Teorētiskie taustiņi mūzikas teorijā: definīcija un enharmonija
Atklāj teorētiskos taustiņus un enharmoniju mūzikas teorijā — definīcijas, piemēri (G♯ vs A♭) un kā tie ietekmē partitūru lasāmību un pierakstu.
Mūzikas teorijā teorētiskie taustiņi jeb neiespējamie taustiņi ir taustiņi ar taustiņparakstu, kas satur vismaz vienu divbalsīgu vai divbalsīgu šarpeju.
Šādās taustiņu atzīmēs parādās divkāršas alterācijas — tas ir, divkāršs kříss (♯♯) vai divkāršs bemols (♭♭). Tās norāda, ka konkrēta nots jāpaceļ vai jānomēro par divām pusem (pustoniem), salīdzinot ar dabisko noti. Parasti mūzikas literatūrā un praksē šādas alterācijas sastopamas ļoti reti, jo tās apgrūtina lasīšanu un interpretāciju.
Divkāršas alterācijas teorētiski var parādīties, ja, sekojot piecuņu aplim (circle of fifths), turpinām pievienot křísus vai bemolus pāri par ierastajām robežām (vairāk nekā sešu vai septiņu alterāciju sistēmā). Tādējādi rodas taustiņi, kuri nav praktiski ērtākai notu pierakstīšanai — tos sauc par teorētiskiem vai neiespējamiem taustiņiem.
Enharmoniskā līdzvērtība
Enharmoniskā līdzvērtība nozīmē, ka divi dažādi notu nosaukumi vai taustiņi skan vienādi vienā un tajā pašā temperamentā (parasti vienādtemperamentā), taču tiek ierakstīti citādāk. Piemēram, G mažora taustiņu reti izmanto, lai pierakstītu notis, jo tā taustiņparakstā ir F
. G♯ mažora vienāda tembra skalā ir tieši tādas pašas notis kā A♭ mažora skalā. Šādus taustiņu pārus sauc par enharmoniski līdzvērtīgiem. Tāpēc teorētisko G♯ mažora taustiņu parasti raksta ar A♭ mažora taustiņparakstu.
Kā lasīt un rakstīt teorētiskos taustiņus
- Taustiņparakstos ar divkāršām alterācijām simbols parasti tiek novietots tajā pašā vietā uz notu līnijas vai starpas, kur parādītos vienkāršā alterācija; tikai simbols ir attiecīgi divkāršs (♯♯ vai ♭♭).
- Ja nots ir atzīmēta ar divkāršu alterāciju taustiņparakstā, tad visām vienādām notīm tajā oktāvā tas darbojas līdz nākamajam taustiņparaksta vai atcelšanas simbolam.
- Lai izvairītos no neērta lasījuma, notis bieži pārraksta enharmoniskā formā (piem., A♭ vietā raksta G♯ vai otrādi), ja tas padara lasāmo noti vienkāršāku izpildei vai partitūrai.
Praktiski apsvērumi un vēsturiskais konteksts
Daudzi komponisti, izpildītāji un izdevēji dod priekšroku taustiņiem bez divkāršām alterācijām, jo tie ir vieglāk saprotami un mazāk pakļauti kļūdām. Tās īpaši attiecas uz klavierēm un citiem diatoniskiem instrumentiem, kur enharmoniskā pārvēršana var būt ērtāka nekā sarežģītu taustiņparakstu lasīšana. Tomēr teorētiskie taustiņi ir svarīgi harmonijas analīzē, kad jāparāda precīza akordu vai pāreju konstrukcija, it īpaši analītiskos vai skolnieciskos kontekstos.
Vēsturiskajos tekstos un teorētiskajos traktātos reizēm sastopami piemēri ar teorētiskiem taustiņiem, īpaši runājot par modulācijām vai par to, kā dažādas skalas veidojās. Mūsdienu vienādtemperamentā enharmoniskie taustiņi skan vienādi, tāpēc bieži izvēlas praktiskākās notācijas formas.
Izvēle starp enharmoniskām formām
Izvēloties, kuru no enharmoniskajām formām lietot, praksē ņem vērā:
- harmonisko kontekstu (piem., kāds akords vai funkcija tiek izteikta);
- lasāmību izpildītājam (vēlams vienkāršāks taustiņparaksts);
- instrumenta iespējas un temperamentu;
- estētiskus vai notācijas ierastumus konkrētā stila vai perioda mūzikā.
Īsi piemēri
- G♯ mažora (teorētisks): prasītu F♯→F♯♯ (F divkāršs kříss), tāpēc praktiski biežāk lieto A♭ mažora.
- Taustiņi, kas pārsniedz septiņu křísu vai bemolu robežu pie piecuņu apļa, parasti kļūst par teorētiskiem un prasa divkāršas alterācijas.
Kopumā teorētiskie taustiņi ir svarīgs koncepts mūzikas teorijā un harmonijas analīzē — tie palīdz izprast, kā notu nosaukumi, alterācijas un modulācijas rada konkrētas harmoniskas funkcijas, bet praktiskā pierakstīšanā priekšroka bieži tiek dota enharmoniskajiem, lasāmākiem risinājumiem.
Enharmoniskā ekvivalence
Rietumu mūzikas skaņdarbam parasti ir sākuma taustiņš, un fragments var modulēties uz citu taustiņu, kas parasti ir cieši saistīts ar sākuma taustiņu. (Parasti tuvu oriģinālam ap kvintas loku.) Ja taustiņš ir tuvu apļa augšdaļai (taustiņparaksts ar nulli vai nedaudzām akordaļām), abu taustiņu rakstība ir vienkārša - tiek pievienots neliels skaits papildu skaņu vai plaisu. Bet, ja mājas taustiņš ir tuvu apļa apakšai (taustiņparaksts ar daudzām accidentālēm), var nākties izmantot enharmonisko ekvivalenci, jo, vienkārši pievienojot accidentāles, tiks iegūts taustiņš ar pārāk daudzām accidentālēm, lai to būtu viegli spēlēt vai rakstīt.
Kvintu aplis, kurā parādītas mažora un minoritātes atslēgas
Nepieciešamība ņemt vērā teorētiskās atslēgas
Katrā no trim apakšējām kvintas apļa vietām abus enharmoniskos ekvivalentus var rakstīt bez dubultskrāsām vai dubultplakātiem, tāpēc tie nav klasificējami kā "teorētiskie taustiņi":
| Galvenā (maznozīmīgā) | Atslēgas paraksts |
| Galvenā (maznozīmīgā) | Atslēgas paraksts |
| B (G♯) | 5 asie instrumenti |
| C♭ (A♭) | 7 dzīvokļi |
| F♯ (D♯) | 6 asie instrumenti |
| G♭ (E♭) | 6 dzīvokļi |
| C♯ (A♯) | 7 asie instrumenti |
| D♭ (B♭) | 5 dzīvokļi |
Bet, ja relatīvā taustiņkārtā atrodas pretējā apļa pusē no tās pamattabulas, tad teorētiski modulācija uz šo taustiņkārtā ietvertu tik daudz skaņu un plaisu, ka taustiņparakstā būtu jāraksta dubultskani un dubultplaisas. Turpmāk minētajām taustiņu kombinācijām (sešas no tām ir iepriekš minēto taustiņu paralēlās mažora/moll taustiņu kombinācijas) būtu nepieciešamas līdz pat septiņām dubultskārtas vai dubultplaknes:
| Galvenais | Galvenais paraksts | |
| D♭ minor (= C♯ minor) | 8 dzīvokļi | F♭ major |
| G♭ minor (= F♯ minor) | 9 dzīvokļi |
|
| C♭ moll (= B moll) | 10 dzīvokļi |
|
| F♭ moll (= E moll) | 11 dzīvokļi |
|
| B-moll (= a-moll | 12 dzīvokļi |
|
| E | 13 dzīvokļi |
|
| A-moll (= G-moll | 14 dzīvokļi |
|
| G♯ major (= A♭ major) | 8 asie instrumenti | E♯ minor |
| D♯ major (= E♭ major) | 9 asie instrumenti | B♯ nepilngadīgais |
| A♯ major (= B♭ major) | 10 asie instrumenti | F |
| E♯ mažors (= F-dur) | 11 asie instrumenti | C |
| B-dur (= C-dur) | 12 asie instrumenti | G |
| F-dur (= G-dur | 13 asie instrumenti | D |
| C-dur (= D-dur | 14 asie instrumenti |
|
Piemēram, ja skaņdarbs E mažorā modulējas par kvintu uz B mažoru, kas atrodas blakus uz apļa un tajā pašā apļa pusē, pieraksts ir skaidrs un vienkāršs; tiek pievienots papildu asums, lai veidotu piecus asus. Ja to modulētu vēlreiz, tas kļūtu par F mažoru, kas rakstīts ar sešiem asiem. Nākamajā modulācijā uz C♯ ir septiņi asie. Bet nākamā modulācija būtu uz teorētisko taustiņu G♯, kurai būtu nepieciešams astotais asums - lai iepriekšējā F♯ nots kļūtu par F taustiņparakstā. Lai izvairītos no teorētiskām atslēgām, jauno sadaļu parasti raksta enharmoniski līdzvērtīgā A♭ mažora atslēgas signatūrā.
| · v · t · e Diatoniskās gammas un taustiņi | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tabulā ir norādīts skaņu skaņu skaits katrā skalā. Mīnusa skalas rakstītas ar mazajiem burtiem. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir teorētiskās atslēgas?
A: Teorētiskie taustiņi ir mūzikas taustiņi ar taustiņparakstu, kas satur vismaz vienu dubultbalsis vai dubultas asis.
J: Kāpēc divbalsis un divkāršais asums reti kad tiek ievietots taustiņparakstā?
A: Divbalsis un divkāršs harpss tiek izmantoti kā nejaušības, bet tos reti kad ievieto taustiņparakstā, jo tas ļoti apgrūtinātu taustiņparaksta nolasīšanu.
J: Kāds ir teorētiskās atslēgas piemērs?
A: Teorētiskās atslēgas piemērs ir G♯ mažors, kura atslēgas signatūrā ir F.
J: Kā mēs varam rakstīt mūziku, izmantojot šo teorētisko atslēgu?
A: Mēs varam rakstīt mūziku, izmantojot šo teorētisko taustiņu, rakstot to ar tādām pašām notīm kā A♭ mažors, jo šie divi taustiņi ir enharmoniski līdzvērtīgi.
J: Ko nozīmē "enharmoniski līdzvērtīgs"?
A: Enharmoniski līdzvērtīgs nozīmē, ka divām dažādām mūzikas atslēgām ir tieši tādas pašas notis.
J: Kāpēc, pierakstot notis, mēs izmantojam vienādu temperamentu? A: Mēs izmantojam vienādu temperamentu, lai visas notis skanētu vienādi saskaņoti neatkarīgi no to atrašanās vietas skalā.
Meklēt