Kiviuq — Saturna nesfēriskais mēness, nosaukts pēc inuītu varoņa
Kiviuq — Saturna nesfēriskais mēness, atklāts 2000. gadā, ~16 km diametrā, nosaukts pēc inuītu varoņa; sarkanais tonis un spektrs liecina par iespējamu kopīgu inuītu grupas izcelsmi.
Kivjuks ir Saturna neliels, nesfērisks mēness. To atklāja Breds J. Gladmans (Brett J. Gladman) 2000. Atklāšanas laikā tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2000 S 5.
Atklāšana un apzīmējums
Mēness atklāšana notika, izmantojot zemes teleskopus, kampaņu laikā, kuras mērķis bija meklēt un reģistrēt jaunas Saturna pavadoņu orbītas. Pagaidu apzīmējumos pirmie dati parasti ietver atklāšanas gadu un aprakstu S/x S y formātā; vēlāk objekts saņem stabilu numuru un nosaukumu no Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU).
Nosaukums un kultūras saistība
2003. gadā mēness ieguva nosaukumu pēc inuītu mitoloģijas varoņa Kiviuka (rakstīts arī Keeveeok, Qiviuq vai Kivioq) — leģendāra ceļotāja un varoņa, kurš, līdzīgi Odisejam, piedzīvojis daudzas tikšanās un piedzīvojumus. Nosaukums atbilst IAU praksei izmantot noteiktu kultūru mitoloģijas vārdus, piešķirot tiem atbilstīgas grupas Saturna mēnešiem.
Orbita un izmēri
Kivjuka diametrs ir aptuveni 16 kilometri. Tas riņķo ap Saturnu vidēji aptuveni 11,1 miljona kilometru attālumā un apiet planētu apmēram reizi 450 dienās. Kivjuks ir progrezīvs (staigā tajā pašā virzienā, kur Saturns griežas) nesfērisko mēness pavadoņu grupas dalībnieks — konkrēti inuītu grupā, kurai raksturīgas līdzīgas orbītas leņķa un lieluma īpašības.
Fiziskās īpašības un iespējamā izcelsme
Spektrālās un fotometriskās novērošanas rāda, ka Kiviuq parādās gaiši sarkanas krāsas, un tā infrasarkanais spektrs ir ļoti līdzīgs Siarnaq un Paaliaq spektriem. Šī līdzība liecina par iespējamu kopīgu izcelsmi — visas šīs ķermeņa varētu būt radušās, sadaloties no lielāka, iepriekš esoša objekta vai no kopīgas asteroīda/komētas materiāla, kurš vēlāk tika sagūstīts Saturnā.
Precīza Kivjuka sastāva informācija joprojām ir ierobežota; krāsas sarkanais tonis bieži tiek skaidrots ar organisku materiālu klātbūtni vai uz virsmas izmainītām ledus/putekļu kombinācijām. Tā kā izmērs ir mazs (apmēram 16 km), tas visticamāk ir kruptisks fragments, nevis paša veidošanās rezultāts radītājsistēmā.
Novērojumi un nākotnes pētījumi
Lai gan galvenie parametri kā diametrs, vidējais attālums un orbītas periods ir zināmi, daudzi citi dati — piemēram, rotācijas periods, detalizēta virsmas sastāva analīze un morfoloģija — joprojām nav pilnībā izpētīti. Turpmākie novērojumi ar lielāka izmēra teleskopiem un, ja iespējams, ar kosmosa zondēm, var sniegt skaidrāku priekšstatu par Kivjuka rašanās vēsturi un saistību ar citiem inuītu grupas mēnešiem.
Īsi fakti:
- Atklāts: B. J. Gladmans, 2000
- Pagaidu apzīmējums: S/2000 S 5
- Diametrs: ~16 km
- Vidējais attālums no Saturna: ~11,1 milj. km
- Orbītas periods: ~450 dienas
- Grupa: inuītu grupa (progrezīvie nesfēriskie mēneši)
- Krāsa/spektrs: gaiši sarkana; infrasarkanais spektrs līdzīgs Siarnaq un Paaliaq
Meklēt