B-moll
B-moll jeb b-moll ir moll skala, kuras pamatā ir b-balss. Tās tonālajā signatūrā ir piecas līdzības.
Tās relatīvais mažors ir D-dur, bet paralēlais mažors ir B-dur. Tā enharmoniskais ekvivalents ir asis moll.
B-moll bieži tiek uzskatīts par "tumšo" taustiņu."" Čaikovskis ir teicis, ka viņa 4. simfonijas 2. daļas obojas solo b-moll ir "sajūta, kas rodas, kad esi pilnīgi viens".
Vecais bezvārpstu rags nespēja viegli spēlēt b-moll. Patiesībā vienīgais piemērs, kas atrodams 18. gadsimta mūzikā, ir modulācija Franča Krommera Concertino D mažorā, op. 80, pirmajā menuetā.
Klasiskajā mūzikā
- Frederika Šopēna Klaviersonāte Nr. 2, Noktirne op. 9 Nr. 1 un Scherzo Nr. 2
- Sergeja Rahmaņinova Klaviersonāte Nr. 2
- Dmitrija Šostakoviča 13. simfonija
- Pētera Čaikovska 1. klavierkoncerts
- Pētera Čaikovska Marša vergs
- Sera Viljama Valtona 1. simfonija
Populārajā mūzikā
- "Part-Time Lover" - Stevie Wonder
- "Cannonball (Damien Rice dziesma)" - Damien Rice
- Visas astoņas The Raveonettes albuma Whip It On dziesmas ir b-moll tonalitātē. Sune Roza Vāgnere (Sune Rose Wagner) teica, ka "jo Šostakoviča Simfonija Nr. 13 bija b moll."
| · v · t · e Diatoniskās gammas un taustiņi | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tabulā ir norādīts skaņu skaņu skaits katrā skalā. Mīnusa skalas rakstītas ar mazajiem burtiem. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir b-moll?
A: B-moll ir moll skala, kuras pamatā ir b-balss. Tās signatūrā ir piecas līdzības, un tās relatīvais mažors ir D-dur, bet paralēlais mažors ir B-dur. Tās enharmoniskais ekvivalents ir A-smilts moll.
J: Kā varētu raksturot sajūtu, spēlējot b-moll?
A: Čaikovskis teica, ka 4. simfonijas otrās daļas obojas solo b-moll ir "sajūta, kas rodas, kad esi pilnīgi viens".
J: Kāpēc bija grūti spēlēt šajā tonalitātē uz vecajām bezvārpstu ragu stabules?
A: Vecajiem bezvārpstveida raģiem bija grūti viegli spēlēt b-moll to ierobežotā diapazona un tehnisko ierobežojumu dēļ.
J: Vai ir kāds 18. gadsimta mūzikas piemērs, kas rakstīts šai tonalitātei?
A: Vienīgais piemērs, kas atrodams 18. gadsimta mūzikā, ir modulācija Franča Krommera Concertino D mažorā, op. 80, pirmajā menuetā.
J: Ko nozīmē enharmoniskā?
A.: Enharmonija apzīmē divas notis ar dažādiem nosaukumiem, bet vienādu augstumu, piemēram, cis un d. Šajā gadījumā bis-moll enharmoniskais ekvivalents ir as-moll.
J: Vai ir vēl kāds cits veids, kā aprakstīt, kāda ir sajūta spēlēt šajā taustiņā?
A: Izņemot Čaikovska aprakstu, nav cita konkrēta veida, kā aprakstīt, kāda ir sajūta spēlēt šajā tonalitātē, jo katrs mūziku uztver atšķirīgi.
