Kalyke (Jupiters XXIII) — Jupitera nesfērisks mēness no Karmes grupas
Kalyke (Jupiters XXIII) — nesfērisks Jupitera mēness no Karmes grupas. Atklāts 2000, ~5,2 km diametrā, riņķo ~23,18 milj. km, retrogrāds ar ~165° slīpumu.
Kalyke jeb Jupiters XXIII ir mazs, nesfērisks mēness ap Jupitera. To atklāja Havaju Universitātes astronomu komanda Skota S. Šeparda (Scott S. Sheppard u. c.) 2000. gadā, un tam sākotnēji tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2000 J 2. Atklāšanas novērojumi tika veikti ar lieliem teleskopiem, jo Kalyke ir ļoti maza un vāja objekta spožuma dēļ grūti novērojama.
Orbīta un kustība
Kalyke riņķo ap Jupiteru vidējā attālumā aptuveni 23 181 000 km un pabeidz vienu orbītu aptuveni 721,021 diennaktī. Tās orbīta ir retrogrāda (tas nozīmē, ka mēness kustas pretējā virzienā salīdzinājumā ar Jupitera rotāciju) un ir būtiski ieliekta — ar slīpumu 166° pret ekliptiku (norādīts arī kā apmēram 165° pret Jupitera ekvatoru). Orbītas ekscentricitāte ir 0,2140, kas nozīmē, ka tā nav perfekti apaļa, bet nedaudz izstiepta.
Fizikālās īpašības
Kalyke diametrs ir aptuveni 5,2 kilometri, kas padara to par vienu no mazākiem Jupitera nesfēriskajiem mēnešiem. Tā mazais izmērs un iespējami tumšā virsma liecina, ka šādas mēness virsmas materiāls ir akmeņains un ar zemu atstarošanas spēju (zemu albedu). Precīzi par rotāciju, virsmas sastāvu un reljefu zināšanas ir ierobežotas, jo attālums un spožuma zudums apgrūtina detalizētus novērojumus ar pašreiz pieejamajiem instrumentiem.
Nosaukums un piederība grupai
Mēness oficiālo nosaukumu Kalyke piešķīra 2002. gada oktobrī, izvēloties vārdu no grieķu mitoloģijas (personāža Kalikes jeb Kaliķes vārdā). Kalyke pieder Karmes grupai — kopai nesfērisku, retrogrādu Jupitera mēnešu, kas riņķo aptuveni 23–24 miljonu km attālumā no planētas un parasti ir apmēram 165° slīpuma. Šo grupu uzskata par iespējamām sadalīšanās paliekām no viena lielāka pamatķermeņa (piemēram, Carme), kas, iespējams, tika satverts un vēlāk sadalīts sadursmes rezultātā. Grupa bieži izceļas ar līdzīgām orbitālajām īpašībām un reizēm arī līdzīgu krāsojumu vai spektrālajām pazīmēm, kas liecina par kopīgu izcelsmi.
Novērošanas un zinātniskā nozīme
Kalyke un citi mazie, nesfēriskie mēneši sniedz vērtīgu informāciju par Saulessistēmas vēsturi un par to, kā planētas pievelk un saglabā svešas ķermeņu populācijas. Pētījumi par to orbītām, krāsām un dinamiku palīdz saprast, vai šie objekti ir iesprostoti no asteroīdu joslas, Kentaura vai citas avotus, kā arī kādas sadursmes un gravitācijas mijiedarbības veidoja to pašreizējo izkārtojumu. Tomēr padziļināti dati par Kalyke būs iespējami tikai ar jauniem, jutīgākiem novērojumiem vai nākotnes misijām, kas spētu detalizēti izpētīt šos tālos un mazus mēnešus.
Meklēt