristēmas

Jaunā dzinuma augšana sākas no meristēmām — šūnām, kuras spēj dalīties. Galvenie tipi:

• Apikālā meristēma — stumbra galā, nodrošina garenisku pieaugumu.
• Interkalarā meristēma — atrodas starp nobriedušām audu zonām (bieži zālēs), ļauj ātru garuma atjaunošanos pēc zāles pļaušanas.
• Laterālais meristēma (vaskulārais kambijs) — veicina sekundāro pieaugumu biezumā (koksnē un mizu veidošanās).

Dīgšanas gaitā atšķiras hipokotils, epikotils un plūmele (plumule) — struktūras, kas veido stublāju un pirmās lapas. Pumpuri (terminālie, sānu/aksilārie un adventīvie) nosaka, kur veidosies nākamie dzinumi.

Anatomija: mezgli, internodi un pumpuri

Dzinums sastāv no mezgliem (nodus) — vietām, no kurām izaug lapas un sānu pumpuri, un internodiem — attālumiem starp mezgliem. Pēc lapu krišanas var redzēt lapu rētas (leaf scars). Pumpuri var būt augšanas, ziedu vai aizsardzības tipi (dārgās, sveķainās pārklājošās skala).

Regulācija: hormoni un tropismi

• Auxīni — atbild par apikālās dominancei (mierinot sānu pumpuru izaugsmi) un tropismiem (fototropisms).
• Citokinīni — veicina šūnu dalīšanos un sānu pumpuru attīstību.
• Giberelīni — ietekmē garenisko augšanu un pumpuru atmodināšanu.
• Abscisīnskābe (ABA) — iesaistīta pumpuru miera uzturēšanā un stresu reakcijās.
• Tropismi — fototropisms (augs pievēršas gaismai) un gravitropisms (reakcija uz gravitāciju) nosaka dzinumu virzienu un pozēšanu.

Sezonāla attīstība un miera stāvoklis

Daudzgadīgi augi pārziemo, saglabājot pumpurus miera stāvoklī (dormancy). Temperatūra, gaismas ilgums (fotoperioda) un hormonu līdzsvars nosaka, kad pumpuri "atmostas" un sāk attīstīt jaunus dzinumus (bud burst). Koksnainajiem augiem rudens un ziemas laikā veidojas pumpuru aizsargskalas (bud scales), kas pasargā jaunās vārpstis no sala.

Funkcijas

• Atbalsts — tur lapas un ziedus tā, lai tie būtu izstādīti gaismai un piesaistītu apputeksnētājus.
• Virsstarpība un transporta ceļš — stublājā iet xilema un floēma, kas pārnēsā ūdeni, minerālvielas un organiskos savienojumus starp sakni un lapām.
• Fotosintēze — dažos augos stublāji kļūst fotosintētiski (piem., sukulentu sugas, dažas skujkoku sugas).
• Uzglabāšana — rezervju uzglabāšana (cukuru, cietes) biezos dzinumos, sakņu stublājos vai sīpolos.
• Reprodukcija — dzinumi nēsā ziedus un augļus, kā arī nodrošina veģetatīvo pavairošanu (stoloni, potcelmiņi, spraudeņi).
• Aizsardzība — modifikācijas kā dzeloņi vai cietas skavas aizsargā pret patērētājiem.

Piemēri un ilustrācijas

Rakstā iekļautās bildes demonstrē dažādus dzinumu veidus un attīstības stadijas:

Praktiskā nozīme dārzniecībā un lauksaimniecībā

Zinošā dzinumu pārvaldība palīdz audzētājiem panākt labāku ražu un veselīgākus augus. Piemēram:

• Atzarošana veicina jaunu dzinumu un ziedu veidošanos un samazina slimību izplatību.
• Spraudeņu pavairošana izmanto dzinumu spējīgumu veidot jaunu augu (vegetatīvā pavairošana).
• Sakņu dzinumu un nezāļu atvasu kontrole (sucker removal) novērš nevēlamu izplatīšanos.

Secinājums

Dzinumi ir centrāls augu anatomijas un bioloģijas elements — tie nodrošina atbalstu, fotosintēzi, transportu, reprodukciju un rezerves uzglabāšanu. Sapratne par dzinumu uzbūvi, attīstību un funkcijām ir būtiska gan dabaszinātnēs, gan praktiskai augkopībai un dārzniecībai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas botānikā ir dzinums?

J: Kāds ir dzinuma piemērs?

Vai dzinumi un stublāji ir sinonīmi?

J: Kāds ir ēdamā dzinuma piemērs?

J: Kā dīgst saulespuķu stādi?

Meklēt pēc burta