Mikoriza
Mikoriza (grieķu valodā - sēņu saknes) ir simbiotiska saikne starp sēni un auga saknēm.
Mikorizā sēne dzīvo auga saknēs un zemē. Sēņu hifas barības vielas uzsūc efektīvāk nekā augu saknes.
Mikorīzēm ir liela nozīme augu augšanā daudzās ekosistēmās. Vismaz 80 % no visām sauszemes augu sugām (un vairāk nekā 90 % dzimtu) ir mikorīza. To izdzīvošana ir atkarīga no tās. Tie ir visizplatītākie simbionti augu valstībā: tajos ir iesaistīti aptuveni 6000 sēņu sugu un 240 000 augu sugu.
Mikorīzas iedala divos galvenajos veidos: ektomikorīza un endomikorīza. Ektomikorizas sēņu hifas neiekļūst atsevišķās saknes šūnās, savukārt endomikorizas sēņu hifas iekļūst šūnas sienā un invaginē šūnas membrānu.
Mikorizas simbioze ir sena, tās pirmsākumi meklējami vismaz pirms 400 miljoniem gadu.
Kvieši ir mikorizas augs
Mikorizas shēma ar terminiem spāņu valodā. Tā ir endomikoriza: arbuskules jeb pūslīši atrodas auga šūnas sieniņā un ir piestiprināti pie šūnas membrānas.
Ektomikorizētie dižskābarži
Kā tas darbojas
Šī savstarpējā mijiedarbība dod sēnei cukurus, piemēram, glikozi un saharozi, ko fotosintēzes procesā saražo augs. Ogļhidrāti no to avota (parasti lapām) nonāk saknē un pēc tam - sēnes partnerī. Augs savukārt izmanto micēlija ļoti lielo virsmas laukumu, lai uzsūktu no augsnes ūdeni un minerālvielas, jo īpaši fosforu.
Paaugstinātas absorbcijas mehānismi ir gan fizikāli, gan ķīmiski. Mikorizas micēlija diametrs ir daudz mazāks nekā vismazākās saknes diametrs. Tās var izpētīt lielāku augsnes tilpumu, nodrošinot lielāku absorbcijas virsmas laukumu: "Ir aprēķināts, ka katrs augsnes kilograms satur vismaz 200 km sēnīšu pavedienu".
Priekšrocības
Mikorizētie augi bieži vien ir izturīgāki pret slimībām, piemēram, augsnē sastopamo mikrobu izraisītu patogēnu izraisītām slimībām, un ir arī izturīgāki pret sausuma ietekmi. Iespējams, ka šī ietekme ir saistīta ar mikorizēto augu labāku ūdens un minerālvielu uzņemšanu.
Mikoriza ir īpaši izdevīga augam augsnēs, kurās ir maz barības vielu. Sterilā augsnē un augšanas barotnēs audzēti augi bieži vien ir slikti augoši bez mikorizējošo sēņu sporu vai hifu pievienošanas, lai kolonizētu augu saknes un palīdzētu uzņemt augsnes minerālbarības vielas. Mikorizējošo sēņu trūkums var palēnināt augu augšanu arī skarbos apgabalos.
Sēņu partneri var arī palīdzēt pārnest cukurus un citas barības vielas no auga uz augu. Šādas mikorizas kopienas sauc par kopējiem mikorizas tīkliem. Dažas sugas apdzīvo audus sakņu, stublāju un lapu iekšpusē, un tādā gadījumā tās sauc par endofītiem. Līdzīgi kā mikorizā, arī endofītu kolonizācija ar sēnēm var būt izdevīga abiem partneriem. Zāļu endofīti nodrošina saimniekam lielāku izturību pret grauzējiem un pretī saņem no auga barību un patvērumu.
Baktērijas mikorizā
Mikorizas saknes piedāvā lieliskas ekoloģiskās nišas citiem mikrobiem. Mikorizas sēnes var būt baktēriju saimnieki, kas savu dzīves ciklu pabeidz sēņu šūnās. Viena no pazīstamākajām ir Geosiphon pyriforme, kas var uzņemt cianobaktērijas raksturīgajos pūšļos. Arbuskulārās mikorizas (AM) sēnes ir unikālas ar to, ka to citoplazmā atrodas baktērijas. Iekššūnu struktūras, kas ir ļoti līdzīgas baktērijām, pirmo reizi tika aprakstītas pagājušā gadsimta 70. gados. Vēlāk pētījumos tās tika identificētas kā īstas baktērijas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mikoriza?
A: Mikoriza ir simbiotiska saikne starp sēni un auga saknēm, kur sēne dzīvo auga saknēs un zemē.
J: Kāpēc mikorizas ir svarīgas augu augšanai daudzās ekosistēmās?
A: Mikorizas ir svarīgas augu augšanai daudzās ekosistēmās, jo sēņu hifas efektīvāk nekā augu saknes absorbē barības vielas.
J: Kādai daļai no visām sauszemes augu sugām ir mikoriza?
A: Vismaz 80 % no visām sauszemes augu sugām (un vairāk nekā 90 % dzimtu) ir mikoriza.
Jautājums: Cik daudz sēņu un augu sugu ir iesaistītas mikorīzē?
A: Mikorīzē ir iesaistītas aptuveni 6000 sēņu sugu un 240 000 augu sugu.
J: Kādi ir divi galvenie mikorizas veidi?
A: Divi galvenie mikorizas veidi ir ektomikoriza un endomikoriza.
J: Kāda ir atšķirība starp ektomikorizas un endomikorizas sēnēm?
A: Atšķirība starp ektomikorizas un endomikorizas sēnēm ir tāda, ka ektomikorizas sēņu hifas neiekļūst atsevišķās saknes šūnās, bet endomikorizas sēņu hifas iekļūst šūnas sienā un invaginē šūnas membrānu.
J: Kas ir koksnes tīmeklis?
A: "Wood Wide Web" ir termins, ko lieto, lai apzīmētu mikorizas tīklus mežā.
