Polihaetes (sariņtārpi): definīcija, bioloģija un sugu pārskats
Uzzini visu par polihaetēm (sariņtārpi): definīcija, bioloģija, evolūcija un populārākās jūras sugas. Detalizēts pārskats un pārsteidzoši fakti.
Polihaetes jeb saru tārpi ir bezmugurkaulnieku tārpu klase.
Tās parasti sastopamas jūras vidē. Šajā klasē ir vairāk nekā 10 000 zināmu sugu. Tie ir seni dzīvnieki, kas radušies pirms 518 miljoniem gadu. Pirmo reizi tie atrasti agrīnā kembrija fosiliju slāņos Siriusa Pasetā Grenlandē.
Katram ķermeņa segmentam ir daži gaļas izvirzījumi, kas izceļas. Šiem "parapodijiem" ir daudz sariņu, kas veidoti no hitīna. Tas atšķiras no oligochaeta, kas ir līdzīgas formas, bet tām ir tikai daži sari.
Bieži sastopamās sugas ir tārps un gliemežvabole Nereis (dažkārt saukta arī par "smilšu tārpu").
Morfoloģija un uzbūve
Polihaetu ķermenis ir rindveidots, sadalīts segmentās (metamerisms). Katram segmentam var būt parapodiji — sāniski izaugumi, uz kuriem atrodas neskaitāmi sariņi (setae), bieži veidoti no hitīna. Parapodiji palīdz kustēties, peldēt un elpot; dažām sugām tie ir labi attīstīti un darbojas kā airis. Ķermeņa priekšējā daļā parasti atrodas galva ar taustekļiem, vienkāršām vai attīstītām acīm un barības uzņemšanas orgāniem.
Dzīves vide un izplatība
Tas, ka jūras vidē dzīvojošās sugas ir visizplatītākās, nenozīmē, ka polihaetes nerodas citos biotopos. Viņas sastopamas no sekla piekrastes smilšu un atslāņu līdz dziļūdens ķēdēm, daļa sugu dzīvo cauruļveidīgās konstrukcijās, klintīs vai smiltīs, citas ir brīvi peldošas (pelāgiskas). Dažas sugas arī sastopamas sāļūdens pārejas zonās vai reti — saldūdenī.
Barošanās un uzvedība
Polihaetes ir funkcionāli daudzveidīgas: tās var būt plēsīgas (ar spēcīgām žokļstruktūrām), sapuvumu ēdājas, filtrējošas (piem., Sabellidae tipa sugas ar taustekļkrūzīšiem), sugas, kas grauž aļģes, vai rakšanas un nogulsnēšanās barotāji. Dažas ir ļoti aktīvas nakts mednieces. Dažas sugas spēj radīt bioluminiscenci.
Vairošanās un attīstība
Daudzas polihaetes vairojas seksuāli, atsevišķas — arī daļēji vairojas nesezonāli. Dažas sugas rīko epitokiju — ķermeņa priekšējās daļas pārveidi vai atdalīšanos, lai izplatītu gametas. Tipiska attīstība ietver planhetoīdās vai trohofora kārpiņas stadijas, kas palīdz izplatīties un kolonizēt jaunus apvidus.
Fosiliju un evolūcijas nozīme
Kā minēts, polihaetes ir ļoti seni dzīvnieki — atradumi agrīnajā kembrija slānī (Siriusa Pasetā, Grenlandē) rāda, ka grupa pastāv jau vairāk nekā 500 miljonu gadu. Fosilijas sniedz ieskatu atkāpjoties evolucionārajās attīstībās, piemēram, parapodiju un sariņu attīstībā.
Sugu daudzveidība un piemēri
Polihaetu sugu skaits ir liels — dažādi taksonomi tās dala vairākās kārtās un familijās atkarībā no uzbūves un dzīvesveida. Bieži pieminētie piemēri ir tārps un gliemežvabole Nereis, kas pazīstama ar aktivitāti piekrastes zonās un epizodisku epitokiju; Nereis sugām bieži izmanto kā ēsmas tārpus makšķerēšanā.
Ekoloģiskā nozīme un cilvēkam noderīgas funkcijas
- Polihaetes veicina sedimentu jaukšanos un aerāciju, veidojot nozīmīgu daļu piekrastes ekosistēmu dinamiskuma.
- Tās ir pamata barības avots daudzām zivju un bezmugurkaulnieku sugām.
- Dažas sugas izmanto kā bioindikatorus vides stāvokļa novērtēšanai — piemēram, reaģējot uz piesārņojumu.
- Cilvēki izmanto noteiktas polihaetu sugas kā ēsmas tārpus un pētījumos par attīstību, ekoloģiju un biotehnoloģijām.
Secinājums
Polihaetes — saru tārpi — ir daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga posmkāju grupa, kas aizņem plašas nišas galvenokārt jūras vidē. To morfoloģiskā daudzveidība (parapodiji, sariņi, dažādas barošanās un attīstības stratēģijas) un sena fosilā vēsture padara tās par svarīgu objektu gan bioloģijas, gan paleontoloģijas pētījumos.
Ziemassvētku eglīšu tārpi (Spirobranchus giganteus) no Austrumtimoras.
Sabellastarte indica
Tomopteris no planktona
Apraksts
Polihetas ir segmentēti tārpi, kas parasti ir īsāki par 10 cm (3,9 collas), bet galējie izmēri ir no 1 milimetra (0,039 collas) līdz 3 metriem (9,8 pēdas). Tie bieži ir koši krāsoti, var būt mirdzoši vai pat luminiscējoši.
Katram segmentam ir pāris lāpstiņām līdzīgu parapodiju, kas tiek izmantotas kustībām. Daudzām sugām parapodijas, kas ir labi apgādātas ar asinsvadiem, kalpo kā galvenās tārpa elpošanas virsmas. No parapodijām izvirzās sariņu saišķi.
Dažiem saru tārpiem ir indīgi sari. Šari ieķeras plēsēja ādā, kas mēģina to paķert, un sāpīgi dzeloņaini dzeloņaini sari plēsēju sakodina.
Galva jeb prostomijs ir salīdzinoši labi attīstīta, salīdzinot ar citiem annelidiem. Tā ir izvirzīta uz priekšu virs mutes, kas atrodas dzīvnieka apakšdaļā. Uz galvas parasti ir divi līdz četri acu pāri, lai gan ir arī aklas sugas. Šīs acis ir samērā vienkāršas struktūras, kas spēj atšķirt gaismu no tumsas. Dažām sugām ir lielas acis ar lēcām, kas var būt spējīgas reāli redzēt.
Galvai ir arī antenu pāris, taustekļiem līdzīgas plaukstas un ar skropstiņām izklāta bedrīšu pāra, kas pazīstamas kā "nūju orgāni". Tie, šķiet, ir ķīmoreceptori, kas palīdz tārpam meklēt barību.
Ekoloģija
Polihetas atšķiras pēc formas un dzīvesveida. Lielākā daļa no tām ir ieraktas vai būvē caurulītes nogulsnēs, dažas peld planktona vidū, bet dažas dzīvo kā komensāli. Dažas ir parazītiskas.
Mobilajām formām parasti ir labi attīstīti maņu orgāni un žokļi, bet stacionārajām formām to nav, bet tām var būt specializētas žaunas vai taustekļi, ko izmanto elpošanai un nogulsnēšanai vai filtrēšanai, piemēram, vēdekļiem.
Dažas grupas ir attīstījušās, lai dzīvotu sauszemes vidē, bet tās ir ierobežotas mitros apgabalos. Dažām no tām pat ir attīstījušās caurules, kas atveras no ādas uz iekšu un darbojas kā vienkāršas plaušas, absorbējot skābekli no gaisa un izvadot izplūdes gāzes.
Ievērojamas daudzkājiemenes
- Viena no ievērojamākajām polihetu sugām - Pompeju tārps (Alvinella pompejana) - ir endēmisks Klusā okeāna hidrotermālo avotu organisms. Pompeju tārpi ir vieni no visizturīgākajiem zināmajiem metazoāniem.
- Nesen atklātajā Osedax ģintī ir suga, ko iesaukuši par "kaulu ēdošo smirdīgo ziedu".
- Vēl viena ievērojama poliheta ir Hesiocaeca methanicola, kas dzīvo uz metāna klatrāta nogulumiem.
- Lamellibrachia luymesi ir aukstā sūcēja cauruļu tārps, kas sasniedz vairāk nekā 3 metru garumu un, iespējams, ir visilgdzīvotākais dzīvnieks - vairāk nekā 250 gadus vecs.
- Joprojām neklasificēts daudzkājains plēsīgs daudzšķautņains tārps tika identificēts tikai pēc novērojumiem no zemūdens transportlīdzekļa Nereus Challenger Deep, kas atrodas visdziļākajā okeāna dziļumā, netālu no 10 902 m (35 768 pēdu) dziļumā. Vizuāli tas bija aptuveni collas garš, taču zondei to neizdevās notvert, tāpēc to nevarēja izpētīt sīkāk.
- Eunice aphroditois ir jūras gultnes plēsējs, kas ķer un apēd zivis, kuras ir lielākas par viņu pašu.
Skuju tārpu diēta
Lielākā daļa saru tārpu ir maitēdāji, bet daži ir labi plēsēji, kas pārtiek no zivīm un koraļļiem. Citiem patīk ēst aļģes. Tās parasti slēpjas rifos un akmeņainās vietās. Tie rāpo pa jūras dibenu vai pa paisuma un bēguma baseina dibenu, meklējot, ko ēst.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir polihetas?
A: Polihaetes ir anneīdu tārpu klase, kas sastopama jūras vidē.
J: Cik daudz ir zināmu daudzšķautņaino sugu?
A: Ir zināmas vairāk nekā 10 000 daudzšķautņaino sugu.
J: Cik veci ir daudzšķautņainie?
A: Polihetas ir seni dzīvnieki, kas radās pirms 518 miljoniem gadu.
J: Kur polihetu fosilijas tika atrastas pirmo reizi?
A: Polihetas pirmo reizi tika atrastas agrīnā kembrija fosiliju slāņos Siriusa Pasetā Grenlandē.
J: Kā sauc mīkstos izvirzījumus uz katra polihetu ķermeņa segmenta?
A: Gaļainos izvirzījumus uz katra daudzšķautņa ķermeņa segmenta sauc par "parapodijām".
J: No kā sastāv sariņi uz daudzšķautņaino ķermeņu parapodijām?
A: Polihetu parapodiju sari ir veidoti no hitīna.
J: Kādas ir dažas izplatītas daudzšķautņaino sugas?
A: Dažas izplatītas daudzšķautņaino sugas ir tārps un gliemežvabole Nereis (pazīstama arī kā "smilšu tārps").
Meklēt