Smadzeņu nāve
Smadzeņu nāve nozīmē, ka smadzenes ir pārtraukušas darboties. Smadzeņu nāve ir neatgriezeniska, un to nevar ne izārstēt, ne novērst. Neviena ārstēšana nevar palīdzēt. Kad cilvēka smadzenes ir mirušas, neviena smadzeņu daļa vairs nedarbojas. Visas smadzeņu daļas ir mirušas; smadzenēs nav skābekļa, un nevienā smadzeņu daļā nenotiek elektriskā aktivitāte.
Smadzenes kontrolē visu, kas mums jādara, lai paliktu dzīvi. Piemēram, tās kontrolē elpošanu, ķermeņa temperatūru, sirdsdarbību un daudzas citas svarīgas lietas. Ja cilvēka smadzenes ir mirušas, smadzenes nevar kontrolēt nevienu no šīm lietām. Smadzeņu nāves gadījumā cilvēks nevar pats elpot. Viņi nekad nespēs pamosties vai apzināties apkārt notiekošo.
Dažkārt smadzeņu mirušo cilvēku dzīvību uztur ar īpašiem aparātiem un medikamentiem. Piemēram, ārsti var ievietot caurulīti cilvēka rīkles dobumā un izmantot aparātu, ko sauc par ventilatoru, lai sūknētu skābekli plaušās. Lai gan šie aparāti kādu laiku var uzturēt dzīvus citus cilvēka orgānus, tie nevar palīdzēt smadzenēm atveseļoties. Galu galā pārējie cilvēka orgāni arī pārstās darboties.
Diagnoze
Ārsti var diagnosticēt smadzeņu nāvi, pārbaudot pacientu. Viņi pārbaudīs, vai ir refleksi, ko kontrolē smadzeņu stumbrs, un vai cilvēks var elpot pats. Ja cilvēkam ir iestājusies smadzeņu nāve, ārsts konstatēs:
- Personai nav refleksu (piemēram, tā nedusmojas, kad ārsts pieskaras rīkles aizmugurē).
- Personas skolēni nemaina lielumu spilgtā gaismā vai tumsā.
- Persona nekustas vai nereaģē, kad ārsts dara kaut ko sāpīgu (piemēram, saspiež ādu).
- Persona nemēģina elpot pati.
Pirms diagnosticēt smadzeņu nāvi, ārsti pārbauda, vai nav kādas citas problēmas, kas varētu līdzināties smadzeņu nāvei (piemēram, ļoti zema ķermeņa temperatūra vai nomierinošo līdzekļu pārdozēšana). Parasti viņi nogaida no sešām līdz 24 stundām, pirms pārbauda vēlreiz, lai pārliecinātos, ka personas smadzenēs joprojām nav aktivitātes pazīmju. Tad tiek izsaukts otrs ārsts, lai veiktu tos pašus testus. Ja abi ārsti ir vienisprātis, pacientam var oficiāli diagnosticēt "smadzeņu nāvi".
Tūlītēja diagnoze
Dažreiz ārsti izmanto citus testus, ar kuriem var diagnosticēt smadzeņu nāvi uzreiz. Šie testi ietver:
- EEG, kas reģistrē elektrisko aktivitāti smadzenēs. Smadzeņu nāves gadījumā smadzenēs nav elektriskās aktivitātes.
- Smadzeņu skenēšana, piemēram, datortomogrāfija. Smadzeņu nāves gadījumā smadzenēs nav asins plūsmas.
Smadzenēm ir jāmaina acu zīlītes, reaģējot uz gaismu. Ja skolēni to nedara, tā ir zīme, ka smadzenes nedarbojas pareizi.
Cēloņi
Smadzeņu nāve iestājas visu smadzeņu bojājuma dēļ. Visbiežāk sastopamie cēloņi ir šādi:
- Ļoti smaga galvas trauma
- Insults, kas pārtrauc smadzeņu apgādi ar skābekli vai izraisa asiņošanu smadzenēs.
- Smadzeņu pietūkums, ko izraisa infekcija, piemēram, encefalīts, vai arī smadzenes nesaņem pietiekami daudz skābekļa.
Smadzeņu pietūkums vai asiņošana var pārtraukt asins plūsmu uz smadzenēm un nospiest uz smadzeņu stumbru. Ja tā kļūst pietiekami spēcīga, tā var smadzeņu smadzenes saspiest.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir smadzeņu nāve?
A: Smadzeņu nāve nozīmē, ka smadzenes ir pārtraukušas darboties neatgriezeniski un to nav iespējams izārstēt vai novērst.
J: Vai smadzeņu nāvi var ārstēt?
A: Nē, nav ārstēšanas, kas varētu palīdzēt smadzeņu nāves gadījumā.
J: Kas notiek, kad cilvēka smadzenes ir mirušas?
A.: Kad cilvēka smadzenes ir mirušas, neviena smadzeņu daļa nedarbojas. Katra smadzeņu daļa ir mirusi; smadzenēs nav skābekļa plūsmas, un nevienā smadzeņu daļā nav elektriskās aktivitātes.
J: Ko mūsu ķermenī kontrolē smadzenes?
A: Smadzenes kontrolē visu, kas mums ir jādara, lai paliktu dzīvi, piemēram, elpošanu, ķermeņa temperatūru, sirdsdarbību un citas svarīgas lietas.
J: Vai smadzeņu miris cilvēks var elpot pats?
A.: Nē, cilvēks, kura smadzenes ir mirušas, nevar elpot pats.
J: Vai smadzeņu miris cilvēks var pamosties vai apzināties apkārtējo vidi?
A.: Nē, smadzeņu miris cilvēks nekad nespēs pamosties vai apzināties apkārt notiekošo.
J: Vai smadzeņu nāves gadījumā cilvēka dzīvību var uzturēt ar īpašiem aparātiem un medikamentiem?
A: Jā, dažkārt ārsti var uzturēt pie dzīvības cilvēkus, kuriem ir smadzeņu nāve, izmantojot īpašus aparātus un medikamentus. Tomēr, lai gan šie aparāti kādu laiku var uzturēt dzīvus citus cilvēka orgānus, tie nevar palīdzēt smadzenēm atveseļoties, un galu galā arī citi cilvēka orgāni pārstāj darboties.
