Laputis (Aphidoidea) — bioloģija, sugu daudzveidība un kaitējums
Laputis (Aphidoidea) ir mazi kukaiņi, kas barojas ar augiem. Laputis nodara lielāku kaitējumu augiem nekā daudzi citi kukaiņi. Ir vairāk nekā 4000 dažādu laputu sugu.
Aptuveni 250 sugas ir nopietni kaitēkļi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī kaitē dārzkopjiem. Tās ir no 1 līdz 10 mm garas.
Bioloģija un dzīves cikls
Laputu bioloģija ir pielāgota straujai populācijas pieaugšanai. Daudzas sugas vairojas pārsvarā partenogenētiski (bez apaugļošanas), dēdot dzīvas kāpurveidīgas pēcnācējus (ovoviviparija vai viviparija). Tas nodrošina vairākkārtīgas paaudzes gada laikā, īpaši siltā sezonā. Aukstākos mēnešos vai sezonālās sugās parādās apaugļotas olas, kas iztur neizdevīgus apstākļus.
Laputis ir polimorfiskas: radušās bezspārnās un spārnotās formas (alates). Spārnotie indivīdi ļauj sugas kolonizēt jaunus augus un izplatīties lielos attālumos, bieži izmantojot vēju.
Daudzas laputu sugas producē saldu izdalījumu — meduskļavu (honeydew), ko piesaista skudras. Skudras bieži sargā laputas pret dabiskiem ienaidniekiem, veicinot laputu populāciju pieaugumu un izplatību.
Dabiskie ienaidnieki un bioloģiskā kontrole
Svarīgi dabiskie ienaidnieki ir plēsīgās vaboles (Coleoptera: Coccinellidae), lidspārņu kāpuri, lapsenes (Neuroptera), lapkoku laputis Aphidoletes aphidimyza, krabju zirnekļi un kukaiņēdāju sēnes, piemēram, Lecanicillium lecanii.
Papildus minētajiem plēsējiem svarīgi ir arī kaitēkļu parazīti (piem., aphidiineīdāras parazītvaboles), kā arī lapsenītes un kļavu midži, kuri var nozīmīgi ierobežot laputu populācijas. Bioloģiskā kontrole (iestatīšana dabisko plēsēju vai parazītu) ir efektīvs elements integrētajā augu aizsardzībā.
Sugu daudzveidība un izplatība
Laputas sastopamas daudzviet uz Zemes, taču visbiežāk tās ir izplatītas mērenā klimata joslā. Dažas sugas ir kosmopolītiskas vai viegli invadē citas teritorijas, bieži cilvēku darbības dēļ — ar inficēta augu materiāla tirdzniecību vai transportu.
Mifādu un spārnoto indivīdu dēļ laputis var ceļot tālu pa gaisu. Piemēram, salātu laputis izplatījās no Jaunzēlandes līdz Tasmānijai. Tāpat sugu izplatību var veicināt nezaudēto augu īpatnības un klimata izmaiņas.
Kaitējums augiem un nozīme kā vektoriem
Barojoties no stumbra, lapām un jaunajiem dzinumiem, laputis sūc augu sulas, kas var izraisīt lapu deformācijas, dzeltenumu, dzinumu sakumpšanu un augšanas palēnināšanos. Lielo populāciju gadījumā tas samazina ražu un var pat novest pie augu nāves jaunajās kultūrās.
Turklāt laputu izdalītā honeydew veicina ogļainu (sooty mold) sēņu attīstību uz augu virsmas, samazinot fotosintēzi un estētisko vērtību dārzeņiem un dekoratīvajiem augiem. Daudzas laputu sugas arī pārnēsā augu vīrusus — tie var būt nozīmīgāki kaitējuma avoti nekā tieša barošanās.
Kontroles pasākumi
Profilakse un integrētā augu aizsardzība (IPM) ietver monitoringu (regulāru kultūru apskati), agrotehniskos pasākumus (augu maiņa, rezistentu šķirņu izmantošana), dabiskās ienaidnieku saglabāšanu un, nepieciešamības gadījumā, selektīvu insekticīdu lietošanu. Īpaši dārzkopībā un siltumnīcās veiksmīgi izmanto bioloģiskos kontrolierus — plēsējvaboles, sirfīdu kāpurus, parazītvabolītes un komerciāli audzētas entomopatogēnās sēnes.
Risinot laputu problēmas, jāņem vērā arī skudru klātbūtne, jo skudras mēdz aizsargāt laputas. Skudru kontroli var kombinēt ar citiem pasākumiem, lai samazinātu laputu aizsardzību un atjaunotu dabisko ienaidnieku efektivitāti.
Īsumā — laputis ir bioloģiski interesanta un ekonomiski nozīmīga kukaiņu grupa ar lielu sugu daudzveidību; to kontrole prasa plašu pieeju, kas apvieno novērošanu, preventīvus pasākumus un dabisko ienaidnieku izmantošanu.
Mise Baltijas dzintarā
Jautājumi un atbildes
J: Ar ko barojas laputis?
A: Mifīdi barojas ar augiem.
J: Kādus bojājumus nodara laputis?
A: Mifīdi nodara lielāku kaitējumu augiem nekā citi kukaiņi.
J: Cik daudz ir dažādu mārīšu sugu?
A: Ir vairāk nekā 4000 dažādu mārīšu sugu.
Jautājums: Cik no šīm laputu sugām ir nopietni kaitēkļi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?
A: Aptuveni 250 sugas ir nopietni kaitēkļi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.
J: Kādi ir daži dabiskie laputu ienaidnieki?
A: Daži dabiskie lapgraužu ienaidnieki ir plēsīgās vaboles, kāpuri, lapsenes, lapsenes mušas Aphidoletes aphidimyza kāpuri, krabju zirnekļi un kukaiņēdāju sēnes, piemēram, Lecanicillium lecanii.
J: Kur ir visbiežāk sastopamas laputis?
A: Afīdi visbiežāk sastopami mērenā klimata joslā.
J: Kā laputis izplatās dažādās vietās?
A: Mifīdi var pārvietoties tālu pa gaisu, un tos ir izplatījuši arī cilvēki, pārvadājot invadētus augu materiālus.
