Polihaetes

Apraksts

Polihetas ir segmentēti tārpi, kas parasti ir īsāki par 10 cm (3,9 collas), bet galējie izmēri ir no 1 milimetra (0,039 collas) līdz 3 metriem (9,8 pēdas). Tie bieži ir koši krāsoti, var būt mirdzoši vai pat luminiscējoši.

Katram segmentam ir pāris lāpstiņām līdzīgu parapodiju, kas tiek izmantotas kustībām. Daudzām sugām parapodijas, kas ir labi apgādātas ar asinsvadiem, kalpo kā galvenās tārpa elpošanas virsmas. No parapodijām izvirzās sariņu saišķi.

Dažiem saru tārpiem ir indīgi sari. Šari ieķeras plēsēja ādā, kas mēģina to paķert, un sāpīgi dzeloņaini dzeloņaini sari plēsēju sakodina.

Galva jeb prostomijs ir salīdzinoši labi attīstīta, salīdzinot ar citiem annelidiem. Tā ir izvirzīta uz priekšu virs mutes, kas atrodas dzīvnieka apakšdaļā. Uz galvas parasti ir divi līdz četri acu pāri, lai gan ir arī aklas sugas. Šīs acis ir samērā vienkāršas struktūras, kas spēj atšķirt gaismu no tumsas. Dažām sugām ir lielas acis ar lēcām, kas var būt spējīgas reāli redzēt.

Galvai ir arī antenu pāris, taustekļiem līdzīgas plaukstas un ar skropstiņām izklāta bedrīšu pāra, kas pazīstamas kā "nūju orgāni". Tie, šķiet, ir ķīmoreceptori, kas palīdz tārpam meklēt barību.

Ekoloģija

Polihetas atšķiras pēc formas un dzīvesveida. Lielākā daļa no tām ir ieraktas vai būvē caurulītes nogulsnēs, dažas peld planktona vidū, bet dažas dzīvo kā komensāli. Dažas ir parazītiskas.

Mobilajām formām parasti ir labi attīstīti maņu orgāni un žokļi, bet stacionārajām formām to nav, bet tām var būt specializētas žaunas vai taustekļi, ko izmanto elpošanai un nogulsnēšanai vai filtrēšanai, piemēram, vēdekļiem.

Dažas grupas ir attīstījušās, lai dzīvotu sauszemes vidē, bet tās ir ierobežotas mitros apgabalos. Dažām no tām pat ir attīstījušās caurules, kas atveras no ādas uz iekšu un darbojas kā vienkāršas plaušas, absorbējot skābekli no gaisa un izvadot izplūdes gāzes.

Ievērojamas daudzkājiemenes

• Viena no ievērojamākajām polihetu sugām - Pompeju tārps (Alvinella pompejana) - ir endēmisks Klusā okeāna hidrotermālo avotu organisms. Pompeju tārpi ir vieni no visizturīgākajiem zināmajiem metazoāniem.
• Nesen atklātajā Osedax ģintī ir suga, ko iesaukuši par "kaulu ēdošo smirdīgo ziedu".
• Vēl viena ievērojama poliheta ir Hesiocaeca methanicola, kas dzīvo uz metāna klatrāta nogulumiem.
• Lamellibrachia luymesi ir aukstā sūcēja cauruļu tārps, kas sasniedz vairāk nekā 3 metru garumu un, iespējams, ir visilgdzīvotākais dzīvnieks - vairāk nekā 250 gadus vecs.
• Joprojām neklasificēts daudzkājains plēsīgs daudzšķautņains tārps tika identificēts tikai pēc novērojumiem no zemūdens transportlīdzekļa Nereus Challenger Deep, kas atrodas visdziļākajā okeāna dziļumā, netālu no 10 902 m (35 768 pēdu) dziļumā. Vizuāli tas bija aptuveni collas garš, taču zondei to neizdevās notvert, tāpēc to nevarēja izpētīt sīkāk.
• Eunice aphroditois ir jūras gultnes plēsējs, kas ķer un apēd zivis, kuras ir lielākas par viņu pašu.

Skuju tārpu diēta

Lielākā daļa saru tārpu ir maitēdāji, bet daži ir labi plēsēji, kas pārtiek no zivīm un koraļļiem. Citiem patīk ēst aļģes. Tās parasti slēpjas rifos un akmeņainās vietās. Tie rāpo pa jūras dibenu vai pa paisuma un bēguma baseina dibenu, meklējot, ko ēst.