Siarnaq — Saturna mēness (XXIX): raksturojums, orbīta, izmēri
Siarnaq — Saturna mēness (XXIX): uzzini par tā raksturojumu, orbītu, izmēriem, gaišo sarkano krāsu un ~40 km diametru; atklāj inuītu izcelsmes noslēpumus.
Siarnaq jeb Saturns XXIX ir nesfērisks, t. i., neliels un neregulāras formas, Saturna mēness. To 2000. gadā atklāja Brett J. Gladman un kolēģi; sākotnējais apzīmējums bija S/2000 S 3. Pēc starptautiskās astronomijas savienības (IAU) lēmuma 2003. gada augustā mēness tika nosaukts inuītu mitoloģijas milža Siarnaka (zināms arī kā Sedna) vārdā.
Orbīta
Siarnaq riņķo ap Saturnu vidējā attālumā aptuveni 17 500 000 km un viena orbīta periods ir aptuveni 895 dienas. Tas ir prograde (virzienā, kas sakrīt ar planētas rotācijas virzienu) neregulārs mēness, kuram ir salīdzinoši liela orbītālo elementu izkliede — orbīta ir mērena ekscentricitātes un ievērojamas slīpuma (inclination) dēļ. Diagrammā tā orbīta tiek parādīta attiecībā pret citiem progresējošiem nesfēriskiem Saturna mēnešiem, un ekscentricitāti attēlo dzeltenie segmenti, kas stiepjas no pericentra līdz apocentram.
Fizikālās īpašības
Tiek lēsts, ka Siarnaq diametrs ir aptuveni 40 kilometri. Tā nelielais izmērs nozīmē, ka gravitācija nav pietiekama, lai formētu sfērisku ķermeni, tāpēc tas ir nesfērisks un visticamāk reizē cietis no triecieniem, kas ir izveidojuši raupju, krāterainu virsmu.
Siarnaq ir gaiši sarkanas krāsas, kas ir ļoti līdzīgas Paaliaq un Kiviuq krāsām. Šī krāsa var liecināt par organisku materiālu (piemēram, t. s. holīniem) klātbūtni uz virsmas vai par kosmiskās staru un saules gaismas mijiedarbības radītu virsmas oksidāciju. Krāsu un spektrālās līdzības ar citiem inuītu grupas mēnešiem apstiprina pieņēmumu, ka tie var būt radušies no viena lielāka ķermeņa sadalīšanās vai no kopīgas izcelsmes reģiona.
Grupa un izcelsme
Siarnaq ir lielākais no tā dēvētās inuītu (Inuit) nesfērisko mēnešu grupas, kas ietver vairākus prograde, līdzīgas krāsas un līdzīgu orbītu parametru objektus. Šīs līdzības liek domāt, ka grupa var būt kolīziju ģimene — viens lielāks ķermenis, kas reiz tika sadalīts trieciena rezultātā, radot vairāk mazāku fragmentu, kuri saglabāja līdzīgas orbītas un virsmas īpašības.
Novērojumi un pētniecība
Siarnaq tika konstatēts ar zemes teleskopiem 2000. gadā, un tā orbīta un īpašības tika apstiprinātas ar turpmākām novērošanu. Tā izpēte galvenokārt balstās uz fotometriju un spektrālo analīzi, kas nosaka krāsu, albedo un virsmas materiālu pazīmes. Tā kā Siarnaq ir mazs un tālā attālumā no Zemes, detalizēta izpēte ar kosmisku zondi līdz šim nav veikta.
Secinājumi
- Siarnaq ir prograde, nesfērisks Saturna mēness ar aptuvenu diametru 40 km.
- Tas riņķo aptuveni 17,5 miljonu km attālumā no Saturna, ar apmēram 895 dienu orbītas periodu.
- Gaiši sarkanā krāsa saskan ar citu inuītu grupas mēnešu krāsām, kas atbalsta kolīzijas izcelsmes hipotēzi.
- Pētniecība turpinās galvenokārt ar teleskopiskiem novērojumiem; nākotnē kosmiskas zondes mērījumi var sniegt detalizētāku informāciju par virsmas sastāvu un iekšējo struktūru.
Saturna pavadoņu neregulāras progrades grupas: Inuītu (zilā krāsā) un Galisas (sarkanā krāsā).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Siarnaq?
A: Siarnaq ir Saturna mēness, kas nav sfērisks.
J: Kas atklāja Siarnaku?
A: Siarnaku 2000. gadā atklāja Brett J. Gladman un citi.
J: Kā tika noteikts Siarnaka nosaukums?
A: Siarnaq tika piešķirts apzīmējums S/2000 S 3.
J: Pēc kā ir nosaukts Siarnaq?
A: Siarnaq tika nosaukts inuītu mitoloģijā pazīstamā milža Siarnaq (pazīstams arī kā Sedna) vārdā.
J: Cik liels ir Siarnaq?
A: Tiek uzskatīts, ka Siarnaka diametrs ir aptuveni 40 kilometri.
J: Kāda ir Siarnaka orbīta?
A: Siarnaq riņķo ap Saturnu vidēji 17 500 000 km attālumā 895 dienās.
J: Kāda ir Siarnaka krāsa?
A: Siarnaq ir gaiši sarkanā krāsā, kas ir ļoti līdzīga Paaliaq un Kiviuq krāsai, kas apstiprina, ka šie mēness ir veidojies, sadaloties lielākam ķermenim.
Meklēt