Komensālisms — definīcija, piemēri un nozīme ekoloģijā

Uzzini, kas ir komensālisms — definīcija, reāli piemēri (epifīti, putni, ērces) un tā nozīme ekoloģijā ar skaidriem, ilustrētiem skaidrojumiem.

Komensālisms ir divu organismu attiecību veids, kurā viens organisms gūst labumu, bet otrs — acīmredzami — netiek ietekmēts (neitrāls). Tipisks apraksts: komensālists izmanto saimniekorganisma resursus vai atbalstu (piemēram, dzīvošanai vai pārvietošanai), bet tam nav nozīmīgas ietekmes uz saimnieka izdzīvošanu vai vairošanos. Praksē gan bieži ir grūti pierādīt pilnīgu neitralitāti, jo ietekme var būt smalka, atkarīga no vides apstākļiem vai redzama tikai ilgtermiņā. Piemēram, daži putni izmanto koku caurumus, — vai tas kaitē kokam? Ērces, kas nevar lidot, bieži vien uzkāpj uz kukaiņiem (transporta izmantošana jeb forēze). Vai tas ietekmē kukaiņa piemērotību? Uz šādiem jautājumiem nav viennozīmīgas atbildes; zinātnieki izmanto novērojumus, eksperimentus un ilgtermiņa datus, lai noteiktu, vai attiecības patiešām ir neitrālas.

Veidi un piemēri

Komensālisms var izpausties dažādos veidos:

• Atbalsta/noslēdzes izmantošana: organizmi izmanto citus kā fizisku atbalstu. Klasisks piemērs ir tropu koku augšējās daļās augošās orhidejas, sūnas un ķērpji, kas izmanto koku stumbru vai zarus, lai piekļūtu saules gaismai.
• Transporta izmantošana (forēze): mazi organismi pieķeras pārvadātājam, lai nokļūtu jaunā vietā — piemēram, ērces uz kukaiņiem.
• Barošanas iespējas: viens organisms izmanto cita atkritumus vai atliekas (piem., putni vai kukaiņi, kas barojas ar lielāku dzīvnieku paliekām) bez skaidras ietekmes uz saimnieku.
• Pagrindpiedzīvošanas vietu izmantošana: dobumi, gliemežu čaulas, augu lapas u. tml., kur kāds organisms atrodam vietu dzīvošanai, uzturam vai aizsardzībai bez skaidras negatīvas ietekmes uz saimnieku.

Dažreiz attiecības var pāriet uz citām formām: tas, kas izskatās kā komensālisms, var kļūt par parasitismu, ja labvēlīgos apstākļos viens organisms sāk izmantot saimnieka resursus intensīvāk; vai arī par mutualismu, ja saimnieks gūst ieguvumu no komensālista klātbūtnes.

Epifīti kā tipisks piemērs

Uz tropu kokiem bieži aug orhidejas, sūnas un ķērpji. Šie organismi saucas epifīti — tie izmanto koku tikai kā atbalstu, lai tiktu pie vairāk saules gaismas, bet parasti neizņem barības vielas no koka (tās saņem no lietus, gaisa un sakrājušiem organiskajiem materiāliem). Tā kā koki parasti turpina dzīvot un vairoties ar epifītu klātbūtni, ekologi pieņem, ka attiecības ir komensālistiskas. Tomēr arī šeit var būt smalkas ietekmes — epifīti var palielināt koka svaru, veicināt mitrumu vai mainīt mikroklimatu uz mizu, un tāpēc pilnīga neitralitāte ne vienmēr ir absolūta.

Atšķirība no parasitisma un mutualisma

• Parasitisms — viens organisms gūst labumu, bet otrs cieš (piem., barošanās uz saimnieka resursiem, izraisot slimības vai vājumu).
• Mutualisms — abiem partneriem ir savstarpējs ieguvums (piem., apputeksnēšana, kur zieds iegūst sēklas, bet apputeksnētājs — nektāru).
• Komensālisms — viens ieguvējs, otrs acīmredzami neietekmēts. Dažkārt robeža ir neskaidra un attiecības var mainīties atkarībā no vides apstākļiem.

Nozīme ekosistēmā un pētīšanas metodes

Komensālisms veicina bioloģisko daudzveidību, jo ļauj dažādiem organismiem izmantot esošos resursus un nišas bez tiešas konkurences vai kaitējuma. Komensālisti var veidot mikrohabitus (piem., sūnu un ķērpju slāņi uz koku zariem), kas savukārt kalpo par mājvietu citiem organismiem, veicinot trofeju tīklu sarežģītību. Komensālistiskas attiecības var arī ietekmēt sugu izplatību, kolonizāciju un sukcēziju.

Lai noteiktu, vai attiecības patiešām ir komensālistiskas, pētnieki izmanto:

• manipulatīvus eksperimentus (piem., izslēgt komensālistu un salīdzināt saimnieka veselību un vairošanos);
• ilgtermiņa monitoringu, lai fiksētu smalkas vai laikietilpīgas ietekmes;
• ekofizioloģiskas metodes (piem., barības vielu analīzes, stabilo izotopu pētījumi), lai redzētu, vai notiek resursu pārvietošana;
• uzvedības novērojumus (piem., vai transporta izmantošana maina pārvietošanās efektivitāti vai arī palielina plēsēju risku).

Vēsture un termins

Terminu ieviesa Pjērs Žozefs van Benedēns (1809–1894) 1870. gados, lietojot to evolūcijas bioloģijā un ekoloģijā. Pašvārds «komensālisms» (no latīņu saknēm, kas saistītas ar «ēšanu pie viena galda») norāda uz ideju par biedrošanos, kur vienam organisms ir labums, bet otra stāvoklis nemainās.

Secinājums

Komensālisms ir svarīga sugu attiecību forma, kas palīdz saprast, kā organismi sadzīvo vienā vidē. Lai gan no pirmā acu uzmetiena attiecības var šķist vienkārši neitrālas, rūpīga pētīšana bieži atklāj smalkas ietekmes vai nosacījumus, kuru izmaiņu rezultātā attiecības var pāriet citā mijiedarbības formā. Tāpēc kategorizēšana kā «komensālisms» jāveic uzmanīgi, balstoties uz empīriskiem datiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir komensālisms?

J: Vai ir viegli pierādīt, ka komensālisma gadījumā pasīvais organisms necieš?

Jautājums: Vai putni, kas dzīvo koku caurumos, var kaitēt kokam?

Jautājums: Vai ērces, kas uzkāpj uz kukaiņiem, ietekmē kukaiņa piemērotību?

J: Kādi augi aug uz tropu kokiem?

Vai epifīti, piemēram, orhidejas, sūnas un ķērpji ietekmē savu saimniekaugu?

J: Kurš 1870. gados evolūcijas bioloģijā un ekoloģijā ieviesa terminu komensālisms?

Meklēt pēc burta