Polihaetes jeb saru tārpi ir bezmugurkaulnieku tārpu klase.

Tās parasti sastopamas jūras vidē. Šajā klasē ir vairāk nekā 10 000 zināmu sugu. Tie ir seni dzīvnieki, kas radušies pirms 518 miljoniem gadu. Pirmo reizi tie atrasti agrīnā kembrija fosiliju slāņos Siriusa Pasetā Grenlandē.

Katram ķermeņa segmentam ir daži gaļas izvirzījumi, kas izceļas. Šiem "parapodijiem" ir daudz sariņu, kas veidoti no hitīna. Tas atšķiras no oligochaeta, kas ir līdzīgas formas, bet tām ir tikai daži sari.

Bieži sastopamās sugas ir tārps un gliemežvabole Nereis (dažkārt saukta arī par "smilšu tārpu").

Morfoloģija un uzbūve

Polihaetu ķermenis ir rindveidots, sadalīts segmentās (metamerisms). Katram segmentam var būt parapodiji — sāniski izaugumi, uz kuriem atrodas neskaitāmi sariņi (setae), bieži veidoti no hitīna. Parapodiji palīdz kustēties, peldēt un elpot; dažām sugām tie ir labi attīstīti un darbojas kā airis. Ķermeņa priekšējā daļā parasti atrodas galva ar taustekļiem, vienkāršām vai attīstītām acīm un barības uzņemšanas orgāniem.

Dzīves vide un izplatība

Tas, ka jūras vidē dzīvojošās sugas ir visizplatītākās, nenozīmē, ka polihaetes nerodas citos biotopos. Viņas sastopamas no sekla piekrastes smilšu un atslāņu līdz dziļūdens ķēdēm, daļa sugu dzīvo cauruļveidīgās konstrukcijās, klintīs vai smiltīs, citas ir brīvi peldošas (pelāgiskas). Dažas sugas arī sastopamas sāļūdens pārejas zonās vai reti — saldūdenī.

Barošanās un uzvedība

Polihaetes ir funkcionāli daudzveidīgas: tās var būt plēsīgas (ar spēcīgām žokļstruktūrām), sapuvumu ēdājas, filtrējošas (piem., Sabellidae tipa sugas ar taustekļkrūzīšiem), sugas, kas grauž aļģes, vai rakšanas un nogulsnēšanās barotāji. Dažas ir ļoti aktīvas nakts mednieces. Dažas sugas spēj radīt bioluminiscenci.

Vairošanās un attīstība

Daudzas polihaetes vairojas seksuāli, atsevišķas — arī daļēji vairojas nesezonāli. Dažas sugas rīko epitokiju — ķermeņa priekšējās daļas pārveidi vai atdalīšanos, lai izplatītu gametas. Tipiska attīstība ietver planhetoīdās vai trohofora kārpiņas stadijas, kas palīdz izplatīties un kolonizēt jaunus apvidus.

Fosiliju ­un evolūcijas nozīme

Kā minēts, polihaetes ir ļoti seni dzīvnieki — atradumi agrīnajā kembrija slānī (Siriusa Pasetā, Grenlandē) rāda, ka grupa pastāv jau vairāk nekā 500 miljonu gadu. Fosilijas sniedz ieskatu atkāpjoties evolucionārajās attīstībās, piemēram, parapodiju un sariņu attīstībā.

Sugu daudzveidība un piemēri

Polihaetu sugu skaits ir liels — dažādi taksonomi tās dala vairākās kārtās un familijās atkarībā no uzbūves un dzīvesveida. Bieži pieminētie piemēri ir tārps un gliemežvabole Nereis, kas pazīstama ar aktivitāti piekrastes zonās un epizodisku epitokiju; Nereis sugām bieži izmanto kā ēsmas tārpus makšķerēšanā.

Ekoloģiskā nozīme un cilvēkam noderīgas funkcijas

  • Polihaetes veicina sedimentu jaukšanos un aerāciju, veidojot nozīmīgu daļu piekrastes ekosistēmu dinamiskuma.
  • Tās ir pamata barības avots daudzām zivju un bezmugurkaulnieku sugām.
  • Dažas sugas izmanto kā bioindikatorus vides stāvokļa novērtēšanai — piemēram, reaģējot uz piesārņojumu.
  • Cilvēki izmanto noteiktas polihaetu sugas kā ēsmas tārpus un pētījumos par attīstību, ekoloģiju un biotehnoloģijām.

Secinājums

Polihaetes — saru tārpi — ir daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga posmkāju grupa, kas aizņem plašas nišas galvenokārt jūras vidē. To morfoloģiskā daudzveidība (parapodiji, sariņi, dažādas barošanās un attīstības stratēģijas) un sena fosilā vēsture padara tās par svarīgu objektu gan bioloģijas, gan paleontoloģijas pētījumos.