Isonoe — Jupitera nesfēriskais mēness (Karmes grupa)
Isonoe — mazs nesfērisks Jupitera mēness (Karmes grupa). Atklāts 2000. g., riņķo ~23,8M km, retrogrāds ar unikālu orbītu; mitoloģisks nosaukums un zinātniskas detaļas.
Isonoe jeb Jupiters XXVI ir neliels, nesfērisks Jupitera pavadonis. To atklāja Havaju Universitātes astronomu komanda, ko vadīja Skots S. Šepards, 2000. gadā; sākotnējais apzīmējums bija S/2000 J 6.
Orbīta un fiziskās īpašības
Diametrs: aptuveni 3,8 km. Tā ir ļoti maza un vizuāli vāji spoža — to var novērot tikai ar lieliem teleskopiem. Fiziskā sastāva dati ir ierobežoti, taču līdzīgi citiem maziem Jupitera nesfēriskajiem pavadonim, Isonoe raksturo tumšs, akmens-oglekļains raksturs.
Orbīta: Isonoe riņķo ap Jupiteru vidēji 23 833 000 km attālumā ar periodu ap 751,647 dienām. Tā ir retrogrāda orbīta (riņķo pretēji Jupitera rotācijas virzienam) — tās slīpums pret ekliptiku ir apmēram 166° (apmēram 169° pret Jupitera ekvatoru), un orbītas ekscentricitāte ir 0,166 (orbītas ekscentricitāti.).
Nosaukums
Nosaukumu Isonoe piešķīra 2002. gada oktobrī. Nosaukums cēlies no grieķu mitoloģijas — Isonoe bija viena no Danaidēm un Dzeusa (Romiešu mitoloģijā — Jupitera) mīļākajām.
Karmes (Karmes) grupa un izcelsme
Isonoe pieder Karmes grupai — nesfēriskiem, retrogrādiem Jupitera pavadonim, kas riņķo aptuveni 23–24 miljonu kilometru attālumā no planētas un kuriem raksturīgs slīpums ap ~165°. Šī grupas vienotība liecina, ka tās locekļi, iespējams, ir no viena avota radušies — iespējams, ka kādreiz senāk kāda sekundārā ķermeņa sadalīšanās vai sadursme radīja vairākus mazākus fragmentus (parasti tiek minēts, ka grupa varētu izcelties no kādas capture‑sadarbības vai no kopīga priekšteča, piemēram, asteroīda līdzīgas izcelsmes).
Jupitera nesfēriskie pavadonie turpina būt aktīva pētījumu tēma: to orbitālās īpašības, krāsa un sastāvs sniedz datus par Saules sistēmas veidošanās un ķermeņu captura procesiem, taču daudziem — tostarp Isonoe — nepieciešami papildu novērojumi, lai precizētu detaļas.
Meklēt