A-dur (A mažors) — tonālā atslēga: definīcija, iezīmes un piemēri
A-dur (A mažors): skaidra definīcija, raksturīgās iezīmes un pazīstami piemēri — no Mocarta klarnetes līdz Bēthovena un romantisma simfonijām. Teorija, analīze un praktiski paraugi.
A mažors (vai A taustiņš) ir mažora skala, kuras pamatnots ir A. Tās taustiņparakstā ir trīs asas notis: F♯, C♯ un G♯. A-mažora skaļkopa bieži tiek raksturota kā skanīgi spoža un siltā noskaņā.
Pamatinformācija
- Skala: A – B – C♯ – D – E – F♯ – G♯ – A.
- Pamataakordi: tonika A, subdominanta D, dominanta E.
- Relatīvais minors: f-moll — precīzāk runājot, tas attiecas uz fīs-moll (F♯ moll), kas dalās ar to pašu taustiņparakstu.
- Paralēlais minors: A-moll (a-moll).
Teorētiskas īpatnības
A mažorā, tāpat kā citās mažora tonalitātēs ar asiem notiem, ir jāievēro diatoniskās funkcijas un iespējamie ārpus-taustiņa akcidenti (piem., B♭). Dažos teorētiskos pārskatos tiek minētas specifiskas problēmas, kas saistītas ar akordu veidošanu vai modifikācijām. Piemēram, neapolitānā (Neapolitan) akorda izmantošana prasa ieviešanu ārpus taustiņa notācijās — parasti si bemols (B♭) — kas ir raksturīgs akcidents, nevis diatoniska skaņa. 2 ^ {\displaystyle {\hat {2}}}
Repertuārs un piemēri
A mažorā ir vairāk pazīstamu darbu nekā daudzās citās asajās tonalitātēs. Starp ievērojamām simfonijām un koncertiem, kas rakstīti šajā taustiņā, ir:
- Bēthovena 7. simfonija (A mažorā) — enerģiska, ritmiska un gaiša kompozīcija, kas bieži asociējas ar triumfu un dzīvīgumu;
- Bruknera 6. simfonija — romantiska un monumentāla rakstura piemērs A mažorā;
- Mendelszona 4. simfonija
- Mocarta Klarnetes koncerts un Klarnetes kvintets — Mocarts bieži izmantoja klarnetes tieši A mažorā, jo tas labi der A klarnetei.
Kamermūzika un instrumentu īpašības
A-dur tiek daudz lietots kamermūzikā. Piemēram, Johanness Brāmss, Sezārs Franks un Gabriels Forē ir rakstījuši vijoļsonātes A mažorā. Daudzi vijolnieki atzīst A-dur par īpaši rezonējošu un "vijolei draudzīgu" tonalitāti; Pīters Kropers (Peter Cropper), runājot par Bēthovena Kreicera sonāti, teica, ka A-dur "ir vijolei vispilnīgāk skanošā tonalitāte".
Krāsa, noskaņa un vēsturiskās asociācijas
Saskaņā ar kristieša Frīdriha Frīdriha Daniela Šūbarta (Friedrich Daniel Schubart) teikto, A-dur ir taustiņš, kas ir piemērots "nevainīgas mīlestības apliecinājumiem, ... cerībai, ka, šķiroties, atkal redzēsim savu mīļoto; jaunības dzīvespriekam un paļāvībai uz Dievu." Šādas asociācijas atspoguļo tradicionālus estētiskos vērtējumus, kas saistīti ar konkrētām tonalitātēm.
Orķestra prakse
Kad orķestra mūzika ir A mažorā, timpāniem parasti tiek iestatīta A un E kvinta (tonika un dominanta), jo tas nodrošina stabilu rezonansi un harmonisku balstu zemākajā reģistrā. Lielākajā daļā citu taustiņu timpāņu toņu izvēle parasti izvietojas ceturtdaļu intervālā citādi, atkarībā no repertuāra prasībām.
Kopsavilkums
A mažors ir klasiski iecienīta tonalitāte, ko raksturo skanīga spožuma krāsa, trīs asas notis taustiņparakstā un plašs izmantojums gan orķestra, gan kamermūzikas repertuārā. Tā piedāvā ērtu skanējumu virknei instrumentu (īpaši vijolei un klarnetei) un ir bijusi mīļa daudziem komponistiem no klasikas līdz romantismam.
Augošā un lejupejošā A-dur skala.
Skalas un taustiņi
| · v · t · e Diatoniskās gammas un taustiņi | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tabulā ir norādīts skaņu skaņu skaits katrā skalā. Mīnusa skalas rakstītas ar mazajiem burtiem. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir major?
A: A mažors (vai A taustiņš) ir mažora skala, kuras pamatnots ir A. Tās taustiņparakstā ir trīs asas notis.
J: Kāds ir A mažora relatīvais moll?
A: A mažora relatīvais minors ir f-moll.
Jautājums: Cik simfoniju ir A mažora tonalitātē?
A: A-dur tonī nav tik daudz simfoniju kā D-dur vai G-dur tonī, bet ir vairāk simfoniju nekā citos asajos toņos. Bēthovena 7. simfonija, Bruknera 6. simfonija un Mendelszona 4. simfonija ir gandrīz visas romantisma laikmeta simfonijas šajā tonalitātē.
J: Kādus skaņdarbus Mocarts komponēja A mažorā?
A: Mocarts A mažorā komponēja Klarnetes koncertu un Klarnetes kvintetu.
Jautājums: Kāpēc Pīters Kropers (Peter Cropper) saka, ka A mažors ir "vispilnīgākā vijoles skaņu tonalitāte"?
A: Pīters Kroppers teica, ka A mažors "ir vijolei vispilnīgākā skaņu taustiņa", jo, to spēlējot uz vijoles, skanējums ir pilnīgāks nekā citos taustiņos.
J: Saskaņā ar Kristiana Frīdriha Daniela Šūbarta teikto, kāda veida emocijas var izteikt ar šajā taustiņā rakstītu mūziku?
A: Pēc Kristiana Frīdriha Daniela Šūbarta domām, šajā taustiņinstrumentā rakstītā mūzika var paust tādas emocijas kā nevainīgas mīlestības apliecinājumus, cerību atkal redzēt savu mīļoto, šķiroties, jaunības dzīvesprieku un paļāvību uz Dievu.
J: Kā parasti tiek uzstādīti timpāni, atskaņojot šajā tonalitātē rakstītu mūziku orķestrim?
A: Spēlējot mūziku orķestrim, kas rakstīta šajā A mažora taustiņā, timpāni parasti tiek iestatīti tā, lai atskaņotu notis, kas atrodas oktāvas attālumā - parasti "A" un "E". Lielākajā daļā citu taustiņu to vietā tās būtu jānoregulē ceturtdaļas attālumā.
Meklēt