F mažors (F-dur): definīcija, taustiņparaksts un instrumenti

Uzzini visu par F mažoru: definīcija, taustiņparaksts, relatīvie un paralēlie minori, un kuri instrumenti dabiski skan F-durā — padomi komponistiem un spēlētājiem.

F mažors (vai F taustiņš) ir muzikālā mažora skala, kas sākas ar F. Tās taustiņparakstā ir viens bemols (B♭), tātad parakstā redzama tikai viena zīme — bemols.

F mažora diatoniskās skalas notis ir: F – G – A – B♭ – C – D – E – F. Skalā soļu secība ir: vesels – vesels – pussteps – vesels – vesels – vesels – pussteps (W–W–H–W–W–W–H). Tipiskās pirmās pakāpes akordu funkcijas ir: I = F (tonika), ii = Gm, iii = Am, IV = B♭, V = C (dominante), vi = Dm, vii° = E°.

Relatīvais un paralēlais minors

Tās relatīvais minors ir d-moll (tātad F maiora skala un d-moll dalās vienā taustiņparakstā), un tās paralēlais minors ir f-moll (paralēlais minors sākas ar to pašu pamatnoti F, bet izmanto citus notu starpposmus).

Raksturīgā noskaņa un lietojums

F mažors tradicionāli tiek saistīts ar siltu, pastoralisku, mierīgu vai plašu noskaņu. Klasicisma un romantisma laikmetā daudzi komponisti izvēlējās F-duru skaņās rakstīt pastorālas vai sirsnīgas lappuses; F mažors labi iederas pūšaminstrumentu reģistros, it īpaši raga tembrā.

Transponējošie instrumenti un praktiskie aspekti

F mažors ir angļu raga, baseta raga, F raga, F trompetes un basa Vāgnera tubas mājas taustiņš. Tas nozīmē, ka, ja vēlaties, lai šie instrumenti skanētu F mažorā (koncerttonis F), jums partitūrā jāraksta attiecīgi citā taustiņā. Piemēram, lai concert F skanētu, šiem instrumentiem raksta C mažorā, jo lielākā daļa no minētajiem instrumentiem skan par pilnu kvintu zemāk, nekā rakstīts. F trompete tomēr skan par pilnu kvintu augstāk nekā rakstīts. (Arī baseta rags bieži skan par oktāvu un kvintu zemāk.)

Vēsturiskā prakse: ragi un citi pūšaminstrumenti bieži izmantoja papildu caurules (crooks) vai maināmus korpusus, lai optimizētu attēlojumu konkrētā taustiņā — tāpēc F mažors bija praktisks taustiņš orķestriem, kuros bija daudz ragu.

Harmoniskas iespējas un paraugi

Bieži izmantotās harmoniskās progresijas F mažorā: I–IV–V–I (F–B♭–C–F), I–vi–ii–V (F–Dm–Gm–C) un vi–ii–V–I. Modālas vai sekundāras dominantes (piem., V/V = D7) tiek izmantotas, lai radītu pārejas un papildus spēku dominantes virzienā.

Literatūras un repertuāra piemēri

F mažors bieži parādās gan solomūzikā, gan orķestra darbos, jo tas labi atbilst gan klavierēm, gan pūšaminstrumentiem. No sešām uvertīrām, ko Frančesko Marija Verakīni rakstīja Drēzdenes princim Frīdriham Augustam, lielākā daļa ir F-dur vai B-dur, jo prinča orķestrim bija daudz pūšaminstrumentu, kas vislabāk spēlēja šajās tonalitātēs.

Praktiski padomi izpildītājiem un komponistiem

• Plānojot aranžējumu pūšaminstrumentiem, ņemiet vērā to transponēšanu (vai instrumenta rakstīto partiju jāpārnes uz citu taustiņu, lai sasniegtu koncerttonu F).
• Ja strādājat ar laiku ragu vai baroka instrumentiem, pārbaudiet to vēsturiskos taustiņus un kroku pieejamību.
• Klavierspēlē F mažors ir relatīvi ērtas pozīcijas dēļ stiepumu un akordu izkārtojuma; tomēr B♭ bemola klavierēšana jāņem vērā skalošanas un pāreju plānošanā.

F mažors ir universāla, plaši lietota tonālitāte ar siltu raksturu, kas labi iederas gan vokālai, gan instrumentālai mūzikai; tā piedāvā daudz harmonisku iespēju un labi sader ar pūšaminstrumentu krāsu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir F mažors?

J: Kāds ir F mažora relatīvais minors?

J: Kas ir F mažora paralēlais minors?

J: Kādi instrumenti ir F mažora tonalitātē?

J: Kā šie instrumenti skan, ja tie rakstīti C mažorā?

Jautājums: Kāpēc Verakīni savas uvertīras princim Frīdriham Augustam rakstīja galvenokārt B-dur vai F mažorā?

Meklēt pēc burta