Erinome — Jupitera mazais retrogrāds mēness (XXV, Karmes grupa)

Erinome — mazais nesfērisks Jupitera retrogrāds mēness (Karmes grupa): atklāšana, 3,2 km diametrs, gara orbīta un romiešu mitoloģijas vārda izcelsme.

Erinome jeb Jupiters XXV ir Jupitera mazais, nesfērisks mēness ar retrogrādu orbītu. To atklāja Havaju Universitātes astronomu komanda, ko vadīja Skots S. Šepards (Scott S. Sheppard et al.). 2000, un tam sākotnēji tika dots pagaidu apzīmējums S/2000 J 4. Erinome ir viens no daudziem mazajiem, vājiem Jupitera pavadoņiem, kuru atrašana prasīja lielu teleskopu un precīzus novērojumus.

Fiziskās un optiskās īpašības

Erinome diametrs tiek lēsts aptuveni 3,2 kilometri, tāpēc tā nav pietiekami masīva, lai ieņemtu sfērisku formu. Virsmas īpašības nav detalizēti zināmas — tā ir ļoti vāja objektīva, un tās redzamā spožuma dēļ nepieciešami jaudīgi teleskopi, lai to novērotu un izpētītu. Kā daudzi citi nelieli Jupitera pavadoņi, arī Erinome, visticamāk, ir tumša, klāta ar ūdeņraža un silikātu bagātu virsmu vai ir fragments no agrākas lielākas ķermeņa sadursmes.

Orbīta

Erinome riņķo ap Jupiteru ar vidējo attālumu aptuveni 22 986 000 km un ar periodu 711,965 dienas. Tās orbīta ir retrogrāda (rotaļa pretēji Jupitera rotācijas virzienam) un tai ir liels slīpums — apmēram 164° pret ekliptiku (aptuveni 162° pret Jupitera ekvatoru). Orbītas ekscentricitāte ir ap 0,2552, kas norāda uz salīdzinoši izteiktu orbītas izstiepumu. Šie parametri atbilst tipiskai nelielu, irregularu pavadoņu grupai, kuriem ir liels slīpums un retrogrāds kustības veids.

Nosaukums un mitoloģija

Mēness ieguva oficiālu nosaukumu oktobrī, 2002, — Erinome — pēc romiešu mitoloģijas figūras, kas saistīta ar Jupitera mīlniecēm. Nosaukumu apstiprināja Starptautiskā Astronomijas savienība, sekojot iepriekš lietotajam pagaidu apzīmējumam.

Piederība Karmes grupai

Erinome tiek pieskaitīta Karmes grupai, kas ietver vairākus nelīdzsvarotus, nesfēriskus retrogrādus mēnešus. Karmes grupas pavadoņi riņķo ap Jupiteru aptuvenā attāluma joslā no 23 000 000 līdz 24 000 000 km un ar slīpumu apmēram 165°. Erinomes orbīta atrodas grupas iekšējā malā, un tās līdzība ar citu grupas locekļu orbītām liecina par iespējamu kopīgu izcelsmi — piemēram, lielāka ķermeņa sadalīšanos pēc trieciena vai notikuma, kad Jupiteram tika nozvejotas nelielas ķermeņu atlūzas.

Novērošanas nozīme un izcelsmes hipotēzes

• Erinome — kā citi mazie, retrogrādie pavadoņi — visticamāk ir iekūlti no Saules sistēmas asteroīdiem vai komētu grupas agrīnas attīstības laikā, nevis veidojušies kopā ar Jupiteru.
• Pētījumi par šādiem objektiem palīdz saprast, kā Jupiteram ir uzkrājusies tā pašreizējā pavadoņu sistēma un kādinamikas mijiedarbība formē planētas tuvāko reģionu.
• Turpmāki fotometrijas un spektroskopijas novērojumi var sniegt ziņas par Erinomes virsmas sastāvu un precizēt tās izmēru, formas un albedo (atstarošanas spēju).

Praktiski novērot Erinomi var tikai ar lieliem teleskopiem un pieredzējušu aprīkojumu, jo tās spožums ir ļoti mazs un tās kustība pret fona zvaigžņu lauku ir lēna, taču pietiekami nozīmīga, lai to identificētu un izsekotu ilgākā laika posmā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Erinome?

J: Kad un kas atklāja Erinomu?

J: Kāds ir Erinomes diametrs?

J: Kāds ir vidējais Erinomas attālums no Jupitera?

J: Kāds ir Erinome orbitālais periods?

J: Kāpēc Erinome tika nosaukta romiešu mitoloģiskā tēla Erinoma vārdā?

J: Kāds ir attālums starp Jupiteru un Karmes grupu?

Meklēt pēc burta