Annelidi ir bezmugurkaulnieku tārpu dzimtas pārstāvji. Tie ir segmentēti tārpi, un ir zināmas vairāk nekā 17 000 sugu.

Labi zināmas sugas ir sliekas un pīšļi. Annelidi ir sastopami lielākajā daļā mitras vides. Dažas no šīm sugām ir parazītiskas vai mutuālistiskas. Tas nozīmē, ka tās dzīvo kopā ar citu organismu (vai tā iekšienē). Mutuālistiskas attiecības ir izdevīgas abiem organismiem. To izmērs ir no mazāk nekā milimetra līdz aptuveni 3 metriem. Lielākā zināmā suga ir sēkļa cauruļu tārps (Lamellibrachia lymnesi), kas ir radniecīgs milzu cauruļu tārpam.

Annelidi sastāv no viena vai vairākiem ķermeņa segmentiem. Katram segmentam ir viens vai vairāki gredzeni. Šos gredzenus sauc par annuliem (vienskaitlī: "annulus" = "mazs gredzens"). Annelīdi vairojas dzimumdzīvi, izmantojot hermafrodītu krustenisko apaugļošanu. Tie var reģenerēt nogrieztas ķermeņa daļas. Atšķirībā no sūkļiem, kas var atkal apvienoties, ja tie ir saplēsti. Tiem ir hidrostatisks skelets, vienvirziena gremošanas sistēma un divpusēja simetrija.

Uzbūve un anatomija

Annelīdu ķermenis ir sadalīts atkārtotos segmentos (metamerija). Katram segmentam parasti ir:

  • muskuļi — cirkulārie un gareniskie muskuļi, kas darbojas kopā ar hidrostatiski piepildītu ķermeņa dobumu (hidrostatiskais skelets);
  • nervu sistēma — smadzenes (gangliji) galvas daļā un nervu stīgas ar segmentāliem ganglijiem;
  • gremošanas trakts — vienvirziena zarnu caurule no rīklas līdz anālajam atveram;
  • izvadsistēma — segmentāli nefrīdiji, kas attīra šķidrumus un metabolītus;
  • skuvekļi vai setas — keratīna šķiedras daudziem oligohetiem un polihetiem, bet lečiem parasti to nav;
  • parapodiji — sānu kājiņas ar skuvekļiem raksturīgas daudziem jūras polihetiem.

Sugu grupas un biotopi

Annelidi tiek iedalīti vairākās lielākās grupās. Biežāk minētās ir:

  • Poliheti — galvenokārt jūras sugas ar parapodijām un daudzām sukām, daudzveidīgas gan morfoloģiski, gan ekoloģiski;
  • Oligoheti (piem., sliekas) — salīdzinoši vienkāršāka ķermeņa uzbūve, svarīgas augsnes struktūras veidošanā un organiskā materiāla pārstrādē;
  • Hirudinea (pīšļi) — daļa saldūdens un kādu reizi arī sauszemes sugas, daudzas sugas ir parazītiskas vai asinsēdājas.

Annelidi apdzīvo ļoti dažādus biotopus: jūras piesātinātas zonas, dziļūdens ķēdes, mitras augsnes, purvus, upju grīvas un pat plaisas starp akmeņiem. Dažas sugas veido caurules vai slēgtas slodzes, citas dzīvo brīvi.

Barošanās un elpošana

Annelīdu barošanās veids ir atkarīgs no sugas: daži ir filtrējoši sūkšanas tipa barotāji, daži grauž detritu (piem., sliekas), citi ir plēsīgi vai parazītiski (daudzi jūras poliheti un pīšļi). Elpošana notiek caur ādu (daļai sauszemes un daļai saldūdens sugu), gredzenoto ķermeņa plākšņu kapilāru sistēmu vai specializētām žaunām (daudziem polihetiem).

Vairošanās un attīstība

Vairošanās stratēģijas ir dažādas:

  • daudzas oligohetes (piem., sliekas) ir hermafrodīti un veic krustenisko apaugļošanos; oligohetiem raksturīgs arī klitellums — dzimumlaiku reģions, kas izdala gredzenu olu somiņu;
  • daudzi poliheti ir atsevišķdzimumu (dioiski) un to attīstībā parādās trohofora kā kāpuriņa stadija, kas ir izplatīta daudziem larvālajiem posmiem mīkstajos bezmugurkaulniekos;
  • lečiem bieži ir sarežģīta reprodukcija, tie var izdalīt īpašas olas un arī parādīt hemaprodītisma pazīmes dažu sugu gadījumā.

Daudziem annelīdiem ir labas reģenerācijas spējas — atkarībā no sugas tie var atjaunot nogrieztus gala segmentos vai pat vairākus segmentus.

Ekoloģiskā nozīme un cilvēka izmantošana

  • Augsnes uzturēšana: sliekas aerē augsni, sajauc organisko materiālu un veicina auglību;
  • Pārtikas avots: annelidi ir barības elements daudziem putniem, zivīm un citiem dzīvniekiem;
  • Simbiotiskas attiecības: jūras cauruļu tārpi (piem., Lamellibrachia lymnesi) uztur baktērijas, kas saņem enerģiju no ķīmiskām reakcijām (chemosynthesis) un tādējādi pamatā veido biotopus pie hidrotermālajiem avotiem un metāna redzamiem avotiem;
  • Cilvēka izmantošana: zemkopībā sliekas izmanto kā dabisko kūtsmēslu pārstrādātājus (vermicomposting), zvejā kā ēsmas, medicīnā — pīšļi vēsturiski un mūsdienās (hirudoterapija).

Aizsardzība un draudi

Annelīdu populācijas var ciest no piesārņojuma, lauksaimniecības ķīmijas, dzīvotņu iznīcināšanas un invazīvo sugu izplatīšanās. Jūras annelidiem draud arī klimata pārmaiņu ietekme uz okeānu skābuma un temperatūras maiņu. Tā kā daudzu sugu funkcijas ekosistēmā ir būtiskas (piem., slieku loma augsnē), to saglabāšana ir svarīga bioloģiskās daudzveidības un lauksaimniecības ilgtspējas nodrošināšanai.

Saīsināti — annelidi ir ļoti daudzveidīga tārpu grupa ar segmentētu ķermeni, nozīmīgām ekoloģiskām funkcijām un kapitāli dažādām dzīves stratēģijām, sākot no nekādas sugas līdz lieliem cauruļu tārpiem okeāna dziļumos.