Bronhodilatators ir viela, kas paplašina (atver) bronhus un bronhiolus, tādējādi palielinot gaisa plūsmu plaušās. Bronhodilatatori var būt endogēni (dabiski radušies organismā) vai arī tie var būt medikamenti, ko lieto elpošanas grūtību ārstēšanai. Tie ir visnoderīgākie obstruktīvu plaušu slimību gadījumā. Astma un hroniska obstruktīvā plaušuslimība ir visizplatītākās šādas slimības. Tos lieto arī, lai ārstētu elpceļu nosprostojumus, kas parasti rodas saaukstēšanās gadījumā. Tos labi izraksta ārsti, un tie ir ļoti izplatīti mājsaimniecībās. Lai gan tas joprojām ir nedaudz pretrunīgi, tie varētu būt noderīgi bronhiolīta un bronhiekstāzes gadījumā. Tos bieži izraksta, bet to nozīme nav pierādīta ierobežojošām plaušu slimībām.

Kā darbojas bronhodilatatori?

Bronhodilatatori samazina bronhu gludo muskulatūras tonusu, atver elpceļus un tādējādi ļauj vieglāk ieelpot un izelpot. Efekts var rasties ātri (minūšu laikā) vai daļēji pakāpeniski atkarībā no zāļu klases un lietošanas ceļa. Dažas zāles iedarbojas tieši uz muskuļiem (piem., beta-2 agonisti), citām ir nervu sistēmas ietekme (piem., antiholīnerģiskie līdzekļi).

Galvenie bronhodilatatoru veidi

  • Beta-2 agonisti — dalās īsactingajos (SABA, piem., salbutamols) un ilgstošās darbības (LABA, piem., formoterols, salmeterols). Ātri noņem akūtas elpas trūkuma lēkmes un lieto glābšanas inhalatoros; ilgstošās darbības formulu izmanto profilaksei un regulārai terapijai kopā ar pretiekaisuma līdzekļiem.
  • Antiholīnerģiskie līdzekļi — piemēram, ipratropijs (īsas darbības) un tiotropijs (ilgstošas darbības). Tie mazina vagālo tonusu elpceļos un ir īpaši noderīgi pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību.
  • Methylxantīni — teofilīns ir piemērs. Tam ir bronhodilatējoša iedarbība, bet šīs zāles prasa līmeņa uzraudzību asinīs, jo ir šaura terapeitiskā josla un vairāk blakņu.
  • Sistēmiskie adrenerģiskie līdzekļi — epinefrīns vai izoprenalīns tiek lietoti smagās akūtās situācijās (piem., anafilakse), parasti stacionārā vai neatliekamās palīdzības apstākļos.

Lietošanas veidi

  • Inhalācijas — visefektīvākais un visizplatītākais ceļš, jo zāles tieši nonāk elpceļos. Iekļauj aerosolu (MDI), pulvera inhalatorus (DPI), spacer (starpsonde) un nebulizatorus.
  • Orālas tabletes — galvenokārt methylxantīniem vai ilgstošām beta-agonistu formām, lieto, ja inhalācijas nav iespējamas, bet biežāk saistītas ar sistēmiskām blaknēm.
  • Intravenoza vai intramuskulāra — akūtām situācijām slimnīcā.

Indikācijas un ierobežojumi

Indikācijas: astma, hroniska obstruktīvā plaušuslimība, akūtas bronhu spazmas, profilakse pret fiziskas slodzes inducētu bronhospazmu. Tos var izmantot arī citu elpceļu nosprostojumu gadījumos atkarībā no klīniskās situācijas.

Ierobežojumi: par bronhiolīta un bronhiekstāzes lietošanu pastāv zināma neskaidrība — dažos gadījumos bronhodilatatori var sniegt simptomātisku labumu, bet pierādījumi nav viennozīmīgi. Lēmumu par lietošanu bērniem un specifiskos gadījumos pieņem ārstējošais ārsts.

Blaknes un piesardzība

  • Tādas blaknes kā sirdsklauves, tahikardija, drebuļi, galvassāpes, trauksme un miegainība (biežāk beta-2 agonistiem).
  • Antiholīnerģiskie līdzekļi var izraisīt sausu muti, redzes miglojumu, retāk urīnceļu aizturi.
  • Methylxantīniem (piem., teofilīns) ir iespējamas nopietnas blaknes un mijiedarbības ar citiem medikamentiem; nepieciešama asinīs līmeņa kontrole.
  • Pacientiem ar sirds ritma traucējumiem, hipertensiju, vai pārmērīgu vairogdziedzera funkciju jābūt piesardzīgiem un ārstam jāizvērtē risks.

Kā pareizi lietot inhalatorus — praktiski padomi

  • Ja lietojat aerosolu (MDI): sakratiet inhalatoru, izelpojiet pilnībā, novietojiet mutesgali starp lūpām vai uz spacera, ieelpojiet lēnām un vienmērīgi, pēc tam aizturiet elpu 5–10 sekundes.
  • Ja lietojat pulvera inhalatoru (DPI): izelpojiet prom no ierīces, stingri piepievienojiet mutesgali un ieelpojiet strauji un dziļi.
  • Spacer ierīce palīdz labākai zāļu piegādei un samazina mutes un rīkles blaknes.
  • Tīriet inhalatorus un spacer regulāri atbilstoši ražotāja norādēm.

Monitoring un kad meklēt palīdzību

Uzraugiet simptomus, spirometrijas datus vai pīķa plūsmas mērījumus (ja ārsts to ieteicis). Ja bronhodilatators neatvieglo elpošanu nepieciešamā līmenī, parādās sejas vai lūpu zilēšana, nopietna elpas trūkuma saasināšanās vai apziņas zudums, nekavējoties meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Īpašas grupas

  • Bērni: dažu situāciju (piem., bronhiolīts) lietošana ir strīdīga; bērniem bronhodilatatorus drīkst lietot tikai ārsta ieteikumā.
  • Grūtnieces un barojošas mātes: daudzas inhalācijas zāles tiek uzskatītas par drošām, tomēr terapijas izvēli jāveic kopā ar ginekologu un plaušu speciālistu, izvērtējot riskus un ieguvumus.
  • Vecāka gadagājuma pacienti: jāievēro piesardzība, ņemot vērā līdzējas slimības un medikamentu mijiedarbību.

Noslēguma ieteikumi

Bronhodilatatori ir svarīgs rīks elpceļu slimību ārstēšanā, taču efektīva un droša lietošana balstās uz pareizu diagnozi, atbilstošu medikamentu izvēli, regulāru uzraudzību un pareizu inhalācijas tehniku. Sekojiet ārsta norādījumiem, nepārsniedziet ieteikto devu un informējiet ārstējošo ārstu par jebkurām neparastām blaknēm vai simptomu pasliktināšanos.