Miecēšana — ādas pārstrādes process, metodes un vides ietekme
Miecēšana: uzzini ādas pārstrādes procesu, metodes (tanīni, hroms), vides ietekmi, piesārņojuma riskus un ūdens attīrīšanas risinājumus.
Miecēšana ir process, kurā dzīvnieku āda tiek pārvērsta par izturīgu, stabilizētu ādas materiālu. Procesa mērķis ir ķīmiski un fizikāli mainīt ādas kolagēna struktūru, padarot to izturīgāku pret sadalīšanos, elastīgāku un mazāk pakļautu mikroorganismu bojājumiem. Miecēšana bieži ietekmē arī galīgo krāsu, tekstūru un pieskāriena īpašības.
Procesa galvenie posmi
Ādas pārstrādes ietvaros parasti izšķir vairākus soļus, kas var atšķirties atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un gala produkta prasībām:
- Kalšana un sālsēšana (cure) — āda pēc nokaušanas parasti tiek sālsēta, lai novērstu bojāšanos un atvieglotu transportu.
- Mērcēšana/uzlādēšana (soaking) — sāls un netīrumu noņemšana; ādas parasti mērcē ūdenī no sešām stundām līdz divām dienām, atkarībā no stāvokļa.
- Atkaulošana un ārējā apmatojuma noņemšana — ādas iekšpusē tiek noņemtas tauku un miesas atliekas (fleshing), bet no ārpuses dzīvnieka apmatojums (dehairing).
- Limēšana un atvēršana — izmanto kaļķi un dažkārt nātrija sulfīdu, lai atvērtu kolagēna slāņus un atvieglotu tālāku apstrādi.
- Delīmings un beiting — skābuma līdzsvarošana (deliming) un enzīmu izmantošana (bating) ādas mīkstināšanai un nevēlamu proteīnu noņemšanai.
- Piekļūšana (pickling) — skābuma palielināšana pirms miecēšanas, ja tiek izmantota hroma miecēšana.
- Miecēšana (tanning) — galvenais process, kurā tiek izmantotas ķīmiskas vielas (piem., hroma sāļi vai tanīni), lai stabilizētu kolagēnu.
- Neitralizācija, pārkrāsošana, taukskābju impregnēšana — āda tiek neitrēta, tonēta un pielietotas taukvielas (fatliquoring), lai atjaunotu elastību.
- Žāvēšana, gludināšana un apdare — āda tiek izžāvēta, izstiepta (staking), slīpēta, lakota vai citādi apstrādāta atkarībā no gala produkta prasībām.
Miecēšanas veidi
Visizplatītākie miecēšanas veidi ir:
- Hroma (hroma III) miecēšana — hroma sāļi, īpaši hroma(III) sulfāts, tiek plaši izmantoti rūpnieciskajā ādas apstrādē, jo šī metode ir ātra un dod mīkstu, elastīgu ādu. Tipiska hroma(III) sulfāta formulācija tiek raksturota kā [Cr(H2O)6]2(SO4)3, kur hroma joni veido komplekus ar ūdeni un saista ar kolagēnu, stabilizējot to.
- Vegetālais miecēšana — izmanto organiskus tanīnu, kas iegūti no ozolu, kastaņu, quebracho un citiem augu avotiem. Šī metode parasti ir lēnāka, bet dod cietāku, dabiskāk tonētu ādu, bieži izmanto amatniecībā un augstvērtīgu ādu ražošanā.
- Sintētiskie miecēšanas līdzekļi un “wet-white” procesi — izmanto sintētiskas organiskās molekulas vai kombinētus procesus, kas dod gaišu ādu (bez hroma joniem), kas vēlāk tiek pārkrāsota vai pārstrādāta speciālām ieveides vajadzībām.
Vides ietekme un samazināšanas iespējas
Miecētavu darbība var radīt būtisku piesārņojumu, ja nav pienācīgas atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas. Galvenie piesārņojuma avoti ir:
- Biodegradējamas organiskās vielas (augsts BOD/COD), tauki un olbaltumvielu atliekas.
- Sulfīdi un sēru savienojumi, kas rodas atkaulošanas un atmatēšanas procesos un var radīt spēcīgu smaku.
- Hroma savienojumi — hroma(III) parasti tiek izmantots, taču nepienācīgi apstrādātā vidē var notikt tā oksidēšanās līdz hroma(VI), kas ir ļoti toksisks un kancerogēns.
- Cietās daļiņas un dūņas no ķīmiskās ūdens attīrīšanas procesiem.
Lielākā daļa šo problēmu ir risināmas ar mūsdienīgām ūdens attīrīšanas un procesa uzlabošanas tehnoloģijām, piemēram:
- notekūdeņu pirmsapstrāde (sieti, sedimentācija, tauku atdalītāji),
- ķīmiskā precipitācija un filtrācija hroma atdalīšanai un peldošo daļiņu noņemšanai,
- neitralizācija un sulfīdu oksidācija / denitrifikācija,
- bioloģiskās attīrīšanas sistēmas (aktivētā dūņu process) organiskā slodzes samazināšanai,
- krusta tehnoloģijas — membrānu filtrācija, reversā osmoze, koncentrātu atkārtota izmantošana vai sausu dūņu apsaimniekošana.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un tehniskā palīdzība var būt dārgas; Jaunattīstības valstīs bieži trūkst atbilstošu resursu un prakses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu, lai gan Pasaules Bankas un citas starptautiskas institūcijas laiku pa laikam sniedz dotācijas un projekta finansējumu ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai un modernizācijai. Privātā sektora tirdzniecības asociācijas un industrijas konsultanti var nodrošināt tehnisku informāciju par tīrām tehnoloģijām un labāko praksi.
Darba drošība un regulējums
Miecētavās darbiniekiem jāievēro stingras darba aizsardzības prasības. Biežākie riski ir saistīti ar ķīmisku vielu iedarbību (kaļķi, nātrija sulfīds, skābes, hroma sāļi), gaisa piesārņojumu un ādas kontaktu ar kairinošām vielām. Ieteicamie drošības pasākumi:
- personīgā aizsardzības ekipējuma (PPE) lietošana — cimdi, aizsargbrilles, elpceļu aizsardzības līdzekļi un ūdensnecaurlaidīgi apavi;
- labas ventilācijas sistēmas un vietējās nosūkšanas iekārtas, lai samazinātu sulfīdu un putekļu koncentrāciju;
- regulāras veselības pārbaudes un apmācības ķīmisko vielu drošai lietošanai;
- atkritumu, notekūdeņu un cietā materiāla pareiza apstrāde saskaņā ar vietējiem vides noteikumiem.
Galvenie termini
Miecētājs ir cilvēks, kura profesija ir ādas apstrāde un miecēšanas procesu vadība — tanner vai ādas apstrādātājs. Darba nosaukums var atšķirties atkarībā no valsts un konkrētā amata specifikas.
Miecētava ir rūpnīca vai darbnīca, kurā notiek ādas pārstrāde un miecēšanas operācijas; tradicionāli šīs ražotnes atradās pilsētu nomalēs līdz ar sliktu smaku, bet mūsdienās tās parasti tiek regulētas un izvietotas atbilstoši vides prasībām.
Modernās ražošanas prakses un tehnoloģiju ieviešana var ievērojami samazināt miecētavu negatīvo ietekmi uz vidi un uzlabot darba apstākļus, vienlaikus saglabājot ādas materiāla kvalitāti un lietojamību mūsdienu rūpniecībā un amatniecībā.

Miecētājs, 1880. gada ilustrācija no grāmatas, kurā aprakstītas dažādas profesijas

Ilustrācija par miecēšanu no 17. gadsimtā izdotas grāmatas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir miecēšana?
A: Miecēšana ir process, kurā dzīvnieku ādu pārvērš ādā, padarot to cietāku un bieži vien mainot tās krāsu.
J: Kā miecēšana palīdz aizsargāt dzīvnieku ādu?
A: Miecēšana palīdz dzīvnieku ādai kļūt elastīgākai un mazāk pakļautai baktēriju bojājumiem.
J: Kādi pasākumi tiek veikti pirms dzīvnieku ādas miecēšanas?
A: Pirms dzīvnieku ādas miecēšanas dzīvnieks jānokauj un jānovelk āda, pirms dzīvnieka ķermeņa siltums atstāj ķermeni. Pēc tam no ādas iekšpuses tiek noņemti audi, bet no ārpuses - apmatojums. Ādā esošo sāli noņem, un tad ādu sešas stundas līdz divas dienas mērcē ūdenī.
Kādu vielu izmantoja miecēšanai iepriekšējos gadsimtos?
A: Pagājušajos gadsimtos izmantoja dabisku vielu, ko sauca par tanīnu un ko ieguva no ozoliem vai eglēm.
J: Kur parasti atrodas miecētavas?
A: Miecētavas parasti atrodas pilsētu nomalēs, jo tās ir smirdīgas.
J: Kādas vides problēmas var radīt miecētavas? A: No miecētavām noteces upēs var radīt lielu piesārņojumu, ja tās netiek pienācīgi attīrītas ar ūdens attīrīšanas metodēm, kas pielāgotas šo rūpnīcu šķidrumu noplūdei. Jaunattīstības valstīs var trūkt šādas metodikas, lai gan Pasaules Bankas dotācijas ir pieejamas ūdens attīrīšanas iekārtām.
Jautājums: Kas ir miecētavas darbs? A: Miecētāja darbs ir darbs ar dzīvnieku ādām miecētavā, lai tās pārvērstu ādā, izmantojot tādus procesus kā mērcēšana hroma III sulfātā ([Cr(H2O)6]2(SO4)3).
Meklēt