Koagulācija (asins recēšana): kā veidojas recekļi un trombi
Koagulācija, saukta arī par asins recēšanu vai recekļa veidošanos, ir process, kurā šķidras asinis pārvēršas pusšķidrā vai cietā masas struktūrā, parasti lai apturētu asiņošanu. Bieži vien ārpus ķermeņa asinis sacietē ātrāk, piemēram, ja tās nonāk gaisā. Ja cilvēkam uz ķermeņa rodas iegriezums, asins recēšana palīdz aiztaisīt brūci — veidojas receklis, ko medicīniski sauc arī par trombu. Šo procesu bieži apzīmē ar terminu koagulācija.
Kā notiek asins recēšana (hemostāze)
Asins recēšana parasti norit trīs galvenajos posmos, kas notiek ļoti ātri pēc traumas:
- Vasokonstrikcija — pašā ievainojuma vietā asinsvadi īslaicīgi sašaurinās, kas samazina asins zudumu. Šī reakcija tiek veicināta vietējiem refleksiem un ķīmiskām vielām, piemēram, tromboksānam un endotelīniem.
- Trombocītu (trombocītu) "plug" jeb plāksteris — asins trombocīti (asins šūnu veids) pielīp pie bojātā asinsvada sieniņas, aktivizējas un salīp kopā, veidojot pagaidu blīvējošu plāksni. Šajā posmā svarīga loma ir arī von Willebrand faktoram, kas palīdz trombocītiem piesaistīties vēnas iekšējai sienai.
- Koagulācijas kaskāde un fibrīna tīkls — nozīmīgs solis, kurā šķidrā asins proteīni (koagulācijas faktori) aktivizē viens otru sērijā, līdz tiek sintezēts īsts stabils tīkls no fibrīna pavedieniem. Fibrīns iestrādājas trombocītu plūksnī un padara recekli cietāku un stabilāku.
No kurienes nāk koagulācijas faktori
Lielu daļu asins recēšanai svarīgo proteīnu (koagulācijas faktoru, piemēram, fibrinogēnu) ražo aknās. Daži no šiem faktoriem nepieciešami, lai aktivizētu kaskādi, kas pārvērš fibrinogēnu par fibrīnu. Turklāt noteikti vitamīni, īpaši vitamīns K, ir vajadzīgi, lai aknas spētu ražot dažus no šiem faktoriem (piemēram, faktorus II, VII, IX un X).
Kāpēc recēšana reizēm neuzspēj un kad rodas pārāk liels receklis
- Nepietiekama recēšana (pārmērīga asiņošana) — ja brūce ir ļoti dziļa vai pārlieku plaša, asins zudums var būt tik liels, ka nenotiek pietiekama recekļa izveide. Tas var būt saistīts ar koagulācijas faktoru trūkumu (piem., aknu slimību, vitamīna K deficītu), trombocītu traucējumiem vai iedzimtām slimībām (piem., hemofilija).
- Pārlieku aktīva recēšana (tromboze) — recekļi dažkārt var veidoties iekšējos asinsvados bez ievainojuma un bloķēt plūsmu. Tas var izraisīt dziļo vēnu trombozi (DVT), kura risks pieaug ilgstošas imobilizācijas, operāciju, noteiktu zāļu vai vēža gadījumā. Ja receklis atdalās un nonāk plaušās, tas var radīt dzīvībai bīstamu plaušu emboliju.
Simptomi, kad nepieciešama medicīniska palīdzība
- Nepārtraukta vai ļoti stipra asiņošana, ko nevar apturēt ar spiedienu vai pārsēju.
- Reāla vai strauja asins zuduma pazīmes: vājums, reibonis, bālas ādas, elpas trūkums vai samaņas zudums.
- Asimetriska pietūkums un sāpīgums kājā (iespējams dziļās vēnas tromboze) vai pēkšņas elpas problēmas un sāpes krūtīs (iespējama plaušu embolija).
Diagnoze un izmeklējumi
Arvien biežāk lietotie laboratoriskie rādītāji un izmeklējumi ir:
- Asins skaits (trombocītu skaits) — lai redzētu, vai ir pietiekami daudz trombocītu.
- PT/INR (protrombīna laiks/INR) — vērtē ārējo koagulācijas ceļu; svarīgi pacientiem, kas lieto antikoagulantus kā varfarīns.
- aPTT (aktivētais partijas tromboplastīna laiks) — vērtē iekšējo koagulācijas ceļu.
- Ultraskaņas izmeklējumi, piemēram, vēnu doplers, lai konstatētu dziļo vēnu trombozi, un CT angiogrāfija, lai meklētu plaušu emboliju.
Ārstēšana un profilakse
- Neliela asiņošana: vietējs spiediens, brūces tīrīšana un pārsiešana; dažkārt tiek lietotas lokālas hemostatiskas vielas.
- Ja nepieciešams, asins pārliešana vai speciāli koagulācijas faktoru koncentrāti masu asiņošanas gadījumos.
- Trombozes profilakse: kustēšanās pēc operācijām, kompresijas zeķes, šķidruma uzņemšana un, pēc ārsta norādījuma, antikoagulantu lietošana (piem., heparīns, varfarīns vai mūsdienu tiešo antikoagulantu zāles — DOACs).
- Trombu ārstēšana: antikoagulanti, reizēm trombolītiskā terapija (recekļu šķīdina) vai ķirurģiska iejaukšanās, ja tas ir nepieciešams.
Biežākās problēmas un iedzimti traucējumi
- Hemofilija — iedzimta slimība, kurā trūkst noteiktu koagulācijas faktoru, un tāpēc cilvēks asiņo ilgāk nekā parasti.
- von Willebrand slimība — biežāk sastopama asins recēšanas traucējuma forma, kur problēmas ir gan ar trombocītu saķeri, gan ar von Willebrand faktora trūkumu.
- Aknu slimības un vitamīna K deficīts var samazināt koagulācijas faktoru ražošanu un izraisīt asiņainību.
Ja rodas šaubas par asiņošanas vai trombozes riskiem, vai ja asiņošana nav iespējama apturēt mājas apstākļos, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana var novērst smagas sekas.
Sīkāka informācija
Koagulācija sākas gandrīz uzreiz pēc asinsvada bojājuma, kas bojājis asinsvada endotēliju. Kad asinis saskaras ar tādām olbaltumvielām kā audu faktors, tās sāk pārveidoties par trombocītiem un plazmas olbaltumvielu fibrinogēnu, kas ir recēšanas faktors. Trombocīti nekavējoties veido aizbāzni bojājuma vietā. Olbaltumvielas asins plazmā, ko sauc par koagulācijas faktoriem jeb recēšanas faktoriem, reaģē sarežģītā kaskādē, veidojot fibrīna pavedienus. Tās nostiprina trombocītu aizbāzni.
Koagulācija ir ļoti labi saglabājusies visā bioloģijā; tas nozīmē, ka tās ģenētika ir gandrīz vienāda visām zīdītāju sugām. Visiem zīdītājiem koagulācijā ir gan šūnu (trombocītu), gan olbaltumvielu (koagulācijas faktoru) komponents. Cilvēku sistēma ir visplašāk izpētīta un vislabāk izprasta.
Asins recēšanas ceļi in vivo, kuros galvenā loma ir trombīnam
Fibrīns
Fibrīns ir balts nešķīstošs šķiedrveida proteīns, kas veidojas, trombinam iedarbojoties uz fibrinogēnu, kad asins recekļi veidojas. tas veido tīklu, kas aiztur eritrocītus un trombocītus.
K vitamīns
K vitamīns ir būtisks asins recēšanas faktors. Pēc tam[when?] K vitamīns tiek oksidēts. Cits enzīms, K vitamīna epoksīda reduktāze (VKORC), samazina K vitamīna daudzumu atpakaļ aktīvajā formā. Šī reaktivācija ir svarīga kā antikoagulantu zāļu varfarīna mērķis. K vitamīnu var atrast zaļajos dārzeņos, piemēram, spinātos, salātos, brokoļos vai kāpostos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir koagulācija?
A: Koagulācija, saukta arī par trombu, ir puscieta viela, ko veido asinis, tām atrodoties gaisā.
J: Kāds ir koagulācijas process?
A: Koagulācijas process ir tad, kad aknas ražo ķīmiskās vielas, kas palīdz veidoties receklim, un tad receklis sāk veidoties, kad ķīmiskās vielas nonāk pie ievainojuma.
J: Kas notiek, kad cilvēks sagriežas?
A: Kad cilvēks sagriežas, smadzenes liek aknām ražot ķīmiskās vielas, lai veidotu recekli pie ievainojuma.
Kāds ir cits asins recekļa apzīmējums?
A: Cits asins recekļa apzīmējums ir trombs.
J: Kā smadzenes palīdz apturēt asiņošanu?
A: Smadzenes samazina asins plūsmu traumas tuvumā, sašaurinot vēnas un artērijas šajā zonā, lai nezaudētu tik daudz asiņu.
J: Kāda ir robeža, cik ātri var izveidoties trombs?
A: Tas, cik ātri var izveidoties trombs, ir atkarīgs no iegriezuma dziļuma un no tā, cik daudz asiņu tiek zaudēts.
J: Kas notiek, ja receklis nevar izveidoties?
A: Ja receklis nevar izveidoties, var tikt zaudēts daudz asiņu.
